Iesaki rakstu: 
Sakiet, draugi, kurš ir lielāks noziedznieks – tas, kurš izdod noziedzīgas pavēles, vai tas, kurš tās izpilda? Zinu, zinu - “zivs pūst no galvas”. Bet dažreiz tā “zivs galva” atrodas tik tālu, ka smaka līdz mums nemaz neatnāk. Tas ir – neatnāktu, ja to centīgi neimportētu un neizplatītu vietējie ļautiņi, kuri arī izvēlējušies nelabi ost.
Vēsture liecina, ka tieši lokālnodevēji nodara lielāko postu. Un vēsturi raksta cilvēki, bet cilvēku daba diemžēl nemēdz tik vienkārši mainīties. Kaut vai tik daudz piesauktā izsūtīšana uz Sibīriju. Dzirdēts, ka viens otrs pagasts tikpat kā nezaudēja iedzīvotājus. Bet cits – palika pustukšs. Kā tā?!
Āā, - krievi vainīgi? Staļins vainīgs? Nekā, draugi, – tēmējiet tuvāk. Dažreiz – tik tuvu, cik nevar pat iedomāties. Svešinieks jau “pēc definīcijas” nevar tevi nodot - tu viņam nekad neesi uzticējies. Tevi var nodot tikai “savējais”. Vietējais...
Saka – labāk draugs tuvumā nekā brālis – tālumā. Jo tikai tas, kurš ir tuvumā, nepieciešamības gadījumā var tev steidzami palīdzēt. Un pretēji – arī ļaunu tev var nodarīt tikai klātesošs cilvēks...
Daudzi domā, ka visa ļaunuma sakne ir PVO, geitsi, rokfelleri, Pasaules banka vai SVF. Draugs, ko tev viņi ir nodarījuši?! Sludina planētas populācijas samazināšanu? Finansē sieviešu sterilizāciju, piedodiet, “vakcināciju” Āfrikā? Iedzen parādu verdzībā veselas valstis?
Pat “Panorāmā” neesmu redzējis, ka Tedross Adhanoms Gebrejesuss būtu novakcinējis kaut vienu Latvijas iedzīvotāju. Nevienu! Ne lielu, ne mazu. Arī draudējis ar atlaišanu no darba nav NEVIENAM Latvijas iedzīvotājam. Un arī kredīta lamatās tevi ievilināja kāds, kurš runāja latviski. Arī maksu par zilu gaisu NĪN, OIK vai elektrības piegādes maksas veidā tev neuzlika ļauni citplanētieši vai tālu zemju ķēniņi. Nē, nē – tepat jau tie ļaunīši ir. Ilzītes un ieviņas, danieliņi un edgariņi. Neviena džona, ivana vai pedro...
Izņēmums Latvijā gan ir divi ārzemju aģenti, bet arī viņi - vairāk vai mazāk – prot latviski. Viens pat izgudro jaunvārdus! Lai gan – jāatzīst – šie tipiņi ir sagādājuši tautiešiem ne mazums jautru brīžu, tie neatsver viņu nodarīto ļaunumu.
Uzskatu, ka gan gaismas un mīlestības, gan tumsas un ļaunuma pasaulē ir hierarhija. Dažreiz, kad mēģini iedziļināties un izprast velnišķīgi viltīgi un sarežģīti veidoto pasaules pārvaldes sistēmu, sāc nojaust, ka tas nav cilvēku radīts; t.i. - ir cilvēku radīts, bet paša nelabā inspirēts. Latviski – iedvesmots.
Bet ar iedvesmu vien ļaunumu nodarīt nevar – vajadzīgi izpildītāji. Dzīvi, mantkārīgi, varaskāri un nelietīgi cilvēciņi. Ja es attēlotu ļaunuma darbinieku hierarhiju, tās virsotne bez šaubām atrastos apakšā. Jo tikai no pašas elles dziļumiem var nākt pasaules karu uguns, kura aprija miljoniem un miljoniem dzīvību, sakropļoja lielu un mazu, vecu un pavisam jaunu cilvēku miesas un dvēseles.
