Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova
Augstākā tiesa21.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Senāts atzīst, ka rajona tiesa, akceptējot atbildētājas atteikumu sniegt informāciju, nonākusi pie pamatota rezultāta. Ne no rajona tiesas konstatētajiem apstākļiem, ne kasācijas sūdzībā minētā Senāts nekonstatē leģitīmu sabiedrības interesi iejaukties trešās personas privātajā dzīvē tādā aspektā, kā pret viņas gribu izpaužot datus par iespējamu vārda un uzvārda maiņu.
Senāts lēmumā norāda: "Ir pamatoti uzskatīt, ka politiķa statuss prasa lielāku toleranci pret sabiedrības interesi uzzināt dažādus, arī privāta rakstura, datus. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka tolerance nav bezizmēra, sabiedrībai (arī presei) ir jānorāda iemesls (jeb leģitīms mērķis), kāpēc viena vai otra privātās dzīves fakta atklāšana sabiedrībai ir nozīmīga".
Senāta ieskatā jebkuri argumenti ir izsverami konkrēto apstākļu kontekstā. Ja iespējamā iepriekšējā vārda vai uzvārda izpaušana ir būtiska, lai sabiedrība uzzinātu par, piemēram, kādu politiķa rīcību, par kuru sabiedrībai ir svarīgi zināt, jo tā raksturo attiecīgo politiķi vai identificē viņu kādas rīcības kontekstā, tad šāda interese varētu būt uzskatāma par sabiedriski nozīmīgu. Šādā gadījumā var runāt par to, ka sabiedrības interese zināt kādas sabiedriski vai politiski zināmas personas, iespējams, iepriekšējo vārdu vai uzvārdu, ir lielāka, nekā attiecīgās personas tiesības attiecīgās ziņas neizpaust.
Senāts lēmumā norāda, ka arī politiķim ir personiskās dzīves daļa, kuru tas leģitīmi var neizpaust plašākai sabiedrībai, ja to nevēlas. Informācija par iespējamu vārda vai uzvārda maiņu, senatoru kolēģijas ieskatā, ir šādi ļoti personiski dati, kuru atklāšanai sabiedrības interesēs nepieciešams dziļāks pamatojums.
Tāpat Senāts norāda, ka šobrīd trešā persona ir mirusi, un, ja šādas ziņas nebija pamata izsniegt, kad trešā persona bija dzīva, tad vēl jo vairāk (ņemot vērā informācijas iegūšanai norādīto pamatojumu) nav pamata to darīt tagad.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi: pieteicējs vērsās ar iesniegumu Latvijas Universitātē, lūdzot izsniegt tās lietvedībā esošu informāciju par politiķes vārdu un uzvārdu, kāds ir augstskolas dokumentos. Atsakot izsniegt pieprasīto informāciju, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka, kaut arī trešā persona ir politiķe, iepriekš strādājusi tiesībsargājošajās iestādēs, pieteicēja pieprasītie dati neattiecas uz trešās personas publisko funkciju izpildi. Daļa pieprasīto ziņu attiecas uz viņas vecākiem, kas nav publiskas personas. Daļa datu attiecas uz trešās personas personības tapšanu laikā, kad viņa pabeidza vidusskolu un stājās Latvijas Universitātē.
Proti, informācija pieprasīta par notikumiem pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad trešā persona vēl nebija publiska persona, datu izpaušana nevar kalpot valsts drošības interesēm, jo trešās personas identitāte un ar viņu saistītie riski valsts interesēm, tostarp valsts drošībai, tika vairākas reizes pārbaudīti, stājoties amatos tiesībsargājošajās iestādēs. Saeimas deputātu amata kandidātu datus, ziņas un informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentam būtu tiesības kandidēt, izvērtē Centrālā vēlēšanu komisija.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
