Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu
Daniels Pavļuts*15.12.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Saskaņā ar pieņemto likumu 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus likumprojekta autori tā anotācijā ir nosaukuši par „nodokļu nemaksātājiem”, vairs nebūs tiesību uz regulāro veselības aprūpi, ja vien viņi neveiks „apdrošināšanas” iemaksu 5 procentu apmērā no gada minimālās algas.
Milzīgs skaits cilvēku var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju „pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.
Ierobežot veselības aprūpi simstiem tūkstošu cilvēki, lai apkarotu noziegumus (nodokļu nemaksāšanu), nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi.
Tas ir pretrunā ar Satversmes ievadā iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu. Tas ir pretrunā ar Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības principu un Satversmes 111. pantu („valsts aizsargā cilvēka veselību”). Un tas būtībā nav savienojams ar Latvijas kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts pienākumiem paaugstināt cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Tie ietverti, cita starpā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, Eiropas Pamattiesību hartas 35. pantā un Eiropas Sociālajā hartā.
Mēs aicinām Jūs ieklausīties Latvijas veselības aprūpes, sabiedrības veselības un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudzajiem riskiem un pretrunām ar jauno likumu veidotajā „kārtībā”. Dažus no tiem lūdzu skatīt šīs vēstules pielikumā.
Mēs atbalstām pieņemtā likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, kas atbilst vienam procentpunktam no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, un nodrošināt, ka jau 2020. gadā veselības aprūpes valsts finansējums ir vismaz četri procenti no iekšzemes kopprodukta.
Bet šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, un veselības aprūpes pārvēršanu par nodokļu iekasēšanas instrumentu.
Veselības aprūpes nepieejamība ir teju pati asākā Latvijas sabiedrības problēma. 300 tūkstošu cilvēku izslēgšana no regulārās veselības aprūpes to tikai vēl krasāk padziļinās.
Valsts prezidenta kungs! Savā uzrunā Latvijas Republikas Saeimai 2016. gada jūnijā Jūs pamatoti teicāt: „Sociālā nevienlīdzība un neticība valsts varai ir tās plaisas, kas apdraud mūsu valsts drošību un nākotni. Šīs plaisas var pielīdzināt tikai ar darbiem.” Mēs aicinām Jūs un Latvijas Republikas Saeimu ar saviem darbiem nevienlīdzības plaisu mazināt, nevis paplašināt.
* Kustības "Par!” vadītājs. Saglabāta vēstules oriģinālrakstība.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
