Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta vēlēšanu izraisītās pārbīdes var būt izdevīgs fons, kā reorganizēt valdību, tajā iepludinot jaunas asinis, vai vispār to nomainīt, lai nolaistu sabiedrības neapmierinātības tvaiku. Tomēr ne pašlaik, ne vasaras sākumā šis brīdis vēl nebūs pienācis. Šāda vajadzība varētu būt aktuāla rudenī, tādēļ politikas kuluāros izskan, ka Valsts prezidenta vēlēšanas no polittehnoloģiju viedokļa iekrīt nelaikā un būtu daudz izdevīgākas uz rudens pusi. Ņemot vērā gaidāmos smagos lēmumus 2012. gada budžeta sakarā, kur neizbēgami notiks debates par sociālā budžeta samazinājumiem, kam iebilst viens no koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), rudens tiek prognozēts kā brīdis, kad Valda Dombrovska valdība varētu krist. Tomēr prezidenta vēlēšanu novilkšana līdz rudenim, vairākās kārtās izgāžot kandidātus, tiek apšaubīta gan no politisko risku un sabiedrības iespējamās kritikas viedokļa, gan likumā noteiktās procedūras dēļ, kas neparedz garas pauzes starp vēlēšanu kārtām. 

Vismaz daļā Vienotības vēl aizvien aktuāls ir jautājums par nepieciešamiem pārkārtojumiem valdībā, par kuriem pirms dažām nedēļām, apejot premjeru Dombrovski, izteicās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas politiskais padomnieks Edgars Jaunups. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis trešdien Pietiek atgādināja, ka rudenī gaidāmā budžeta konsolidācija būs pēdējā un Vienotība ap to vairs nevar bāzēt savu politisko retoriku. „Konsolidācijas epopeja ir beigusies, ir jāliek uzsvars uz nozaru efektivizēšana, ministrus ir jāpiespiež uz reformām,” teica Zaķis. No atbildes uz jautājumu, vai ar to tiek domāti zaļo zemnieku ministri un vai Vienotība tad būtu gatava likt pretī atsevišķu savu ministru nomaiņu, Zaķis izvairījās.

Iepriekš citi Vienotības valdes locekļi izteikušies par iespēju, ka varētu notikt ministru portfeļu rotācija starp abiem koalīcijas partneriem, Vienotībai, iespējams, uzņemoties izglītības jomu, kurā tiek bremzētas reformas. Tieši uz reformu veikšanu Vienotība cer turpmāk balstīt savu politisko piedāvājumu. Pašlaik tiek teikts, ka ZZS „smago” portfeļu - kā izglītība, labklājība vai veselība - uzņemšanās Vienotībai būtu „B” variants, „A” variants esot panākt, lai zaļie zemnieki turpina atbildēt par šīm nozarēm, bet piekrīt tās reformēt. Premjera atbalsta šādām izmaiņām līdz šim nav bijis. Arī no koalīcijas partneriem ZZS ir skaidri izskanējis, ka viņu ministri nav jāmaina, kaut vai tādēļ, ka viņiem socioloģiskās aptaujas uzrāda lielāku atbalstu nekā Vienotības ministriem. „Vienotība ir nonākusi varas slazdos, jo viņiem ir amati un krēsli, bet nav rīcības brīvības, kamēr ZZS ir rīcības brīvība, bet nav pamatatbildības,” pirms kāda laika Pietiek izteicās kāda pie partijām nepiederoša amatpersona, pēc kuras domām, šo situāciju nevar atrisināt tikai ar dažu ministru nomaiņu.

Esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras amatā beidzas 8. jūlijā. Ja līdz tam neizdotos ievēlēt Valsts prezidentu, viņa vietu līdz jauna prezidenta ievēlēšanai, kā to paredz Satversme, izpildītu Saeimas priekšsēdētājs, kas pašlaik ir Solvita Āboltiņa (Vienotība). Tomēr Saeimas priekšsēdētājs, ja prezidenta ievēlēšanas process ieilgtu, nevarētu realizēt prezidenta svarīgāko iekšpolitisko funkciju – nominēt Ministru prezidentu. Šīs tiesības ekskluzīvi pieder amatā esošam prezidentam, nevis viņa vietas izpildītājam, atgādina Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Rudens ir zīmīgs vēl ar ko citu. 5. augustā 40 gadus vecumu, kas ir Satversmē noteiktais slieksnis, lai kandidētu Valsts prezidenta amatam, sasniedz premjers Dombrovskis. Pietiek jau oktobrī rakstīja, ka vasaras beigās uz īsu brīdi Vienotības spicē bija radusies ideja – tā populāro Dombrovski varētu virzīt Valsts prezidenta amatam, bet tad secināts, ka viņš nebūs sasniedzis vajadzīgo vecumu, un „būtu grūti pamatot, kāpēc vēlēšanas jāatliek uz rudeni”. Šobrīd ideja par Dombrovska virzīšanu nav aktuāla, Vienotības iekšienē vairāk tiek runāts, ka premjeram priekšā ir spoža karjera Eiropas institūcijās.

9. Saeima, vēl Vairas Vīķes-Freibergas laikā 2007. gadā pieņemot Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, ar gudru ziņu tajā noteikusi tādus termiņus prezidenta kandidātu izvirzīšanai un vēlēšanu sarīkošanai, lai līdz esošā prezidenta pilnvaru beigām parlaments nepieciešamības gadījumā pagūtu sarīkot divas vēlēšanas. No politiķiem dzirdētas dažādas interpretācijas, kādi termiņi saskaņā ar likumu būtu jāievēro, ja prezidentu neizdotos ievēlēt ne ar pirmo, ne otro reizi, jo likums atrunā tikai divas vēlēšanas. Saistībā ar pieļāvumu par prezidenta vēlēšanu ievilkšanu līdz rudenim dzirdama versija, ka pēc otrajām vēlēšanām, ja tajās neizdotos ievēlēt prezidentu, iestātos 30 līdz 40 dienu pārtraukums, kuru likums paredz pirms pirmā vēlēšanu piegājiena. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš Pietiek skaidro, ka interpretācijas šajā gadījumā ir liekas. Teorētiski katras nākamās prezidenta vēlēšanas, vai tās būtu trešās vai piektās, būtu rīkojamas ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas, skaidro Kusiņš.

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka kandidatūras prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Tas nozīmē, ka kandidāti oficiāli tiks pieteikti maija divdesmitajos datumos, aptuveni laika posmā no 19. līdz 25. maijam. Saskaņā ar šo likumu Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, kas nozīmē, ka tās varētu notikt maija beigās – jūnija sākumā, aptuveni laika posmā no 30. maija līdz 8. jūnijam. Pašu Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru regulē Saeimas Kārtības rullis.

Valsts prezidenta vēlēšanās var tikt sarīkotas vairākas vēlēšanu kārtas, ja pirmajā viens no kandidātiem neiegūst nepieciešamo 51 balsi. Otrajā kārtā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas, kurās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus, ne tikai izvirzīt jaunus.

Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīko jaunas vēlēšanas pēc iepriekš aprakstītās shēmas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...