Policijas kontrolētājiem jābūt neatkarīgiem no Valsts policijas administratīvās vadības

Publicētajā rakstā apkopota informācija par Viktoram Montikam un viņa ģimenes locekļiem piederošajiem īpašumiem, kas raksta autora ieskatā kalpo par pierādījumu Viktora Montika kā amatpersonas koruptīvām darbībām. Tāpat rakstā pausta neizpratne par Valsts policijas sniegto atbildi, kurā, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, vai ir veiktas pārbaudes par V.Montika veiktajiem mantiskajiem darījumiem, norādīts, ka pārbaudes veikšanai nav bijis juridiska pamata.

Patlaban vadošā institūcija, kas izskata sūdzības un izmeklē policijas darbinieku izdarītos pārkāpumus ir Valsts policijas Iekšējās drošības birojs, kura darbību reglamentē Valsts policijas 2010.gada 8.janvāra reglaments Nr.2 un Valsts policijas Iekšējās drošības biroja 2011.gada 24.oktobra reglaments Nr.18. Valsts policijas Iekšējās drošības biroja reglaments paredz, ka Valsts policijas Iekšējās drošības birojs atrodas Valsts policijas priekšnieka tiešā pakļautībā. Saskaņā ar Valsts policijas Iekšējās drošības biroja reglamenta 10.punktu šī biroja galvenie uzdevumi ir - organizēt un veikt iekšējās kontroles un uzraudzības funkcijas korupcijas apkarošanas jomā Valsts policijā, kā arī dienesta disciplīnas un likumības nostiprināšana Valsts policijas struktūrvienībās. Atbilstoši minētā reglamenta 11.punktam Valsts policijas Iekšējās drošības birojs savas kompetences ietvaros analizē, plāno, koordinē un veic pasākumus likumpārkāpumu, kurus izdarījuši Valsts policijas darbinieki, novēršanā un atklāšanā.

Valsts policijas Iekšējās drošības biroja sastāvā ietilpst: Operatīvā nodaļa, Personālsastāva inspekcijas nodaļa, Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļa un Informācijas un analīzes grupa. Katra nodaļa darbojas atbilstoši tai noteiktajiem uzdevumiem. Valsts policijas Iekšējās drošības biroja amatpersonas uzdevumu izpildei nepieciešamā kompetence ir noteikta, gan Operatīvās darbības likumā, gan Kriminālprocesa likumā, gan Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā, gan arī citos normatīvajos aktos.

Jūsu iesniegumā norādītie fakti, kā arī cita Iekšlietu ministrijas rīcībā esošā informācija norāda uz pastāvošām problēmām iekšējās kontroles organizēšanā un efektīva mehānisma nodrošināšanā amatpersonu iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai. Nodrošinot Valsts policijas darbības pārraudzību, kā viena no Iekšlietu ministrijas izvirzītajām prioritātēm ir bijusi un būs iekšējās kontroles mehānismu uzlabošana, šajā nolūkā Valsts policijai reaģējot uz katru Valsts policijas amatpersonas pieļautu likuma pārkāpumu un izdarot secinājumus par nepieciešamiem organizatoriskiem uzlabojumiem, lai turpmāk mazinātu šādu pārkāpumu atkārtošanos, kā ari nodrošinot sadarbību ar citām tiesībsargājošajām institūcijām (Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Drošības policija) likumpārkāpumu novēršanas un apkarošanas jomā. Iekšlietu ministrija uzskata, ka ir pilnveidojams Valsts policijas Iekšējās drošības biroja analītiskais darbs un sadarbība ar citām Valsts policijas struktūrvienībām un tiesībsargājošajām institūcijām, nolūkā novērst un atklāt likumpārkāpumus Valsts policijas darbinieku vidū, lai nepieļautu personu, kuras nerespektē likuma normu ievērošanu, atrašanos Valsts policijas dienestā.

