Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, strauji palielinājies. Gluži kā pērnruden. Gads ir pagājis (jācer, ka intensīvā darbā), un tagad vajadzētu izvērtēt padarīto.

Gads ir pietiekami ilgs laika sprīdis, lai varētu izdarīt daudz. Ķīnā un ne tikai tur burtiski dažās nedēļās tika uzceltas veselas slimnīcas. Arī pie mums pat ne dažu nedēļu laikā, bet vesela gada laikā varēja izdarīt ļoti daudz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka “naudas ir bijis vairāk nekā jebkad agrāk”.

Taču, tā kā veselības ministrs Daniels Pavļuts un valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļoti skopi stāsta par paveikto un vairāk nodarbojas ar grēkāžu meklēšanu un norādīšanu, tad mēģināsim izdarīt to viņu vietā.

Iesākumā citāts no Ministru kabineta oficiālās mājaslapas. Ieraksts datēts ar 2021. gada 5. janvāri. Tātad tas fiksē situāciju divas dienas pirms Pavļuta stāšanās veselības ministra amatā 7. janvārī. “5. janvārī slimnīcās ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 68 ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus vairākās slimnīcās šiem pacientiem paredzētu gultu noslodze pārsniedz pat 90%. Turklāt, ņemot vērā prognozes, stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpinās būtiski pieaugt.”

Šajā vietā pārtrauksim citēšanu un apdomāsim izlasīto. Gada sākumā, kad Latvijā pirmais nopietnais pandēmijas vilnis vēl tikai uzņēma apgriezienus, slimnīcās ārstējās 1180 kovida pacientu. Tagad, pēc jaunākajiem pieejamiem datiem (2.10.) - 528. Tātad divas reizes mazāk, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” stāsta, ka situācija ir kritiska, un pie slimnīcām veidojoties rindas.

Tā vien gribas jautāt - kā tad tā? Šobrīd divreiz mazāk stacionēto nekā janvārī, bet rindas veidojas tagad. Pagājuši desmit mēneši, un izrādās, ka slimnīcu kapacitāte ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies. Var stāstīt ko grib, bet, ja slimnieku ir divas reizes mazāk, bet veidojas rindas, kuras nebija janvārī, tātad situācija ir pasliktinājusies. Par spīti iztērētajai milzu naudai.

Turpinām citēt 5. janvāra ierakstu: “Viens no risinājumiem ir izvērst papildu gultas Covid-19 pacientiem. Lai papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumam, valdība piešķīra papildus 1,99 miljonus eiro.”

Ievērojiet, ka jau janvārī tiek noteikts galvenais problēmas risināšanas virziens - papildu gultu izveidošana. Turklāt tobrīd neviens skaļi nekliedza, ka par šiem nieka diviem miljoniem mēs varam nopirkt tikai trīs (!!!) gultas, kā mēs to būtu dzirdējuši tagad, kad katras gultas izmaksas uzlidojušas kosmosā un sasniegušas slavenos 666 tūkstošus.

Janvārī, kad princips “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” vēl nebija līdz visiem aizgājis, tika uzskatīts ka ar 1,99 miljoniem pilnīgi pietiks, lai “papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumu”. Vēršu uzmanību, ka runa ir ne tikai par pašām gultām, bet arī tām klāt nākošām medicīniskām iekārtām un aprīkojumam. Taču tiklīdz, Gobzema vārdiem runājot, pie lietas ķērās “trīs miljardu tērētāji un izzadzēji”, vienas gultas izmaksas izauga astronomiskos apmēros.

Lasām tālāk: “Savukārt papildu medicīnisko iekārtu, medicīnisko ierīču iegādei un to nomaiņai, kā arī dezinfekcijas līdzekļu iegādei papildus piešķirti 9,35 miljoni eiro. 389 tūkstoši eiro piešķirti, lai izveidotu 50 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai Rīgas 1. slimnīcā. Tur plānots pārvest Covid-19 pacientus, kuri sākotnējo ārstēšanu būtu saņēmuši universitātes slimnīcās.”

Tātad dažādas medicīniskās aparatūras iegādei atvēlēti vēl 10 miljoni, kas domāti vispārējās veselības aprūpes sistēmas nostiprināšanai. Ļoti labi. Taču šajā rindkopā svarīgākais skaitlis ir 389 tūkstoši, kas atvēlēti 50 gultu izveidošanai Rīgas 1. slimnīcā. Tieši šo summu, dalītu ar 50, būtu jāuzskata par to saprātīgo, kāda nepieciešama vienas slimnīcas gultas izveidošanai “normālos” apstākļos, kad ar to nedarbojas “3 miljardu izzadzēji” un valdībā nevalda “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” atmosfēra. Proti, 7780 eiro par gultu. Diez vai par šādu summu “3 miljardu izzadzēji” būtu gatavi kaut ķeblīti slimnīcām sagādāt.

Ja tagad pie divreiz mazāka nekā janvārī stacionētu kovida pacientu skaita situācija esot kritiska un “pie slimnīcām veidojas rindas”, tad ir pilnīgi skaidrs, ka reālais darbs ir pilnībā izgāzts. Fakti ir neapstrīdami. Desmit mēnešu laikā veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanā piešķirtās naudas apjoms ir pieaudzis astoņas reizes. No 11,4 miljoniem eiro janvārī līdz 87 miljoniem eiro septembrī. Taču, neskatoties uz šo dāsno finansējuma palielinājumu, kritiska situācija un “rindas pie slimnīcām” veidojas šobrīd, kad stacionētu kovidpacientu skaits ir divas reizes mazāks nekā janvārī.

Tās ir sekas Pavļuta absolūtajai nekompetencei. Viņš, būdams nozares profāns, visu likmi uzlika uz viena lauciņa - vakcinācijas, taču veselības aprūpes sistēma nav ruletes galds, kur bumbiņa krīt uz vienu lauciņu. Tas drīzāk ir kā plašs tīrums, kurš jākopj viss. Taču šis uzdevums Pavļutam izrādījās pārāk sarežģīts.

Tāpēc, ja Pavļuts būtu goda vīrs, tad viņš atvainotos tautai un atkāptos, bet reiz jau bija līdzīga situācija. Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad Pavļuts bija par būvniecības nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas priekšgalā, viņam jau bija iespēja apliecināt goda vīra statusu. Toreiz viņš šo iespēju palaida garām, un kaut kā grūti noticēt, ka šoreiz būs citādi. Kā vienmēr, vainīgi būs visi citi, tikai ne viņš pats.

Tieši tas pats un vēl lielākā mērā attiecināms uz viņa idejisko dvīņubrāli - Kariņu, kurš ir sevišķi dedzīgs dažādu grēkāžu uzrādītājs. Kā mēdz teikt, abi vienā maisā bāžami. Tikmēr pie slimnīcām veidojas rindas. Abu šo profānu dēļ.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...