Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija ir pēdējā Eiropā realizēto izgudrojumu ziņā ar zemāko konkurētspēju starp Baltijas valstīm. Latvijas izgudrotāju biedrība (LIB), strādājot pie izgudrojumu komercializācijas, ir identificējusi un pētījusi šaurās vietas, kurās inovācija tiek bremzēta, un izstrādājusi priekšlikumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.

1. Inovācija kā vienīgais ceļš uz labklājību

Latvijas tautsaimniecības attīstību aizvadītajos 15 gados uzskatāmi raksturo Latvijas ārējā parāda dinamika.

Četros tā saucamajos treknajos gados Latvijas kopējais ārējais parāds pieaudzis par 7 miljardiem Ls. Par šādu naudu varētu uzbūvēt divas Visaginas AES. Pēc šāda apjoma naudas šķērdēšanas Latvijas reputācija un kredītspēja likumsakarīgi tika zaudēta un tikai lielais valdības aizņēmums paglāba valsti no bankrota. Salīdzinājumā ar Lietuvu jāatzīmē, ka kaimiņvalsts iedzīvotāju skaits ir 1,5 reizes lielāks, bet uzaudzētais ārējais parāds krīzes kritiskajā 2008.gadā par miljardu mazāks.

Turpmākajos trijos gados kopējais Latvijas ārējais parāds samazināts par 2,5 miljardiem. Ar lētāku SVF kredītu būtiski palielināts valdības parāda īpatsvars, attiecīgi par 5,7 miljardiem samazinājies privātā sektora parāds un atjaunots finansiālais līdzsvars. Tautsaimniecība pārslēgusies no spekulantu un parādu taisītāju apkalpošanas uz ražošanu un eksportu. Pēc dārgās mācības turpmākam treknā burbuļa ekonomikas recidīvam ir maza varbūtība. Reāli atlikušas divas izvēles, kuras grafikā 1 parādītas ar punktētu līniju.

Mēs varam turpināt līdzšinējo, ekstensīvo, nosacīti lēno ražošanas un eksporta pieaugumu. Beidzoties Eiropas struktūrfondu atbalsta programmai un pārfinansējot valdības parādu ar dārgāko komerckredītu, samazināsies ienākumi un augs izdevumi. Šāda izvēle nozīmētu ilgstošu nabadzības stabilizāciju uz humanitāras katastrofas un latviešu tautas pastāvēšanas sliekšņa.

Otra izvēle ir tautsaimniecības inovācija - ceļš uz augstāku produktivitāti un konkurētspēju, uz lielākām algām, nomaksātiem nodokļiem un spēju veidot pašiem savus uzkrājumus investīcijām. Pa šo ceļu gāja Otrajā pasaules karā postītā Japāna un Rietumvācija, gadu desmitus pēc kārtas audzējot IKP par 10% gadā. Par to, ka arī Latvija ir spējīga uz līdzīgu inovāciju un izaugsmi, liecina tautsaimniecības attīstības 20 gadi pēc neatkarības iegūšanas ar veikto agrāro reformu, modernizēto infrastruktūru, Eiropā augstāko telefona tīkla pārklājumu, daudznozaru uzņēmumu VEF, moderno Ķeguma spēkstaciju. Latvijas iespējas apliecina arī pēdējie trīs krīzes pārvarēšanas gadi.

Lai Latvijas vērtīgāko resursu - intelektuālo potenciālu mērķtiecīgi pārorientētu inovācijas virzienā, no runām par reformām jāpāriet pie darbiem. Nav apejamas iepriekšējo neveiksmīgo politisko kompromisu raisītās sekas, kas šobrīd palikušas ārpus risināmo problēmu loka. Bez trekno gadu arhitektu no sabiedrības slēptā "veikuma" izvērtēšanas rezultatīvas reformas tautsaimniecībā nav realizējamas.

2. EIB inovācijas finansēšanas shēma

LIB pirmais pasākums pēc dibināšanas 2007.gadā bija dalība Starptautiskās izgudrotāju asociāciju federācijas (IFIA) rīkotās Izgudrotāju dienas svinībās, izgudrojumu izstādē un izgudrojumu komercializācijai veltītā konferencē Bangkokā. Atgriezāmies ar atšķirīgu valstu dažādo pieredzi inovācijas problēmu risināšanā. Latvijas izgudrotāju guvums izrādījās īpaši vērtīgs, jo IFIA prezidējošās valsts Ungārijas centrālajā prezentācijā tika atspoguļotas pārsvarā Austrumeiropas valstu problēmas, kas tuvas situācijai Latvijā. Konferencē guvām detalizētu informāciju par Eiropas struktūrfondu inovācijas un konkurētspējas atbalsta principiem. Turpmāk pēc mūsu lūguma no Ungārijas saņēmām pilnu IFIA prezentācijas kopiju, lai inovācijas atbalsta principus izmantotu Latvijā.

