Postcilvēku sanācija

»

Daiļliteratūras noliedzējiem ir vecāki, vecvecāki, skolotāji, pasniedzēji. Kāda ir bijusi viņu loma šādu lopu izaudzināšanā un izskološanā? No kā šie lopi ir iemācījušies tā izturēties pret daiļliteratūru? Arī latvieši padomju laikā bija "lasoša tauta". 70.gados bija garas rindas grāmatveikalos tajās dienās, kad bija jauns pievedums. Daiļliteratūras lomu sabiedriskajā apziņā prata novērtēt specdienesti, izmantojot vārda māksliniekus savā nolūkā. Īpaši "perestroikas" laikā, kad "brīvības" nesēji bija radošā inteliģence. Tas viss taču nebija mākslīgi radies. Cilvēki patiešām mīlēja daiļliteratūru kā garīgo "barību". Kā pēc visa tā varēja rasties šādi latviešu lopi?

Atbildēt

„Satori.lv” atkal (2016.05.12.) iepriecināja, publicējot diskusijas atreferējumu par „mūsdienu prozu”. Šļāpinviepļiem ir nevis „proza”, bet „mūsdienu proza” kā īpašs fenomens. Tāpēc pirmā runātāja tūlīt pateica galveno: „Ieva Kolmane: Es uzreiz ierosinu atteikties no vārda "daiļliteratūra". Tas ir terminoloģiski vecs un aizgājis apzīmējums”.

Atbildēt

»

+100

Atbildēt

jāmeklē infoagentūra LABĀDZĪVE

Atbildēt

Es visiem iesaku rakstu internatā IDĀLĀ DZĪVE NOGALINA tas pārliecinoši piērāda kāds liktenis sagaida eliti,peļu liktenis.

Atbildēt

Dzīvība uz Zemes radās vismaz pirms 3,5 miljardiem gadu. Pirmos dažus miljardus gadu Zemi
apdzīvoja ļoti primitīvi veidojumi. Masveida izmiršana uz Zemes ir bijusi vairākkārt. Populāra ir
dinozauru izmiršana pirms apm. 65 miljoniem gadu. No XX gs.80.gadiem dominē hipotēze, ka dinozauru izmiršanu veicināja Zemes sadursme ar meteorītu. Uz Zemes nokrita meterorīts. Tā 180 km diametrā lielais krāteris atrodas Jukatanas pussalā Dienvidamerikā. Cilvēku masveida transformācija postcilvēkos sākās apm. tajā pašā laikā, kad radās minētā hipotēze – XX gs. 60.-70.gadu mijā. Tiek prognozēts, ka cilvēku masveida izzušana noslēgsies XXI gs. beigās, kad uz
Zemes dzīvos tikai postcilvēki, kuri savu kultūru sauks par postkultūru, jo viņiem iepatikās šis
cilvēku dotais apzīmējums XX gs.beigās.

Atbildēt

Postkultūrā izglītība ir bez audzināšanas. Tātad bez morāli tikumiskā satvara. Postkultūrā sabiedrība dzīvo bez garīgajām autoritātēm. Reliģija ir bez ticības, tiesības – bez valsts, māksla –
bez kategorijas “skaistais”, zinātne – bez atklājumiem un izgudrojumiem (Latvijā jau tagad – “rivžisms”, “tīzenhofisms”). Postkultūrā nav vispāratzītas normas estētikā, morālē, dzīves
panākumos, modē. Postkultūrā nekas nebalstās uz tradīcijām, ideāliem, simboliem. Garīgās vērtības neeksistē. Viss garīgais ir pilnā mērā likvidēts. Civilizācijas relatīvi radikālas transformācijas ir sastopamas arī agrāk. Taču agrāk vienmēr bija konstatējama zināma ideju un vērtību pārmantojamība. Teiksim, Platona atziņas tika pārmantotas apm. 2,5 tūkst. gadus. Pārejā no kultūras uz postkultūru vēsturiskā kontinuitāte nepastāv. Tā teikt, postkultūrā viss sākās no jauna.

