Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku
Inga Antāne*06.08.2017.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR Satversmes dotās tiesības un prasīt likuma "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" otrreizēju caurlūkošanu, kā arī pārskatīt likuma 14.panta un Pārejas noteikumu prasības, kas paredz akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai 10,9% apmērā.
Akcīzes nodokļa palielinājums notiek brīdī, kad jau tā dramatiski krītas pārvadājamo tranzītkravu apjoms no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm. Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, nodokļa likmju paaugstināšana degvielai nozīmē vēl lielāku Latvijas transporta un loģistikas nozares, tanī skaitā arī tranzīta, konkurētspējas zudumu. Tranzīta koridora izmaksu sadārdzināšana var katastrofāli ietekmēt kā mūsu ostu, tā arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.
Katra tonna kravu, kas tiek vesta cauri Latvijai, mūsu ekonomikā ienes apmēram 15 eiro, kopumā transporta un loģistikas nozare Latvijas tautsaimniecībā gadā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro. Līdz galam neizsvērtais lēmums par akcīzes likmju paaugstināšanu degvielai, draud ar šī pienesuma ievērojamu samazināšanos, kā arī ar gadiem ilgi veidoto tirdzniecības ceļu zaudējumu. Tās kravas, kuras pa Latvijas dzelzceļu tiek vestas uz Latvijas lielajām ostām, pēc izmaksu sadārdzināšanās, visticamāk, tiks novirzītas uz mūsu kaimiņvalstu ostām - Klaipēdu un Tallinu. Ar šādiem lēmumiem mēs palīdzam celt kaimiņvalstu ekonomiku, bet gremdējam paši savējo.
Diemžēl objektīvu un profesionālu aprēķinu, kāda būs šāda scenārija ilgtermiņa ietekme uz Latvijas ekonomiku, valdība nav veikusi. Nav bijušas arī konsultācijas ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem par šāda soļa ietekmi uz nozares konkurētspēju. Tāpat nav aprēķināts, kāda būs sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no iespējamā kravu zuduma, un kā šo zudumu kompensēsim.
Degvielas sadārdzināšanās negatīvo ietekmi izjutīs ne tikai transporta un loģistikas nozare, bet arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo šo cenu pieaugums nozīmēs arī ikvienas preces, pārtikas produktu un pakalpojumu cenu kāpumu. Šis faktors vistiešākajā veidā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja pirktspēju, un nodokļu reformas rezultātā paaugstinātais minimālās algas kāpums strauja dzīves dārdzības pieauguma dēļ var reducēties līdz nullei.
Akcīzes nodokļa pieaugums ir arī slikts signāls investoriem, kā arī esošajiem un potenciālajiem partneriem, jo kārtējo reizi norāda uz mūsu valsts neprognozējamo nodokļu vidi. Ministru prezidenta un finanšu ministres solījumi par stabilu nodokļu politiku Latvijā turpmākajos gados uzticību nevieš, jo stabilu un prognozējamu nodokļu politiku ir solījusi praktiski katra valdība.
BATL aicina Valsts prezidentu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai lēmumu par akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Degvielas akcīzes nodokļa palielināšanas pienesums valsts budžetam nav aprēķināms tikai tīri matemātiski, jo degvielas cenu kāpums atstāj negatīvu ietekmi uz katru Latvijas tautsaimniecības nozari, kā arī uz ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeni.
* biedrības "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" prezidente
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