Eiropas investīciju bankas (EIB) izstrādātā inovācijas finansēšanas shēma ņemta no IFIA prezentācijas. Grafikā redzams, ka jauna, konkurēt un pelnīt spējīgāka produkcija no fundamentālās izpētes līdz sērijveida ražošanai iziet četrus izstrādes posmus ar atšķirīgiem finansējuma apjomiem, riskiem un finansējuma avotiem, ar atšķirīgiem finansējuma saņēmējiem.

Saskaņā ar EK Regulas Nr.1083/2006 36.panta p.2 EIB piedalās programmu sagatavošanā, kuras orientētas uz inovāciju un zināšanām balstītu ekonomiku. Granti, tas ir, valsts finansējums un Eiropas struktūrfondu atbalsts saskaņā ar EIB shēmu paredzēti pirmajiem trim posmiem ar lielākajiem riskiem un mazākajiem finansējuma apjomiem. Jaunas produkcijas komercializāciju, kad prototipu posmā apliecināta jaunās ražošanas rentabilitāte un riski samazināti, paredzēts finansēt ar bankas kredītu.

3. LIB projekts inovācijas atbalstam - Izgudrojumu fonds

Kad pēc OSI direktora akadēmiķa Ivara Kalviņa uzaicinājuma LIB pārstāvji tika iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas Darba grupā "Nepieciešamā atbalsta noskaidrošanai jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem", LIB atbalstīja ES Zinātnes ietvarprogrammas koordinatora Latvijā Arnolda Ūbeļa priekšlikumu veidot Inovācijas fondu. Priekšlikums netika realizēts. Pēc Darba grupā izstrādātās metodikas atbalstam izvēlētie inovatīvie ražošanas projekti, tajā skaitā arī LIB iesniegtais, atbalstu nesaņēma. Atbalsta atteikums bija impulss LIB valdes lēmumam par sava Izgudrojumu fonda dibināšanu privāto izgudrojumu komercializācijai, piesaistot investorus un gūstot finansējumu no līdzdalības realizētajos jaunu produktu ražošanas projektos

Lai popularizētu Latvijas izgudrojumus un piesaistītu investorus, LIB ņēmusi dalību starptautiskajās izgudrojumu izstādēs Bangkokā (Taizeme), Suzhou (Ķīna), Nirnbergā (Vācija) un Maskavā (Krievija). Latvijā noorganizētas divas izgudrojumu izstādes un četras Izgudrotāju dienas svinības, kuras kļuvušas par ikgadēju tradīciju.

LIB izstrādājusi sekojošu shēmu finansējuma piesaistei privāta izgudrojuma realizācijai un jaunas produkcijas ražošanas organizēšanai Latvijā:

-     komersanta dibināšana;

-     investīciju piesaiste un projekta iesniegšana ERAF līdzfinansējumam;

-     izgudrojuma patenta pirkšana;

-     par patentu saņemtā maksājuma investēšana inovatīvas produkcijas ražošanai. Shēmas galvenā priekšrocība ir tā, ka izgudrojuma komerciālās kvalitātes un projekta pelnīt spējas izvērtēšanu veic un lēmumu pieņem investors, kas riskē ar savu naudu, nevis inovācijā nekompetents birokrāts, kurš ne ar ko neriskē un ne par ko neatbild. Ja investora lēmums pozitīvs, Latvijā tiek izveidots jauns uzņēmums patentētas produkcijas ražošanai ar investoru, izgudrotāju un LIB Izgudrotāju fondu kā trim līdzīpašniekiem.

