Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija17.01.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) nosūtījusi ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atklātu vēstuli, aicinot skaidrot ministres izteikumus pērnā gada 22.decembra valdības sēdē. Ir pamats uzskatīt, ka, sniedzot nekompetentu un nepatiesu informāciju, valdības locekļi tika maldināti par patiesajiem iemesliem, kuru dēļ komersanti un sabiedriskās organizācijas nav atbalstījuši Noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi (Noteikumi).
Asociācija ir pārliecināta, ka Noteikumi šī brīža redakcijā neveicinās nozares attīstību un ogļūdeņražu izpēti un ieguvi un noteikumu trūkumu novēršanai ir nepieciešams pieaicināt nozares speciālistus un izveidot darba grupu Noteikumu pilnveidošanai, uzaicinot tajā piedalīties Asociācijas deleģētus pārstāvjus, nozares speciālistus un ekspertus.
Ministru kabineta (MK) sēdē ekonomikas ministre sniedza nepatiesu informāciju par to, ka Noteikumu izstrādes gaitā netika panākti risinājumi, ka komersanti iebilst par tādiem nosacījumiem kā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšana, par eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves termiņu ar vēlmi to veikt 10 gadu garumā, par urbumu izvietošanas attālumu.
Sigita Poželaite-Šavļuga, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Nav pieļaujams, ka demokrātiskā valstī amatpersonas nekompetences rezultātā tiek pieņemti defektīvi Ministru kabineta noteikumi - konkrētajā gadījumā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola 2015.gada 22.decembra valdības sēdes laikā demonstrēja pilnīgu nozares jautājumu nepārzināšanu, t.sk. pat nebija iepazinusies ar neskaitāmajām komersanta iesniegtajām atskaitēm, apgalvojot, ka tādas nav sniegtas.”
Ministrei bija jāzina, ka Noteikumu izstrādes kavējumā ir vainojami nevis sociālie partneri, bet ministrijas darbinieku neizdarība, ilgstoši neizprotamu iemeslu vadīta Noteikumu izstrādes kavēšana. Atbilstoši ministrijas noteiktajiem termiņiem Asociācija, komersanti un citas saskaņošanas procesā iesaistītās personas sniedza savus priekšlikumus un iebildumus un tādēļ nevar tikt vainoti EM ieilgušajā bezdarbībā, kopš 2011.gada nevirzot Noteikumus izskatīšanai valdībā.
Noteikumi paredz neadekvātu administratīvo slogu un izvirza papildu prasības komersantiem, dublē gan prasības, gan augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Pamatojums iepriekšminētajam tika uzskaitīts Asociācijas priekšlikumos un ieteikumos EM vairāku gadu garumā gan vēstulēs, gan diskusijās sanāksmju laikā. Nekompetenta atsaukšanās uz naftas izpētes un ieguves procesu pasaulē ir pretrunā ar attīstīto naftas ieguves valstu tendenci naftas ieguves procesu padarīt viengabalaināku, nevis pretēji - aprobežot komersantu-licenciātu ieguves tiesības, uzliekot tiem nepamatotas prasības.
Jāatzīmē, ka noteikumi neļaus sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam zemes dzīļu izmantošanā iekļauto uzdevumu „[438] Stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas”. Ogļūdeņraži ir pieskatāmi pie perspektīvajiem resursiem, zināšanas par tiem nav pilnīgas, to izpēte ir jāturpina, neskatoties uz pasaulē novērojamo naftas cenu dramatiska samazinājuma tendenci.
Ievērojot Ministru prezidentes iepriekš norādīto, ka ir nepieciešams Noteikumus vienkāršot un EM ir uzdots izstrādāt Noteikumu grozījumus, Asociācija lūdz atsaukt ministres nepatiesi sniegtās ziņas un izveidot darba grupu Noteikumu grozījumu izstrādei.
BOIIA jau iepriekš atkārtoti aicināja EM uz dialogu dokumenta veidošanā, piesaistot starptautiskus ekspertus, lai taptu pēc iespējas izsvērtāks regulējums, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmētu šīs tautsaimniecības sfēras attīstību mūsu valstī. Diemžēl attieksme no ministrijas puses bija noraidoša, sēdes noritēja formāli, un pieaicinātie eksperti netika uzklausīti pēc būtības, aizbildinoties ar laika trūkumu. Arī nozares pārstāvju un organizāciju argumenti netika ņemti vērā, tajā pašā laikā norādot uz resursu trūkumu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
