Iesaki rakstu: 
11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi nosodīta tiesiskuma (rule of law) situācija Ungārijā. Tajā aicināts attiecībā uz Ungāriju aktivizēt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, kas apturētu vairākas dalībvalsts tiesības, piemēram, tiesības balsot ES institūcijās. Šeit Viktora Orbana runas pārstāstījums.
Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti,
es zinu, ka jūs jau esat izveidojuši savu viedokli. Es zinu, ka vairākums no jums balsos par to. Es arī zinu, ka mans pienesums neietekmēs jūsu viedokli. Tomēr es esmu ieradies šeit, jo jūs negrasāties nosodīt valdību, bet gan valsti un tautu. Jūs nosodīsiet Ungāriju, kas tūkstoš gadus ir bijusi Eiropas kristīgo tautu saimes locekle, Ungāriju, kas ir bagātinājusi mūsu Eiropas kontinenta vēsturi ar savu darbu un vajadzības gadījumā ziedojusi tai savas asinis.
Jūs nosodīsiet Ungāriju, kura cēlās pret pasaules lielāko armiju, pret Padomju Savienību, Ungāriju, kas deva vislielāko upuri brīvībai un demokrātijai un, kad tas bija nepieciešams, atvēra savas robežas saviem Austrumvācijas brāļiem un māsām, kad tie bija briesmās.
Ungārija ir cīnījusies par savu brīvību un demokrātiju. Es tagad stāvu šeit, un es redzu, ka Ungāriju pakļauj cilvēki, kas demokrātiju ir mantojuši, nevis uzņēmušies kādus personiskus riskus brīvības iegūšanai. Un tagad šie cilvēki vēlas nosodīt ungāru antikomunistiskās, demokrātiskās pretošanās cīnītājus.
Godājamie deputāti,
es tagad stāvu šeit un aizstāvu savu dzimteni, jo ungāriem brīvība, demokrātija, neatkarība un Eiropa ir goda lietas. Tāpēc es saku, ka šis ziņojums ir apvainojums Ungārijai un Ungārijas tautas godam. Ungārijas lēmumus vēlētāji izsaka parlamenta vēlēšanās. Tas, ko jūs apgalvojat, ir apgalvojums, ka Ungārijas iedzīvotāji nav pietiekami spējīgi noteikt, kas ir viņu interesēs.
Jūs domājat, ka jūs zināt ungāru tautas vajadzības labāk nekā pati ungāru tauta. Tāpēc man jums ir jāsaka, ka šis ziņojums neliecina par cieņu pret Ungārijas tautu. Šis ziņojums piemēro dubultstandartus, tā ir varas ļaunprātīga izmantošana, tā pārkāpj kompetences jomu ierobežojumus, un tā pieņemšanas metode ir līguma pārkāpums.
Godājamie deputāti,
mums Ungārijā demokrātija un brīvība nav politiski, bet gan morāli jautājumi. Tagad jūs cenšaties morāli nosodīt un nolamāt valsti un tautu, pamatojoties uz savu skaitlisko vairākumu. Jūs uzņematies nopietnu atbildību, kad pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē cenšaties izslēgt tās tautu no lēmumu pieņemšanas. Jūs gatavojaties svītrot Ungāriju no tiesībām pārstāvēt savas intereses Eiropas kopienā, kuras dalībniece tā ir.
Mums ir – un arī turpmāk būs strīdi: mēs atšķirīgi domājam par Eiropas kristīgo raksturu un nāciju un nacionālo kultūru nozīmi; mēs dažādā veidā interpretējam ģimenes būtību un misiju, un mums ir diametrāli pretēji viedokļi par migrāciju. Ja mēs patiesi vēlamies vienotību daudzveidībā, tad mūsu atšķirības nedrīkst raisīt nevienas valsts stigmatizāciju vai izslēgt to no iespējas iesaistīties kopīgā lēmumu pieņemšanā. Mēs nekad nedrīkstam grimt tik zemu, lai apklusinātu tos, kuriem mēs nepiekrītam.