Lai iegūtu lielu ietekmi un varu pār cilvēkiem, ir jābūt pietuvinātam kaut kam lielākam un stiprākam par cilvēku. Cilvēks, kurš ir sava Radītāja tuvumā, spēj sniegt dvēseles veldzi tūkstošiem cilvēku, spēj dziedināt miljoniem salauztu siržu. Atcerieties pasaules lielāko reliģiju pamatlicējus – viņu ietekme nav zudusi vēl šobaltdien.
Un pretēji. Vai esat dzirdējuši, piemēram, Hitlera runas? Viņš burtiski spēja nohipnotizēt un pakļaut sev veselu nāciju! Vācieši vēl tagad par to kaunas... Ādolfs bija pietuvināts pašam nelabajam, viņš bija nelabā mute, rupors; viņš spēja iedvesmot daudzus uz tādām nelietībām, kuras pats fiziski nespētu veikt. Velnišķīgajā hierarhijā viņam bija vajadzīgi izpildītāji.
BEZ IZPILDĪTĀJIEM PAT VISVELNIŠĶĪGI TALANTĪGI VILTĪGĀKAIS NODOMS NAV REALIZĒJAMS!
Un izpildītāji atradās!
Nekas citādāk nav arī mūsdienās. Nedomāju, ka šodien populārie pasaules ļaunīši ir tāda paša līmeņa sātana priesteri, kāds bija viņu dvēseles radinieks Ādolfs. Bet tas nav svarīgi – viņiem tāpat ir sava loma un savs uzdevums karā pret cilvēci, dzīvību un – galu galā – pret Radītāju. Vai tā nav nostāšanās pret Radītāju, ja apspiež, pazemo, indē un mērdē tos, ko Viņš nolicis būt dieviem, par saimniekiem uz planētas Zeme? Jā, piekrītu – viena daļa upuru to ir pelnījuši, jo izmetuši Dievu no sirds un savas dvēseles samainījuši sīknaudā. Bet pārējie?!
Pārējiem lieku pie sirds – NEKAD nekļūstiet par instrumentu ļaunā rokās. Pareizāk – ĻAUNAJAM NAV ROKU; NEKĻŪSTI TU PAR VIŅA ROKĀM!
Tu, cilvēk, kurš vēl neesi apzinājies savu milzīgo atbildību par savu dzīvi un to, ko tu tajā dari; atceries: tevi mēģinās savaņģot! Jo ļaunums ir bezspēcīgs bez cilvēkiem, kuri to realizē!
Lai cilvēkam nebūtu, ko ēst, vajag kādu, kurš viņam neļauj ieiet veikalā; lai viņam nebūtu, par ko ieiet veikalā, vajag kādu, kurš viņu atlaiž no darba; lai viņu atlaistu no darba, vajag kādu, kurš izdod atbilstošu rīkojumu; lai nodrošinātu visu šo netaisnību un beztiesiskumu, vajag kādu ar elektrošokeri vai steku...
Ja tu sevi atpazini šajā sistēmā kā ļaunuma sulaini - nebēdā! Tu vēl esi dzīvs, tātad – tu vēl vari visu izlabot! Pagriezies ar seju pret savu Radītāju un dari labu! Nemāki? Tava sirds tev pateiks priekšā, un pats Dievs dos spēku...
Un tikai tad, kad kaimiņš vairs nenodos kaimiņu, kad nebūs vairs neviena, kurš pilda un iemieso netaisnīgās, noziedzīgās pavēles un rīkojumus, kad gods sāks nozīmēt vairāk nekā nauda – iestāsies labklājība. Mums labi klāsies. Vienkārši - ļaunums mums vairs netiks klāt.
Kādā senā grāmatā ir šādi vārdi:
“Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.”
Kam stāvi pretī tu, mans draugs? Un – kam padodies?...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