Atbildēt

»

Jāpateicas "dziesmotās revoļūcijas" taisītājiem, ka var eiro-fondus apgūt:
"...kas raksta instrukciju instrukcijas. To pašu es redzēju Kultūras ministrijā. Ierēdne sēž līdz septiņiem, pat astoņiem vakarā, raksta kaut kādus papīrus, kas pēc tam noput plauktos. Būtu labāk vilnas zeķes adījusi pa to laiku. Vismaz kaut kāds labums būtu. Cilvēki cenšas paši sevi piemānīt, ka viņu darbs ir vajadzīgs, jo atteikties no valsts dāvātā komfortablā nodrošinājuma ir tik grūti. Pat, ja tev tavs darbs nemaz nepatīk. Birokrātija ir samilzusi baisi. 1998. gadā, kad kļuvu par Kultūrkapitāla fonda direktoru, tad Kultūras ministrijā bija 30 darbinieku, 2011. gadā, kad biju parlamentārais sekretārs, tad bija jau pāri simtam. Bet nav taču tā, ka būtu izveidots trīs reizes vairāk kultūras iestāžu vai saradies bars īpaši uzraugāmu mākslinieku. Birokrātija ir neķītri audzelīga."
Rakstnieks Māris Bērziņš: Mūsu demokrātija ir parodija par demokrātiju (NRA, 24.11.2016.)

Atbildēt

postcilvēkus, kuru sejas izteiksmei nav cilvēkiem raksturīgie vaibsti un rakstura iezīmes, viņu pēcnāxcēji tādas pašas pastulbas atformatētas stiķenes, kas to vien zin kā sēdēt valsts valsts darbos vai aliņu sūkt!

Atbildēt

»

Latīņu valodā - Homo Consumens. Cilvēces evolūcijas gaitā reiz uz Homo neanderthalensis pīšļiem Homo sapiens radīja izcilu mākslu, bet tagad pienākusi pašu radītāju kārta kļūt par "mēslojumu". Tāds pat liktenis piemeklēs Homo Consumens, kurš pašlaik cenšas izspiest no visām dzīves sfērām (sociuma) Homo sapiens.

Atbildēt

»

...latviski būtu - pēc ...-pēcmāksla,pēccilvēks u.t.t....pēc visa paliek tikai pīšļi ,tātad šī ir tikai augsne uz kuras varbūt nākotnē atkal parādīsies māksla,cilvēks:)))

Atbildēt

Nu nav jau valsts , nav arī pārvaldes , ir saimnieku instrukciju pildīšana un adoptēšana Latvijas teritprijā.

Atbildēt

Postcilvēki rullē, "cilvēciņi" turpina brīnīties:
"Nozīmīgi jautājumi, problēmas valsts pārvaldē netiek risinātas un ja arī tiek, tad pienācīgi netiek skaidroti, iesaistīti, uzklausīti valsts iestāžu vadītāji."
Ināra Pētersone: Kurš valsts pārvaldi atstājis novārtā? (Delfi.lv)

Atbildēt

Ikvienam cilvēkam pašam nāksies risināt savas izdzīvošanas problēmas postcilvēku pārvaldītajā valstī.
Cilvēku sanācijas process turpinās:
"Nesaprotu, kāpēc valsts mūs tā muļķo?"
Akadēmiķis, profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš (NRA,23.11.2016.)

Atbildēt

Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto. Uzturēt pie sevis mājas krāšņu sievieti, nevis tikai nolūkoties uz tādām interneta fotogrāfijās. Tu vari? Ko tu darītu, ja vinnētu 200 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam? Dod sev iespēju pārvērst savu dzīvi sapnī, noķer savu veiksmi! Brīdī, kad esi uz veiksmes viļņa, reģistrējies un paņem savu Džekpotu: http://ej.uz/777dzekpots

Atbildēt

»

Ņjām. Tikmēr pasaules ekonomika turpina attīstīties, nabadzība visur krītās, lēnām paplašinās pilnībā iznīdēto slimību skaits, cilvēce sāk rūpēties par klimatu un Zemi, automatizācija un mākslīgais intelekts dod arvien vairāk brīvā laika, lai Homo sapiens varētu izpausties radoši.
Un Priedītis nomirs, atstājot vien dilstošu bariņu sekotāju, kuri tāpat saprot labi, ja 50% no viņa rakstītā (un velti, jo muļķības šajos tekstos ir 90%). Bet "kloāka" Satori.lv paliks tikai lielāka un gudrāka, un turpinās baudīt progresa augļus.

