Iesaki rakstu: 
Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā par Nikolo Pašinjana partiju nobalsoja vairāk nekā septiņdesmit procentu vēlētāju. Tā mēdz notikt.
Latvijā pirmajās padomju vēlēšanās par komunistiem nobalsoja vēl vairāk, arī Ziemeļkorejā cilvēki balso, bet mēs taču zinām, cik šādās vēlēšanās ir patiesas. Armēnijā izvēle bija, un cilvēki izvēlējās.
Cilvēktiesību tiesa
Tikko Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa sakarā ar Armēnijas pilsoņa sūdzību uzdeva jautājumus Armēnijas valdībai. Kad sakarā ar šo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesa saņems atbildes no Armēnijas valdības, tā lems un pieņems nolēmumu par šo sūdzību.
Īpašais stāvoklis
2008. gada februārī pašreizējais Armēnijas premjers Nikolo Pašinjans aktīvi darbojās opozīcijā un vadīja politisko apvienību «Impīčments».
Tikko bija notikušas Armēnijas prezidenta vēlēšanas, un to rezultātus vara viltoja. Opozīcijas aicināta tauta izgāja ielās. Tauta protestēja pret negodīgām vēlēšanām.
Deviņi kritušie
Protesti beidzās traģiski. 2008. gada 1. martā Armēnijā vara pasludināja ārkārtēju situāciju un ieviesa izņēmuma stāvokli (līdzīgs kara stāvoklim), policija un armija tiešā tēmējumā šāva uz demonstrantiem, bija daudz ievainoto, un deviņus cilvēkus nogalināja.
Cietums
Protestu vadītāju Nikolo Pašinjanu izsludināja meklēšanā. Viņš pieteicās brīvprātīgi, un viņu notiesāja uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. Kamēr viņš atradās ieslodzījumā viņa sūdzība par šiem notikumiem nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Nebijis gadījums
Gadījums ir nebijis un unikāls, jo valdību, kura sniegs atbildes Eiropas Cilvēktiesību tiesai, vada tas pats cilvēks, kurš iesniedza sūdzību ECT! Armēnijas premjers Nikolo Pašinjans atbildēs uz ECT uzdotajiem jautājumiem, kas izriet no opozicionāra Niloko Pašinjana sūdzības.
Dzīve ir pilna pārsteigumu un nejaušību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tas ir nebijis gadījums.
Sūdzības būtība
Sūdzībā pret Armēnijas valsti Nikolo Pašinjans Cilvēktiesību tiesu lūdz atzīt notikušās vēlēšanas par negodīgām un atklāt patiesību par šīm vēlēšanām Armēnijā, kā arī morālo un materiālo kompensāciju par radītiem zaudējumiem. Par to, ka valsts viņu nepamatoti represēja un ierobežoja viņa, kā pilsoņa tiesības.
2018. gadā, kļūstot par Armēnijas valdības vadītāju, viņš atsauca savu prasību par materiālo kompensāciju. Nu spēkā ir tikai prasības par viltotām vēlēšanām un morālo zaudējumu. Viņš vēl aizvien pieprasa, lai ar tiesas nolēmumu tiktu atklāta patiesība par notikušo un nosaukti vainīgie.
Ko tiesai atbildēs Armēnijas valdība?
Pēc opozicionāra Nikolo Pašinjana prasības uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumiem atbildēs Armēnijas valdības vadītājs Nikolo Pašinjans un pildīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto par morālo kompensāciju bijušajam ieslodzītajam Nikolo Pašinjanam...
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
