Premjers Reirs – cilvēks, kas cīnījies pret veselības finansējumu un lobējis tabaku?
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents04.01.2016.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Klusi no aizkrāsnes izvilkts nākamais premjera kandidāts – glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs Prudentia direktors Jānis Reirs. Izklausās pēc tāda kā kompromisa ar Prudentiju – neiedevām jums miljonu par airBaltic investora meklējumiem, būs jūsējais „pie teikšanas”.
Pamēģināšu atsaukt atmiņā pērnos notikumus. Ministrs Guntis Belēvičs cenšas atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas sanitārā transporta autobāzes Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Šai iecerei agresīvi pretojas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Nelabvēļi izplatīja ziņas, ka šīs autobāzes politiskā aizmugure esot bijusi gatava atteikties no pusotra miljona, lai tikai Guntis Belēvičs neatņemtu viņiem maizes kumosu, bet veselības ministrs izrādījās stingrs kā krams un savu panāca. Neatliekamās palīdzības mašīnas traucas pa Rīgas ielām, palīdzības kvalitāte nav pasliktinājusies vai palēninājusies.
Pavasarī, kad kļuva skaidrs, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma “SBRE” vadība un Jānis Reirs teica – taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.
Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Stradiņa klīniskās slimnīcas būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas.
VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi mēģināja noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības „otkata” saņēmējs, un raudzījās Finanšu ministrijas virzienā.
Vasaras sāga – Valsts vides dienests cenšas nepieļaut valsts finansējuma šķērdēšanu – papildus daudzmiljonu finansējumu uzņēmumam Skonto būve, kas nav izpildījis saistības un nav atbilstošā apjomā sanējis Inčukalna gudrona dīķus. Vienīgais, kas agresīvi iestājas par papildu valsts naudas virzīšanu uzņēmumam Skonto būve, ir Jānis Reirs.
Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vēlāk – finanšu ministrs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazināts proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu (mazāk par 3%) un valsts budžeta ieņēmumiem.
Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājies pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.
Par Jāņa Reira cīņu pret jebkādām veselības iniciatīvām man ir paprāvs materiāls, īpaši par dotajiem solījumiem un pretdarbību šiem solījumiem. Man nekad nav bijuši saprotami cilvēki, kas vēl citiem sāpes, slimības. Kolēģi saka – tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību.
Stāstam par Reira premjerēšanu ir arī labā puse – man visu gadu būs, ko rakstīt un aprakstīt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