Atbildēt

»

kamēr neiemācīsies domāšanai izmantot galvu, tikmēŗ reti kuru tekstu būsi spējīgs izlasīt un praktiski nevienu normālu tekstu, kas būs apjomīgāks par 140 zīmju debilizācijas aprobežojumu, nebūsi spējīgs apjēgt.

p.s. pnh, prosto bydlo :)

Atbildēt

Nākošais solis aiz postkultūras varētu būt vispārējs analfabētisms, kad informāciju nodos audio/video formā.

Atbildēt

Kur Priedītis ir dabūjis godanemaņa bildi?

Atbildēt

Starp cilvēku un postcilvēku nevar nepastāvēt substancionālās atšķirības.
Cilvēks dzīvo. Postcilvēks bauda dzīvi.
Cilvēks strādā. Postcilvēks gatavo projektu.
Cilvēks mācās. Postcilvēks izmanto izglītības pakalpojumu.
Cilvēkam ir zināšanas. Postcilvēkam ir informācija.
Cilvēks glezno. Postcilvēks gatavo mākslas projektu.
Cilvēks lūdz Dievu. Postcilvēks līksmo.
Cilvēks apmeklē izstādi. Postcilvēks apmeklē akciju.
Cilvēks lasa. Postcilvēks gremdējās grāmatu pasaulē.
Cilvēks ir skaists. Postcilvēks ir seksīgs.
Cilvēks skatās TV pārraidi. Postcilvēks skatās šovu.
Cilvēkiem sieviete var būt palaistuve. Postcilvēkiem sieviete var būt draiskule.
Cilvēks iepazīst cenas. Postcilvēks iepazīst supercenas.
Cilvēks saka, ka ir diena. Postcilvēks saka, ka ir nakts.
Cilvēks saka, ka 2x2=4. Postcilvēks saka, ka 2x2=5 (jeb tik, cik viņam attiecīgajā situācijā nepieciešams).
Cilvēkam ir ideāli. Postcilvēkam ir prioritātes.
Cilvēks izgudro. Postcilvēks rada inovācijas.
Cilvēks izgudro radiolu. Postcilvēks izgudro inovāciju klimatu.
Cilvēkam ir slava. Postcilvēkam ir atpazīstamība un „piārs”.

Atbildēt

Kamēr neiemācīsies vienkāršāk izteikties, tikmēŗ reti kurš šo lasīs

P.S. Buģ po prošče, i narod k tebe potjanesta :)

Atbildēt

Īsāk - ar Satori ir tā - draugs draugam laiku kavē ............ ........ un slavē.