Iekšlietu ministrijas ieskatā atbildīgās struktūrvienības līdz šim īstenotie pasākumi šajā jomā nav bijuši pietiekami sekmīgi, bieži vien ļoti formāli un faktiski nesasniedza vēlamo rezultātu, kas norāda uz iestādes nespēju efektīvi un kvalitatīvi pildīt uzliktos uzdevumus. Secinot, ka esošais mehānisms nedarbojas, iekšlietu ministrs kā vienu no prioritārajiem virzieniem noteicis „izmeklēšanas neatkarības" kritērija ieviešanu iekšējās kontroles sistēmā. Proti, nodrošināt iekšējās kontroles funkcijas veicošās institūcijas (Valsts policijas Iekšējās drošības birojs) neatkarību no Valsts policijas administratīvās vadības.

Šajā sakarā Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja pārveidošanas par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju risinājumiem (izsludināta saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 2013.gada 10.janvāri (protokols Nr.l-17.§; http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40273130)). Koncepcija paredz atdalīt Valsts policijas Iekšējās drošības biroju no Valsts policijas un nodot to iekšlietu ministra pārraudzībā, kas sekmēs vispusīgu un objektīvu sūdzību izskatīšanu, kā arī neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu. Šādas neatkarīgās institūcijas izveidošana atrisinās sasāpējušos jautājumu par interešu konfliktu, izmeklējot Valsts policijas amatpersonu izdarītos likumpārkāpumus, jo jaunizveidotās institūcijas amatpersonas savu uzdevumu izpildē būs neatkarīgas no uzraudzībai pakļautās iestādes amatpersonām.

Tomēr, ir jāatzīst, ka Valsts policijas funkciju sekmīga izpilde un personāla kvalitāte ir atkarīga ne tikai no efektīva amatpersonu disciplinārās uzraudzības modeļa ieviešanas, bet arī no efektīvas iestādes personāla pārvaldības, it īpaši no Valsts policijas un katras valsts policijas struktūrvienības vadošo amatpersonu nostājas un saviem darbiniekiem izvirzītajām prasībām. Viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm ir nepieciešamība pilnveidot Valsts policijas pārvaldības sistēmu, nolūkā panākt augstāku Valsts policijas personāla darbības kvalitāti un efektivitāti. Iekšlietu ministrijas vadībā ir izstrādāta Valsts policijas attīstības koncepcija, kurā ir ietverti konkrēti veicamie pasākumi Valsts policijas darba rezultātu uzlabošanai (koncepcijā cita starpā ir paredzēti uzdevumi Valsts policijas amatpersonu un struktūrvienību kompetences un atbildības precizēšanai, amatpersonu darbības novērtēšanai un profesionālo prasmju un zināšanu paaugstināšanai, kā arī darba organizācijas uzlabošanai). Tuvākajā laikā minēto koncepciju ir plānots nodot izvērtēšanai nevalstiskajām organizācijām. Papildus minētajam, nolūkā motivēt un piesaistīt labas kvalitātes darbiniekus, 2013.gada 1.pusgadā ir plānots pabeigt darbu pie koncepcijas projekta par jauniem principiem darba samaksas sistēmā amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (tajā skaitā Valsts policijas darbiniekiem). Jaunā darba samaksas sistēma paredz amatpersonu algu noteikt atbilstoši veicamajiem uzdevumiem un ieņemamajam amatam un nodrošināt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi un iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti.

Par iespējamiem V.Montika izdalītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbilstoši Kriminālprocesa likumā normām Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis kriminālprocesu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, amatpersonas, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, pienākums ir novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, tas ir, pierādīt attiecīgo personu vainu Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un saukt šīs personas pie kriminālatbildības. Manta, kura ir V.Montika vai ar viņu pastāvīgas attiecības uzturošu personu valdījumā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 355.pantam ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu mantu, ja attiecīgajā kriminālprocesā tiek pierādīts, ka personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Kriminālprocesa likums paredz iespēju, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lietvedībā esošā kriminālprocesā iegūtiem pierādījumiem, atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un noteiktā kārtībā to konfiscēt, neatkarīgi no tā, vai personas vaina attiecīgā noziedzīgā nodarījumā tiek pierādīta vai nē.

Novērtē šo rakstu: