Prezidenta kanceleja mēģina „piesegt” Vējoni saistībā ar valsts simbolikas neizmantošanu Jaungada uzrunā
PIETIEK03.01.2017.
Komentāri (124)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kanceleja mēģina "piesegt" prezidentu Raimondu Vējoni saistībā ar atteikšanos valsts galvas Jaungada uzrunā jebkādā veidā izmantot Latvijas Republikas simboliku, - kā liecina neoficiāla informācija no kancelejas, šis bijis paša prezidenta lēmums, savukārt pašlaik notiek asas diskusijas saistībā ar nepieciešamību izvēlēties „grēkāzi”.
Kā zināms, gadumijas tradicionālajai Valsts prezidenta uzrunai šoreiz bija izvēlēts jauns formāts – Vējonis uzrunāja Latvijas iedzīvotājus ģimeniskā noskaņā, kopā ar savu dzīvesbiedri.
Taču uzrunas noformējums šogad izcēlās ar to, ka tās organizētāji bija pilnībā atteikušies no jebkādas Latvijas valsts simbolikas – nebija redzams ne Valsts prezidenta standarts, ne arī kaut niecīgs Latvijas Republikas karodziņš.
Vispirms kādreizējais Latvijas Radio vadītājs, tagadējais prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis mēģināja vienkārši ignorēt Pietiek jautājumu - kādu iemeslu dēļ Vecgada vakara valsts prezidenta TV uzrunā netika izmantots ne prezidenta standarts, ne kāda cita atribūtika, kas norādītu, uz to, ka persona, kas saka uzrunu, ir Latvijas Valsts prezidents.
Tāpat Siksnis nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem - kura konkrētā amatpersona pieņēma lēmumu standartu un citu atribūtiku neizmantot un vai šis lēmums bija saskaņots ar Valsts prezidentu.
Taču pēc tam, kad Pietiek šos jautājumus uzdeva Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Guntim Puķītim, kanceleja paziņoja, ka uzskatot šos jautājumus par iesniegumu, kas esot oficiāli jāreģistrē un „jāizskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.
Pietiek rīcībā esošā informācija no avotiem prezidenta kancelejā liecina, ka šī stomīšanās saistībā ar it kā elementāri atbildamiem jautājumiem norāda uz neērto situāciju, kādā ir nonākusi kancelejas vadība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši pats Vējonis ar dzīvesbiedri bijuši tie, kas uzstājuši, ka šajā uzrunā nevēlas TV ekrānos demonstrēt „oficiālus priekšmetus”, tostarp arī Latvijas valsts karogu.
Kaut gan prezidenta kancelejas pārstāvji apzinājušies šāda soļa kļūmīgumu, neviens no viņiem nav vēlējies aizrādīt prezidentam. Bijusi cerība, ka to varētu izdarīt kancelejas vadītājs Puķītis, taču šī amatpersona tradicionāli ir zināma kā tikai un vienīgi norādījumu izpildītāja.
Savukārt tagad, līdz ar nepieciešamību atklāt šī lēmuma autoru kancelejā sākušās nopietnas diskusijas. Sākotnēji Siksnis vēlējies sniegt īsu informāciju par patieso notikumu gaitu, taču norāts pat gatavību „nolikt prezidentu zem sitiena”.
Līdz ar šādu kancelejas vadības nostāju pašlaik nolemts mēģināt iespējami novilcināt atbilžu sniegšanu uz šiem jautājumiem un tikmēr izlemt, kurš varētu tikt nozīmēts par „grēkāzi”.
Kā ticamākais „grēkāža” lomas kandidāts pašlaik tiek minēts pats Siksnis, kurš savu rakstura īpatnību dēļ savulaik līdzīgos apstākļos zaudēja Latvijas radio vadītāja posteni un pēc neveiksmīga darba mēģinājuma kādā privātuzņēmumā atgriezās valsts darbā kā prezidenta preses sekretārs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