Atbildēt

Jaunu antropoloģisko tipu rašanās ir vispārzināma parādība. Pārejas laikmetu radikālās izmaiņas kultūrā vienmēr iet roku rokā ar attiecīgajam laikmetam (kultūrai) adekvātu antropoloģisko tipu rašanos un dominēšanu. Rodas cilvēki ar attiecīgajam laikmetam piemērotu mentalitāti, garīgo orientāciju, dzīves stilu, vērtību sistēmu, morāli, garīgumu, prāta racionalitātes un loģiskuma pakāpi. Viens no vēsturiski jaunākajiem piemēriem ir filistra (mietpilsoņa, masu cilvēka) antropoloģiskā tipa rašanās, kas notika sakarā ar eiropeīdu demogrāfisko bumu no XIX gs. un noslēdzās ar masu kultūras fenomena izveidi. Filistra rašanās procesā noteikti jāiekļauj vispārējās izglītības līmeņa kāpums. Ne velti, piemēram, Čehova daiļradē visi filistri ir cilvēki ar augstāko izglītību. Droši var teikt, ka filistru kontingentu veido inteliģence – pašapmierināti un aprobežoti cilvēki „ar diplomu”, kas nespēj aizstāt universitāšu absolventu šauros un mietpilsoniskos uzskatus un liekulīgo rīcību. Mūsdienās unikālās demogrāfiskās pārejas laikmetā, kad „baltie” cilvēki izmirst un noveco, „balto” cilvēku dzīvē valda norieta un degradācijas atmosfēra, atkal rodas jauns antropoloģiskais tips, kas ir adekvāts šodienas melnajai kultūrai. Ja „balto” cilvēku vispārējā uzplaukuma laikmetā radās filistrs kā kultūras adekvāts produkts, tad tagad „balto” cilvēku vispārējā pagrimuma laikmetā rodās postcilvēks kā kultūras adekvāts produkts. Atkal kultūra un jaunais antropoloģiskais tips (postcilvēks) iet roku rokā. Saprotams, tā tam ir jābūt, jo kultūra un tās autori ir nedalāms veselums. Interesanti ir tas, ka, piemēram, postcilvēku tipam ir piemērotas interneta iespējas, – 140 zīmju teksti, anonimitāte, vizualitāte, „uzskatu plurālisma” demonstrēšanas neierobežotās iespējas, zināšanu nevajadzība...tas viss lieliski saderās ar postcilvēka satvaru, veidojot unikālu disonansi starp inovāciju autoriem cilvēkiem un viņu izgudrojumu masveida lietotājiem postcilvēkiem.

Atbildēt

Esejā „Postcilvēku sanācija” izmantotā vervelējuma autors ir Artis Buks. Viņš ir ne tikai postcilvēkam tipiska vervelējuma autors, bet arī pazīstams zaglis. Postcilvēks Buks savos literārajos vervelējumos izmanto cilvēku darbus, tos citējot bez pēdiņām un nenosaucot autoru. Viņš ir tipisks latviešu zaglis-nelietis. Pieķērts zādzībā, neatvainojās, bet cenšās idiotiski attaisnot savu zagšanu. Esejā tiek izmantots „satori.lv” publicētais Buka vervelējums. „Satori.lv” ir postcilvēku kloāka. Portālā publicē tikai vietējo postcilvēku smirdošos izgarojumus. Portālā dominē agresīvā feminisma, homoseksuālisma, pederastu, „viedokļu plurālisma”, postmodernisma, neoliberalisma un citu jaunāko laiku stulbību apjūsmošana. Dominē reti kropla attieksme pret mākslu, zinātni, filosofiju. Autoru lokā ir postcilvēki šlāpini, buki, bankovski, ījābi, vērpes, ostupi, zanderi. „Satori.lv” tekstus automātiski var ievietot „Latviešu idiotismu kolekcijā”. Ja pie mums būtu īsti mācītāji, kuriem patiesi interesē tautas garīgā veselība, tad viņi no kanceles jau sen būtu nolādējuši „satoristus” kā sātana sūtņus Daugavas krastos. Ja latviešiem būtu normāla valsts, inteliģence, politiskā elite, tad tāda postcilvēku kloāka Rīgā nesmirdētu. Normālas valsts ideologi un vadītāji saprot, ka tautai bīstama ir ne tikai zagšana, laupīšana un citi kriminālie noziegumi, bet arī garīgie noziegumi. Garīgās perversijas izplatīšanu sabiedrībā nedrīkst pieļaut tādā pašā mērā, kādā mērā nedrīkst pieļaut kriminālos izkropļojumus. Latvija nav normāla valsts, latvieši nav spējīgi atbrīvoties no savas arhaiskās mežonības. Tāpēc latvieši var lepoties ar postcilvēku straujo ģenēzi. Latviešu antropoloģiskā nākotne ir postcilvēki, kuri jau ir parlamentā, radošās kultūras organizatoriskajās struktūrās, zinātnē, filosofijā, tēlotājas mākslā un literatūrā, Rīgas medijos, izglītībā, audzināšanā.

Atbildēt