Godātais priekšsēdētāj,
jūs arī vēlaties izslēgt valsti, kas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieņēma skaidrus lēmumus: 2009. gadā par mums nobalsoja vairākums ar 56% balsīm, un 2014. gadā šis vairākums bija 52 procenti.
Cienījamie deputāti, dāmas un kungi,
mēs esam veiksmīgākā partija Eiropas Parlamentā. Mūsu sociālistiskie un liberālie oponenti ir nelaimīgi mūsu panākumu dēļ, taču atriebties ungāriem par to, ka tie nebalso par viņu idejām, ir negodīgi un neeiropeiski.
Turklāt šo ziņojumu rakstījuši cilvēki, kuri pat nezina pamatfaktus. Ziņojumā ir teikts, ka nav izdevies nosūtīt delegāciju uz Ungāriju, kas nozīmē, ka jūs balsosiet bez tā, ka fakti būtu pienācīgi pārbaudīti. Ziņojumā iekļautas 37 lielas faktiskās kļūdas; attiecībā uz šiem jautājumiem vakar ikviens EP deputāts saņēma 108 lappušu dokumentu.
Godājamie deputāti,
mūsu savienība tiek saturēta kopā ar to, ka strīdi tiek atrisināti regulētā kārtībā. Arī es Ungārijas vārdā esmu panācis kompromisus un noslēdzis līgumus ar Komisiju par Plašsaziņas līdzekļu aktu, par tiesiskuma sistēmu un pat par atsevišķām detaļām Konstitūcijā.
Šajā ziņojumā nav ņemti vērā nolīgumi, kas tika noslēgti pirms vairākiem gadiem. Bet, ja jūs varat to izdarīt un neņemt vērā nolīgumus, tad kāda jēga ir panākt vienošanos ar jebkuru Eiropas iestādījumu? Tas, ko jūs darāt, ir trieciens gan Eiropas Savienībai, gan konstruktīva dialoga principam.
Godājamie deputāti,
ikvienai nācijai un dalībvalstij ir tiesības lemt par to, kā organizēt savu dzīvi savā valstī. Mēs aizstāvēsim savas robežas, un mēs paši izlemsim, ar ko mēs vēlamies sadzīvot. Mēs esam uzbūvējuši žogu un esam apturējuši simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu ienākšanu; mēs esam aizstāvējuši Ungāriju, un mēs esam aizstāvējuši Eiropu. Šodien pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē mēs redzam kopienu, kas nosoda savus robežsargus.
Godātais priekšsēdētāj,
runāsim skaidri: jūs vēlaties nosodīt Ungāriju, jo Ungārijas tauta ir nolēmusi, ka mūsu dzimtene nekļūs par imigrantu valsti. Ar pienācīgu cieņu, bet visstingrākajā ziņā es noraidu draudus, šantāžu, gānīšanu un viltus apsūdzības pret Ungāriju un Ungārijas tautu, ko veic Eiropas Parlamenta proimigrācijas spēki.
Es cieņpilni informēju jūs, ka, lai kādu lēmumu jūs pieņemtu, Ungārija būs nelokāma pret šantāžu: Ungārija turpinās aizstāvēt savas robežas, apturēt nelegālo imigrāciju un aizstāvēt savas tiesības – arī pret jums, ja tas būs nepieciešams. Mēs, ungāri, esam gatavi vēlēšanām nākamajā maijā, kad tautai beidzot būs iespēja izlemt Eiropas nākotni un tai būs iespēja atjaunot demokrātiju Eiropas politikā.
Paldies par jūsu uzmanību.
https://visegradpost.com/en/2018/09/11/viktor-orban-denounces-the-blackmail-of-the-eu-full-speech/
https://www.youtube.com/watch?time_continue=20&v=6oqhwvPj5mo
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