LIB Izgudrojumu fonda darbība tika uzsākta ar projekta "Catri trimarānu ražošana un eksports", kurš no LIB apkopotajiem un prezentētajiem izgudrojumiem bija guvis lielāko investoru atsaucību un gatavību projektu finansēt. Projekta lielākā vērtība ir Rīgas tehniskajā universitātē veiktā izpēte un izstrādātā jahtu zemūdens spārnu stabilitātes teorija, lielākajos jahtu tirgos - ASV, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Kanādā patentēts izgudrojums un izstrādātās tehnoloģijas. Projekta realitāte apliecināta ar pārsniegtu pasaules ātruma rekordu un eksportēto produkcijas paraugu izmēģinājumiem un panākumiem jahtu izstādēs un demonstrācijās. Pēc investora priekšlikuma tika akceptēta Projekta finansēšanas shēma latos - investora finansējums 600 000 patentu pirkšanai, ERAF līdzfinansējums 200 000 patentu pirkšanai, saņemtais maksājums par patentiem 800 000 kā izgudrotāja un LIB Izgudrojuma fonda ieguldījums. Realizējot šo projektu, tiktu izveidots komersants unikālas Latvijā izstrādātas produkcijas ražošanai un eksportam ar īpaši augstu rentabilitāti un pievienoto vērtību. Paralēli tiktu uzsākta Izgudrojumu fonda darbība citu izgudrojumu komercializācijai. Tomēr ERAF līdzfinansējums tika atteikts neatbilstošu motivāciju. Ja valsts var nepildīt saistības izmantot ERAF finansējumu tā deklarētajiem mērķiem, riski Latvijā tiek vērtēti kā nepieņemami augsti un arī piesaistītais ārvalsts investors finansējumu Projektam atsaka.

4. Kas, kā un kam dala Eiropas naudu

ERAF mērķi noteikti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 3.pantā, orientējot finansējumu konkurētspējai un inovācijai. Šim mērķim tika izsludināta aktivitāte "Jaunu produktu ieviešana ražošanā" ERAF atbalsta saņemšanai saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.658. No kopējās atbalstam atvēlētās summas 80 000 000 Ls. tika izmantoti tikai 7 789 543,06 Ls. Starp atbalstītajiem 41 projektiem nebija neviena ar līdzfinansējumu patentu un licenču iegādei. Šie un turpmākie dati no LIAA mājas lapas.

Jau minētajā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā galvenā diskusija par finansējumu inovatīviem ražošanas projektiem izvērtās starp zinātnes pārstāvjiem I.Kalviņu un A.Ūbeli no vienas puses un ministriju amatpersonām, kurus pārstāvēja A.Liepiņš (Ekonomikas ministrija) un A.Antonovs (Finanšu ministrija), no otras. Pēc būtības diskusija bija par divām principiāli atšķirīgām pieejām iesniegto projektu izvērtēšanā. Zinātnieki piedāvāja vērtēt projekta pienesumu tautsaimniecībai - inovācijas līmeni, produkcijas konkurētspēju un paredzamo eksporta apjomu. Projektu vērtēšanu bija paredzēts uzticēt zinātniekiem un uzņēmējiem ar pieredzi inovācijā.

Savukārt birokrāti aizstāvēja esošo LIAA finanšu instrumentu izmantošanu. Pārsvaru guva birokrātu piedāvājums, kas ERAF finansējumu no inovācijas vēl vairāk attālinājis. Atbalsta otrajā kārtā "Jaunu produktu ieviešanai ražošanā" zinātne, inovācija un jauni produkti saglabāti tikai MK noteikumu Nr.888 nosaukumā un pirmajā pantā.

MK noteikumi Nr.888

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.2.pasākuma "Inovācijas" 2.1.2.2.aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" (turpmāk - aktivitāte) projektu iesniegumu atlases otro un turpmākās kārtas;        

Tālāk MK noteikumi nonāk pretrunā paši ar sevi. Definējot "jaunu produktu" un "jaunu tehnoloģiju", pazudusi jebkāda saistība gan ar zinātni, pētniecību un inovācijām, gan jauniem produktiem un jaunām tehnoloģijām šo jēdzienu vispār pieņemtā izpratnē.          

MK noteikumi Nr.888.

13. Jauns produkts ietver preces un pakalpojumus, kuri komersantam ir pilnīgi jauni vai kuriem ir būtiski uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, būtiski mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgās īpašības vai citas funkcionālās īpašības) (turpmāk - jauns produkts).

14. Jauna tehnoloģija ietver būtiskas izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana pie projekta iesniedzēja nodrošina jaunu produktu ražošanu (turpmāk - jauna tehnoloģija).          

Analogā jaunas produkcijas definīcijā iepriekšējos MK noteikumu Nr.658 p.9 iespraustais vārds "komersantam" pilnībā izmainījis definētā jēdziena saturu. Ja produkts ir jauns, tas lielākā vai mazākā mērā ir jaunu zināšanu radīts. Ja produkts jauns tikai konkrētam komersantam, ar zinātni un jaunu tehnoloģiju izstrādi tam nav nekā kopīga.

Salīdzinot ar aktivitātes "Jaunu produktu ieviešana ražošanā" pirmo kārtu, MK noteikumos Nr.888 otrajai kārtai atbalsta summa vienam projektam palielināta no Ls 350000 līdz vienam miljonam. Vēl viena dīvainība attiecībā uz atbalstīto projektu atlases uzraudzību un kontroli, kuru saskaņā ar MK noteikumiem veic atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija.

MK noteikumi Nr.888.

8.1. atbildīgā iestāde:

8.1.1. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk - Padomes Regula Nr. 1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu aktivitātes līmenī;

No nesakarīgā vārdu sakopojuma nav saprotami ne EM veicamās uzraudzības un kontroles forma, ne saturs. Pieminētajiem Regulas Nr. 1083/2006 93.panta punktiem ar atbalsta atlases uzraudzību un kontroli nav nekāda sakara.

Izdarīto izmaiņu rezultātā divu mēnešu laikā atbalstāmie projekti atlasīti ,un šoreiz visa ERAF finansējumam atvēlētā summa 37 425 417 Ls. sadalīta. Starp LIAA publicētajiem 101 atbalstītajiem projektiem arī šoreiz nav neviena ar atbalstītiem licences līgumiem patentu un jaunu tehnoloģiju iegādei. Pirktas ražošanas iekārtas un nauda aizplūdusi no Latvijas. Latvijas zinātne neko nav devusi un neko nav arī ieguvusi.

Ar lielāko iespējamo atbalstu 1 000 000 Ls finansēta ierīces iegāde minerālmēslu iekraušanai kuģī (LIAA atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, otrā kārta, noslēgtie līgumi, projekts Nr.75). Saskaņā ar jau minēto EIB finansēšanas shēmu ražošana finansējama ar bankas kredītu. Neatmaksājams finansējums atsevišķiem, pēc neskaidriem noteikumiem atlasītiem uzņēmumiem ražošanas iekārtu pirkšanai tikai kropļo konkurenci. MK noteikumi Nr.658 un it īpaši Nr.888 ERAF atbalsta saņemšanai izstrādāti un finansējuma piešķiršana organizēta tā, ka inovācijai un konkurētspējas veicināšanai piešķirtā Eiropas nauda faktiski novirzīta komercdarbībai. Tiek panākts pretējais efekts - konkurence tiek kropļota, valsts konkurētspēja - mazināta, bet korupcijas risku zona - paplašināta.

Savukārt uzņēmumi un privātie izgudrotāji, kuri patstāvīgi izstrādā un patentē patiesi jaunu, konkurēt spējīgu produkciju un uz kuriem orientēts ERAF finansējums, Latvijā atbalstu nesaņem. Saprotams, kāpēc ar sadomātu argumentāciju noraidīts līdzfinansējums LIB virzītajam projektam. Finansējuma atteikumu akceptējušas tās pašas jau minētās Ekonomikas un Finanšu ministriju amatpersonas, kuras iebilda zinātnieku ieteiktajam Inovācijas fondam. Acīm redzot, arī LIB Izgudrojumu fondā saskatīts nevēlams konkurents un drauds birokrātu veidotam monopolam Eiropas naudas sadalē.

5. Piektā vara (kolonna?)

Birokrātija nav vienīgais inovāciju bremzējošais faktors, kurš kavē izgudrojumu, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Komerciāli vērtīgi izgudrojumi un jaunas tehnoloģijas ir īpaši iekārots piesavināšanās objekts, kurš pienācīgi jāsargā.

Ar prettiesiskiem tīkojumiem sadūrušies vairāki Latvijas izgudrotāji. Intelektuālais rūpnieciskais īpašums jeb intelektuālais kapitāls pakļauts diviem apdraudējumiem. Komerciāli vērtīgus izgudrojumus un tehnoloģijas mēģina piesavināties, jaunu, konkurētspējīgāku produkciju konkurenti nelaiž tirgū.

Ar lielāko pretdarbību nācies sadurties Catri trimarānu projektam, kura komerciālās iespējas investori novērtējuši visaugstāk. Pēc izgudrojuma patentēšanas Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV un Kanādā un pirmā produkcijas parauga panākumiem jahtu izstādē Amsterdamā 1997.gadā dezorganizēta Catri trimarānu ražošana Carnikavā, Engurē un Liepājā. Nozagta tehnoloģiskā dokumentācija, piesavināta nauda un īpašums, nodarīts tīšs kaitējums ārvalstu pasūtītājiem, internetā izplatīta diskreditējoša dezinformācija. 2004.gadā Liepājas muitas noliktavā nobloķētais Spānijas pilsoņa trimarāns joprojām nepabeigts iestrēdzis bijušās Jūrmalas virsprokurores Sigitas Priedes ģimenes uzņēmumā Engurē. Ļaunprātīgs SIA "Catri LL" bankrots Liepājā joprojām nav iztiesāts. Trīs uzsāktie kriminālprocesi nav devuši rezultātu.

Kad apstiprinājās izmeklēšanas bremzēšana, pēc LIB ierosinājuma izmainīti Krimināllikuma 289 un 291.p., paredzot arī prokuroru atbildību par pierādījumu slēpšanu un nelikumīgu lēmumu taisīšanu. Tikai ar to vien izrādījies par maz. Kriminālprocesa likuma 337.panta 3.daļa tiesu apgabala virsprokuroriem joprojām dod iespēju galīgajos lēmumos patvaļīgi rakstīt jebko. Informācija Internetā liecina, ka aiz tiesiskajām kolīzijām ap Catri trimarāniem stāv Paragvajas un Krievijas bankām pietuvināti cilvēki.

6. Šaurās vietas inovācijā

EIB shēmā uzrādītajos inovācijas finansēšanas posmos Latvijā var identificēt divas šaurās vietas. Uz zinātni un inovāciju orientētie uzņēmumi rūpnieciskās izpētes un prototipu izstrādes posmos ERAF grantus nesaņem. Kā pirmā šaurā vieta EIB shēmas trešajā posmā minami jau minētie Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādātājiem izpratne par intelektuālā kapitāla lomu un izmantošanas specifiku, maigi izsakoties, nav bijusi pietiekama.

Ja uzņēmums izpēti, jaunās produkcijas izstrādi un patentēšanu veicis ar savu finansējumu, otra šaurā vieta izveidojusies ceturtajā - komercializācijas posmā. Kad vajadzība pēc finansējuma vislielākā, kredītu jaunas produkcijas ražošanas uzsākšanai Latvijā bez nekustāmā īpašuma ķīlas saņemt nav iespējams. Nepietiekamā intelektuālā rūpnieciskā īpašuma aizsardzība finansējuma riskus pacēlusi nepieņemamā augstumā. Situācija novesta līdz absurdam. Jo lielāki uzņēmēja ieguldījumi izpētē, intelektuālais kapitāls vērtīgāks un projekts pelnošāks, jo lielāki apdraudējumi un riski, un kredīta saņemšana problemātiskāka.

Zinātne, negūstot iespēju slēgt līgumus rūpnieciskai izpētei ar ERAF grantus saņēmušiem uzņēmējiem, cieš no finansējuma nepietiekamības. Bez tiešas atgriezeniskās saites ar ražošanu tiek zaudēta orientācija attiecībā uz pieprasītajiem rūpnieciskās izpētes virzieniem. Savukārt, ražošana bez rūpnieciskās izpētes, tas ir, bez jauniem produktiem un tehnoloģijām nespēj celt ražošanas un eksporta produktivitāti un konkurētspēju.

7. LIB priekšlikumi reformām

Īstermiņā jānovērš ar nepatiesiem apgalvojumiem argumentēto LIAA un Ekonomikas ministrijas lēmumu izraisītās sekas, lai varētu uzsākt LIB izgudrojumu fonda darbību.

1.   LIB izgudrojumu fonda starta kapitāls 800 000 Ls veidojas no investora finansējuma 600 000 Ls un ERAF līdzfinansējuma 25% jeb 200 000 Ls., kas saņemami par patentu pārdošanu saskaņā ar LIAA iesniegto projektu Catri trimarānu ražošanai un eksportam. Ekonomikas ministrija nav spējusi LIAA nepamatoto projekta noraidījumu atcelt. Savukārt, investoram no Vācijas piedāvātā absurdā tiesāšanās Administratīvajā tiesā nav pieņemama. Atceļot LIAA nepamatoto lēmumu, iesniegtais projekts būtu vienīgais aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" abās kārtās, kurā atbalstīta patentu pirkšana. Atbalsts prasītu tikai 0,5 % no aktivitātes kopējā ERAF finansējuma. Visa nauda paliktu Latvijā, piesaistot papildus vēl 3 reizes lielākas ārvalsts investīcijas. Tiktu izveidota ražotne unikālas produkcijas eksportam un uzsākta Izgudrojumu fonda darbība citu izgudrojumu komercializācijai. Līdzīgas komerciālās kvalitātes kopums nav nevienam no atbalstītajiem aktivitātes projektiem. Nav pieļaujams, ka šādam valsts konkurētspēju ceļošam projektam ārvalstu konkurentu interesēs ERAF atbalsts tiek noraidīts.

2.   Jāpanāk tehnoloģiskās iekārtas atbrīvošana Liepājā, kura piesavināta ar solījumiem organizēt ražošanu. Izmeklēšanu 2009.gada maijā uzsāktā kriminālprocesā un mantas atgūšanu nobremzējuši Kurzemes tiesu apgabala virsprokurora galīgie lēmumi ar klaji nepatiesu argumentāciju, kurus Ģenerālprokuratūra nav tiesīga atcelt. Ja tiktu atgūtas Hipotēku bankai piederošās trimarāna Catri 24 matricas un citu īpašnieku manta, nekavējoties tiktu uzsākta šo trimarānu modernizētas modifikācijas ražošana un eksports.

Reizē ar pozitīvo ieguvumu tautsaimniecībai, nepamatoto lēmumu seku novēršana dotu iespēju precīzāk identificēt reāli eksistējošās sistēmiskās nepilnības, kuras bremzē inovāciju. Tas ir tests valsts rīcības spējai. Ģenerālprokuratūras atbildes liecina par valsts imūnās sistēmas nepietiekamību. Ja ārvalstu investoru visaugstāk novērtēto inovācijas projektu nav iespējams realizēt, ar virzību labklājības virzienā var būt problēmas.

Vidējā termiņā būtu pārskatāmi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kuri nonākuši pretrunā gan ar tautsaimniecības interesēm, gan Satversmē garantētajām tiesībām. Strādājot pie izgudrojumu komercializācijas un aizsardzības, LIB sadūrusies ar valsts varas fragmentāciju. Kā nozīmīgu soli sistēmisko nepilnību pārvērtēšanai vērtējam Starpresoru koordinācijas centra izveidi. Mūsu skatījumā Centra darbība var sekmēt valsts pārorientēšanu labklājības virzienā, ja izpildās sekojošais.

1.   Jaunais Nacionālās attīstības plāns neatkārtos iepriekšējās Nacionālās inovācijas programmas 2003.-2006.gadiem, Nacionālās attīstības plāna pirmās versijas un Programmas Latvija 2030 kļūdas un netiks bāzēts uz gaišas nākotnes vīzijām, bet tiktu izstrādāts saskaņā ar Latvijas realitātēm. Tikai iepriekšēja reālās situācijas un uzņēmējdarbības tiesiskās vides objektīva izpētes ļauj veidot konkrētus rīcības plānus negatīvo tendenču pārvarēšanai.

2.   Pirms pārņemt citu valstu pozitīvo pieredzi, tā vispirms kritiski jāizvērtē. Latvijas sabiedrībā, kas ilgstoši atradusies zogošas tautsaimniecības un melīgas politiskās kultūras vidē, veidojušies atšķirīgi uzvedības stereotipi un atšķirīga reakcija uz līdzīgām situācijām.

3.   Nacionālās attīstības plāns netiks orientēts tikai uz izpildvaras funkcijām, bet vienādā mērā ietvers likumdevēja un tiesu varas kompetenču loku.

Lai minēto realizētu, Centra darbā vēlama atbilstošu speciālistu piesaiste un sadarbība ar piekritīgām Saeimas komisijām, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju un nevalstiskām organizācijām.

