Iesaki rakstu: 
Dāmas un kungi, politiskās pateicības un ietekmes nostiprināšanas paraugstunda - savējie savējos NEPAMET! Ķeguma novada domes deputāts no “Latvijas Zaļās partijas” Roberts Ozols līdzīgi kā Ķeguma novada domes deputāts no partijas “Saskaņa” Ojārs Meiris prot darboties mazā līmeņa politikā! Par rokas pacelšanu, svarīgos jautājumos atbalstot Ķeguma novada domes priekšsēdētāju Raivi Ūzulu, var tikt pie laba amata!
Roberts Ozols - Ķeguma novada domes priekšsēdētājs no 2009.gada līdz 2017.gadam. Šobrīd Ķeguma novada domes deputāts. R.Ozols, iespējams, apzinās, ka ĶEGUMA NOVADS IR BAGĀTĪGS AR ZEMĒM UN MEŽIEM, tāpēc, šeku reku kā no gaisa, - Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls savam ilggadīgajam priekšniekam un koalīcijas deputātam Robertam Ozolam izveidoja jaunu štata vietu ar visnotaļ iespaidīgu atalgojumu!
Tagad Roberts Ozols vairs nav parasts deputāts, tagad Roberts Ozols ir – nekustamo īpašumu speciālists ar atalgojumu krietni pāri 1000 EUR!!! Kaut visiem pensionāriem ietu tik labi. Ņemot vērā, cik slaveni ir abi šie vīri, bail pat iedomāties, kā tiks kārtoti zemes jautājumi, - nebūs brīnums, ja viss tiks sakārtots nevainojami.
Tautieši, Ķeguma novada domes vadošajos amatos strādā vīri, kuri savējiem nodrošina amatus un atalgojumu, kādu paši vien vēlas, galvenais nosacījums – tev ir jābūt DEPUTĀTAM! Ir speciālists vai nav speciālists – amats būs! Acīmredzot valsts instancēm tas šķiet loģiski un pašsaprotami.
Jā, Roberts Ozols, Ķeguma novada domes deputāts, jau kādu laiku ir nodrošināts ar amatu „nekustamo īpašumu speciālists Ķeguma novada pašvaldībā”. Zīmīgi, ka tāds amats līdz tam nepastāvēja, turklāt zīmīgi ir arī tas, kas pašreizējais priekšsēdētājs Raivis Ūzuls laika posmā no 2009.gada līdz 2017.gadam bija domes priekšsēdētāja Roberta Ozola vietnieks.
“Skaisti un iedvesmojoši”, turklāt ļoti droši, jo neviens par to nelamās, bet pirms vēlēšanām jau būs aizmirsis.
Ķeguma novada domes deputāts Ojārs Meiris oficiāli ir šoferis diviem policistiem, bet Ķeguma novada domes deputātsRoberts Ozols - speciālists nekustamo īpašumu jautājumos.
Ģeniāli, bet nenoliedzami nožēlojami. Vai tādiem ir jābūt deputātiem?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
