Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat daži konservatīvie atbalstījuši Satversmes grozīšanu, šobrīd gan tikai pirmajā lasījumā. Mainīta tiks Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, atmetot apsūnējušo un vēsturiska pelējuma apdvakoto ņemšanos ar biļeteniem un trejkrāsu pildspalvām, kas bija nepieciešamas anahroniskā aizklātā balsojuma procedūrā.
Spriežot pēc gandrīz brežņevlaiku atbalsta līmeņa, par bija gan nacionāļi, gan viņus vienmēr kritizēt naskie saskaņieši, gan ar "Saskaņu" sadarbotiesgribētājus kritizējošie vienotībnieki, gan daļa zaļzemnieku, kuriem gan bija brīvais balsojums. Urrā, biedri! Urrā, tikai viena balss pret! Kā vecos labos laikos!
Mūsu Satversmē sākotnēji bija paredzēts, ka virkne amatpersonu tiek ievēlētas aizklāti. Tie, kas reāli piedalījušies dažādās balsošanās, būs pieredzējuši, ka nekāda lielā mīlestība neveidojas starp ievēlētu amatpersonu un tiem, kas balsojuši pret. Tādēļ it kā loģiski šķiet, ka Augstākās vai Satversmes tiesas tiesnešus vai pat Ģenerālprokuroru ievēlētu aizklāti – lai netraucētu personīgām sīkām emocijām lielu darbu veikšanā.
Šī kārtība no likumdošanas pamazām izdeldēta, palicis tikai arhaisms ar Valsts prezidenta aizklātu ievēlēšanu. Deputātu sapīkums par procedūru faktiski ir saprotams: jābūt tak’ kādai metodei, lai nenotiktu „paņemt un uzmest”. Partijas spriež, frakcijas nolemj, frakciju vadība apsola, bet še tev – atkal kāds iztrūkums. Tā mēs, biedri, valsti neuzcelsim. Apsolīji – izpildi!
Muldēšana par demokrātiju gan te galīgi nevietā. Tā Vācijā, kuras Veimāras konstitūcija vēsturiski ir bijusi mūsu Satversmes priekšgājēja, gan prezidentu, gan parlamenta priekšsēdētāju, gan tā vietniekus (pa vienam no katras frakcijas) joprojām ievēl aizklāti, un es nevēlos pierakstīties pie tiem debiliķiem, kas mūsu demokrātijas procedūras un sasniegumus stādītu augstāk par Vācijas. Starp citu, kad Vācijā ir koalīcijas valdība (tātad arī šobrīd), tur ir arī koalīcijas padome. Atšķirībā no mūsu bļaustīgajiem mūjābeļiem tur šajā faktā demokrātijas apdraudējumus neviens nesaskata.
Runa tātad ir nevis par demokrātiju, bet par atklātību. Šai ziņā esam pasaules līderi – nezinu nevienu citu valsti, kur valdības sēdes būtu atklātas. Ieviesa šo „kārtību” kādreiz populārs demokrāts, "kāvarnesolīt" pravietis, Aināra Šlesera uzticams partneris valdībā un koalīcijā, pa gaisiem lidotājs un pa jumtiem staigātājs Einārs Repše. Atsaldēta repsiānisma laiki jau piemirsušies, bet apbrīnojami stulbā kārtība palikusi.
Ko darīt? To pašu, ko mūsdienu mārketingā, proti, paziņot, ka tā ir nevis kļūda, bet fīča – unikāls mūsu piedāvājums. Nevajag apstāties pie prezidenta vēlēšanu atklātības, jo tā ir tikai formalitāte. Deputātu sarunu noklausīšanās un to nopludināšana presei ir rutinēta ikdiena, nekādas slepenības šai procesā vairs nav. Domāsim plašāk, biedri! Kāpēc tikai deputāti būtu jākontrolē? Un pārējie? Kāpēc Saeimas vēlēšanas paliks aizklātas? Mūsu dienās, ieviešot obligātu balsošanu internetā, nebūs nekādu sarežģījumu piefiksēt, kurš par ko un kad ir balsojis. Un tad arī atbildību varēs paprasīt, ja uznāks vajadzība. Līdzīgi kā tagad ar deputātiem. Nost ar privilēģijām! Lai dzīvo atklātība, biedri!
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
