Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Politikas heteronomija

Arturs Priedītis
11.05.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiekamies ar smalku izdarību. Smalkām izdarībām ir vajadzīgi smalki jēdzieni. Bez smalku jēdzienu klasiķa Kanta palīdzības neiztikt. Imanuels Kants par heteronomiju (atvasinājums no sengrieķu heteros un nomos; „atšķirīgs” un „likums”) smalki dēvēja stāvokli, kurā cilvēku rīcību nosaka nevis morālā griba, bet gan citi apsvērumi – praktisks aprēķins, materiālā ieinteresētība, ambīcijas, varas kāre.

Kanta ētikā heteronomija ir cilvēku atšķirīga izturēšanās pret morāles likumu – kategorisko imperatīvu (vēl viens viņa smalks jēdziens). Cilvēku izturēšanās liecina par atsacīšanos pakļauties morālajai gribai. Tādai cilvēku rīcībai ir drūmas sekas. Ja cilvēku rīcību nenosaka morālā griba, tad viss tūlīt būtiski pazeminās. Morālās gribas trūkums momentā devalvē cilvēku rīcību. Tā kļūst amorāla.

Tagad  katru dienu tiekamies ar politikas pazemināšanos. Tagad politika vairs nav politika. Tā nefunkcionē saskaņā ar morālo gribu – politikas kategorisko imperatīvu. Politiku tagad nosaka citi faktori. Politika ir zaudējusi specifisko identitāti. Politikas vietā tiekamies ar kaut ko pilnīgi citādāku, kam nākas izdomāt nosaukumu. Tas, ko sabiedrībā joprojām dēvē par politiku, faktiski ir pseidopolitika – neīsta un šķietama nodarbošanās. Politikas navigācija vairs neeksistē. Politikas kuģošana ir beigusies. Tiekamies ar pseidopolitikas navigāciju. Pēcpadomju Latvijā ir bijusi tikai pseidopolitikas navigācija. Ar politiku maskējas savtīgs un alkātīgs aprēķins, kā arī plebejisko parvēniju ambīcijas.

Cilvēku kolektīvai aprūpei politika kā idejiski organizatorisko paņēmienu kopa ir pastāvējusi vienmēr. Taču jēdzienu „politika” sāka lietot tikai IV gs. pirms mūsu ēras senajā Grieķijā. Politikas jēdziens ir radies sengrieķu valodā. Politikas jēdzienu pirmais esot lietojis Aristotelis. Viņa definīcijā politika ir māksla pārvaldīt valsti. Platonam politika bija prasme „aizsargāt visus pilsoņus un pēc iespējas viņus padarīt labākus”. Uz mūsu politiķiem tas neattiecas.

Uz mūsu politiķiem tāpat neattiecas tas, ka aizvadītajos gadu tūkstošos par politikas būtību ir izteikušies ļoti daudzi filosofi, zinātnieki, mākslinieki, rakstnieki. No viņiem mūsu politiķi varētu mācīties. Taču mūsu politiķiem neviens neprasa zināšanas par politiku. Mūsējiem nav svarīgi, ka no Aristoteļa laika līdz šodienai principā nav mainījusies attieksme pret politiku. Politika ir valstiskā darbība. Tas tiek atzīts lielā vienprātībā. Politika attiecas uz valsts varu, tās institūtiem un sociāli valstiskajiem procesiem. Mūsu „simts gudrākajām galvām” ir smalkāks viedoklis par politiku.

Politikas idejiskajā kodolā vienmēr ir stingri uzskati par cilvēku, tautu, nāciju, valsti, kultūru, saimniecisko darbību, izglītību, veselības aizsardzību, audzināšanu, reliģiju, zinātni, mākslu. Šos uzskatus sauc par politiskajiem uzskatiem, un tie sakņojas politiskajās idejās, teorijās, koncepcijās. Politisko uzskatu kolektīvās identitātes un kolektīvās realizācijas pamatforma ir politiskā partija. Tās idejiskie uzskati un disciplinārās prasības koncentrējas partijas statūtos un partijas programmā, kas reizē ir attiecīgās politiskās organizācijas ideoloģijas apkopojums.