Attiecībā uz likumu pārskatīšanu, lielākās inovācijas bremzēšanas iespējas saistītas ar atsevišķiem Kriminālprocesa likuma pantiem. Ja, piemēram, uzsākts kriminālprocess un noziegumu izmeklēšanas bremzēšanā iesaistīts amatpersonu virknējums: policijas izmeklētājs - uzraugošais prokurors - virsprokurors - tiesu apgabala virsprokurors ar galīgo lēmumu, likums neparedz ne Iekšlietu ministrijas, ne Ģenerālprokuratūras, ne jebkādu citu valsts struktūru iejaukšanās iespēju. Noziegumā cietušajam Kriminālprocesa likumā garantētas tiesības kontrolēt izmeklēšanu un gūt nodarītā kaitējuma kompensāciju tiek atņemtas, liedzot cietušā statusu un uzsākot kriminālprocesu pēc noziegumam neatbilstošiem Krimināllikuma pantiem. Virzot inovācijas projektus, LIB identificējusi korekcijas nepieciešamību arī Krimināllikumā, Patentu, Muitas, Prokuratūras, Maksātnespējas un citos likumos.

Lai profesionāli identificētu nepilnības likumdošanā saistībā ar inovāciju un intelektuālā kapitāla aizsardzību, LIB rekomendē veikt kriminālprocesu Nr.11260121804, Nr.12814001707, №.11261037111 materiālu analīzi, kuru izmeklēšana nobremzēta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, dezorganizējot inovatīvu ražošanu eksportam un nodarot kaitējumu Latvijas reputācijai ārējā tirgū. Apzināti vai neapzināti tas noticis ārvalstu konkurentu interesēs. Izmeklēšana šobrīd turpinās tikai pēdējā no minētajiem kriminālprocesiem, divi pirmie izbeigti. Savukārt no savas puses izpētei varam piedāvāt saraksti ar valsts visu trīs varas atzaru institūcijām, tajā skaitā tiesu spriedumus un atteiktos prasības pieteikumus nodarītā kaitējuma kompensācijai.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem bez jau minētajiem kopš 12.janvāra darbību uzsākusi jauna ERAF atbalsta programma aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Tiekoties ar Vācijas investora pārstāvi Catri trimarānu ražošanas un eksporta projektā, Ekonomikas ministrijas amatpersona ieteica nesniegt prasību tiesā, bet pieteikt Projektu šai atbalsta programmai. Tikai arī šoreiz MK noteikumu rakstītāji izmantojuši iepriekšējo shēmu - "zinātne, inovācijas, augsta pievienotā vērtība" tikai nosaukumā, bet ne saturā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.817 1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.2.pasākuma "Inovācijas" 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" (turpmāk - aktivitāte) projektu iesniegumu atlases otro un turpmākās kārtas;  

Šoreiz minimālā atbalstāmā summa palielināta līdz 3 miljoniem, kas pie atbalsta intensitātes 35% veido minimālo atbalsta lielumu 1 050 000 Ls (!). Lai gan ražošanā augstu pievienoto vērtību veido tieši intelektuālais kapitāls, atbalsts patentu un jaunu tehnoloģiju pirkšanai šoreiz vispār nav paredzēts.

Valstī izveidojusies prakse, kurā inovācijai un konkurētspējai dotā ERAF finansējuma izlietojums tiek vērtēts tikai pēc iztērētajiem miljoniem, bet ne pēc pienesuma tautsaimniecībai, būtu pārtraucama. Korupciju baro nenopelnīta nauda. Latvijā bez tradicionālajām papildus veidojušās vēl divas riska zonas. Vispirms tā bija privatizācija, tagad tā ir Eiropas nauda. Lai Eiropas dotās iespējas pavērstu konstruktīvā virzienā, LIB ierosina atjaunot Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupu akadēmiķa Ivara Kalviņa vadība, lai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru veidotu jaunu kompetentu, uz reālu inovāciju un konkurētspēju virzītu sistēmu ERAF finansējuma izmantošanai. Tas varētu būt pirms diviem gadiem noraidītais Inovācijas fonds un Arnolda Ūbeļa ieteiktie inovatīvo projektu vērtēšanas kritēriji.

8. LIB vīzija par valsti

Inovācija, radošs darbs un radoša pieeja izaicinājumiem ir pamats abu sāpīgāko šodienas problēmu risināšanai.

Demogrāfiskā krīze, kuru atgūtā valsts finansiālā stabilitāte nav mazinājusi, nav risināma ar cīņām par vēl lielākiem sociālajiem maksājumiem no valsts budžeta, kuros jau sen starp kaimiņiem esam rekordisti. Demogrāfisko problēmu pirmcēlonis nav bezdarbs, zemās algas, nepietiekamie valsts pabalsti ģimenēm. Demogrāfisko krīzi radījusi sabiedrības radošās daļas nespēja sevi realizēt savā zemē. Zinātnieki bija pirmie, kuri meklēja un atrada iespējas strādāt ārpus Latvijas. Tāpēc pirmais, kas jādara, ir jārada apstākļi, lai intelektuālā kapitāla radītāji atgrieztos pirmie un realizētu savas iespējas savā zemē. Tikai ar inovatīvu ražošanu, veidojot konkurēt spējīgas darba vietas, sagaidīsim pirmajiem atbraucējiem sekotājus un veidosim sabiedrībā pārliecību par stabilitāti.

Attiecībā uz integrāciju un sabiedrības sašķeltību jāapzinās, ka dzīvojam konkurējošā vidē. Maz būs tādu, kuri vēlēsies integrēties un identificēt sevi ar konkurēt nespējīgu kopumu. Tas vienādā mērā attiecas gan uz iemigrējušu krievu, gan no Latvijas aizbraukušo latvieti.

Latviešiem piemīt gan izturība, gan radošais potenciāls, lai atrisinātu abas akūtās problēmas. To apliecinājusi spēja iziet no ekonomiskās krīzes. Latviskai kultūrai nepiemīt slieksme uz vērtību atņemšanu un pārdalīšanu, latviskā kultūra sakņojas vērtību radīšanā. Bez mūsu zemes mums citu lielu dabas bagātību nav. Ar latviskajām vērtībām mēs piederam rietumu kultūrai. Tikai šī zeme atrodas uz divu atšķirīgu kultūru saskares līnijas. Tas reizē nozīmē gan ieguvumus no tranzīta ceļiem, gan nepieciešamību sevi, savas vērtības un savu kultūru sargāt no mums svešas biznesa un politiskās kultūras invāzijas.

No ārējiem apdraudējumiem mūs sargā NATO, par iekšējo drošību jāgādā pašiem. Mēs nevaram atļauties fragmentēto un novājināto iekšējās aizsardzības sistēmu, kādu to ne bez savas īpašas intereses veidojuši trekno gadu arhitekti. Ja valsts vara fragmentēta pa horizontāli un it īpaši pa vertikāli, spraugās starp dažādu varas atzaru aizsardzības sistēmas fragmentiem sev vietu atrod subjekti, kurus pazīstams trekno gadu teorētiķis nodēvējis par lielākajiem kretīniem. Fragmentēta vara veido fragmentētu sabiedrību, kurā katrs kopums veido savas struktūras savu interešu aizstāvībai visbiežāk uz vājākā kaimiņa rēķina.

Revidējot un reformējot treknajos gados sastrādāto, būtu strikti jāpieturas pie demokrātiskas valsts uzbūves principiem. Valsts iekšējā aizsardzība, kuru realizē prettiesiskas rīcības izmeklēšana, visā pilnībā, tāpat kā ārējā aizsardzība nododama izpildvaras kompetencē un pilnā atbildībā. Līdzšinējais iekšējās aizsardzības dalījums starp izpildvaru un tiesu varu, atraisot rokas un dodot brīvu vaļu pašlabuma tīkotājiem un parazītiskiem veidojumiem, sevi pilnībā ir diskreditējis. To apliecina arī LIB apkopotie dokumenti attiecībā uz inovācijas bremzēšanu fragmentētajās un daļēji "nozagtās" valsts varas struktūrās. Kontrole arī pār valsts iekšējo aizsardzību būtu nododama Valsts prezidentam un realizējama caur Nacionālās drošības padomi. Tikai ar līdzsvarotu kompetences un atbildības sadalījumu var tikt realizēts virs Ministru kabineta sēžu zāles durvīm rakstītais: VIENS LIKUMS, VIENA TAISNĪBA VISIEM.

Minētais ir tikai valsts varas struktūru izvērtējums no vispārīgiem sistēmu analīzes principiem ar LIB rīcībā esošiem resursiem. Problēma tikai identificēta. Risinājums konkrētām reformām jārod tiesību speciālistiem.

LIB izstrādātie priekšlikumi izskatīti Latvijas izgudrotāju biedrības valdē 2012.gada 13.janvārī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...