Kā zināms, mūsu politiķi regulāri maina partijas, jo viņiem un partijām nav nekādu politisko uzskatu. Eksistē vienīgi uzskatu simulācija. Pirms 6.oktobra parlamenta vēlēšanām ceļošana no vienas partijas uz otru partiju ir kļuvusi īpaši intensīva. Mūsu „jaunie konservatīvie” nezina konservatīvisma teoriju. Pie mums politikā drīkst uzdarboties „par-politikas” idiotija. Politiķus nekautrējas tēlot noziedznieki bordāni, juraši, strīķes, sudrabas. Rīgas lielākais blēdis savu kabatas partiju ir nosaucis „Gods kalpot Rīgai”.

Atbildēt uz jautājumu „Kas konkrēti liecina par politikas pazemināšanos ?” ir samērā viegli. Par politikas pazemināšanos konkrēti liecina politikas neatbilstība tās vēsturiski klasiskajiem kritērijiem. Tas sākas ar politikas misijas apzinātu neievērošanu un politisko uzskatu deficītu. Lai konstatētu politikas pazemināšanos, attiecīgā politika jāsalīdzina ar politikas klasiskajiem paraugiem. Tad tūlīt atklājas, ka pie mums politikai nav nekā kopēja ar politiku tās vēsturiskajā izpratnē.

Pagaidām ne tik viegli ir saprast, vai politikas pazemināšanās ir intelektuālā pagrimuma, tumsonības un morālās deģenerācijas liecība jeb politikas pazemināšanās ir objektīvi cēloniska un antropoloģiski neizbēgama pārmaiņa. Proti, loģiska pārveidošanās un pārvēršanās, īpašību un raksturlielumu mainīšanās atbilstoši cilvēku evolūcijas jaunākajām iezīmēm.

Attieksme pret morāli turpina masveidā mainīties. Morāle tiek izstumta ne tikai no politikas, bet arī no slavenās tirgus ekonomikas, izglītības un medicīnas. Par to liecina izglītības dokumentu tirdzniecība un aptieku bizness. Atsacīšanās no morāles kategoriskā imperatīva ir ne tikai proletārisko lumpeņu kaislība bijušās „padomju tautas” populācijā.

T.s. finansu kapitālisma nekaunība, paātrinātās globalizācijas musināšana, transnacionālo korporāciju agresija liecina par morāles masveida izstumšanu arī Rietumu sabiedrībā. Tātad kaut kas būtisks ir izmainījies cilvēkos vispār un varbūt politikas pazemināšanās ir antropoloģisko izmaiņu sekas. Cilvēki ir izmainījušies savā evolūcijā. Ne velti nākas lietot tādus apzīmējumus kā postcilvēki, postkultūra, postvēsture, postinteliģence, postpatiesība, postkapitālisms.

Politikas identitātes zuduma iemeslus pagaidām ne tik viegli ir saprast vēl viena iemesla dēļ. Rietumu civilizācijā daudzās zemēs eksistē politika atbilstoši tās tradicionālajai misijai. Eksistē politiskās partijas ar stingriem politiskajiem uzskatiem un stingru partijas biedru disciplīnu. Eksistē politiķi, kuru darbības pamatā ir kalpošana tautai un valstij. Tādi politiķi ir pie varas. Ne visās zemēs muļķojās ar ideoloģisko nihilismu – blādīšanos par ideoloģijas nevajadzību.

Starptautiskajās zinātniskajās aprindās tēmu par politikas pazemināšanos galvenokārt stimulē bijušo padomju republiku politika (patiesībā – pseidopolitika). „Perestroika” dzemdēja krimināli oligarhisku valstiskumu. Krimināli oligarhiskais valstiskums ir pilnīgi jauna parādība. Tāds valstiskums radās un pašlaik eksistē tikai bijušās Padomju Savienības teritorijā. Latvija nav izņēmums, un politikas pazemināšanos grūti ir konstatēt vienīgi akliem, kurliem un izcili stulbiem cilvēkiem. LR politikas pseidobūtība momentā atklājas salīdzinājumos ar īstu politiku. Vietējā politiskā retorika nevis glābj partiju un politiķu reputāciju, bet gan vēl vairāk atmasko politikas pazemināšanos.

Konkrētus piemērus nav vērts minēt. Pats galvenais piemērs ir tas, ka visu nosaka Maskavas necilvēku organizētās „perestroikas” ievazātais nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valdošās kliķes režīms. Tādā režīmā politikas pastāvēšana vispār nav iespējama. Tādā režīmā politika nevar būt idejiski centrēta valstiskā darbība. Politika nevar būt tautas interešu un valsts interešu aizstāve.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

21

Dzīvesziņa

FotoLatvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.
Lasīt visu...

18

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

FotoNacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Lasīt visu...

12

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

FotoKo mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...