Policija sāk resorisko pārbaudi par privatizācijas arhīva pazušanu Bērziņa vadītajā SEB bankā

1992. gada beigās darbu sākusī Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisija bija tā struktūra, kas nodarbojās ar Latvijas Bankas nodaļu pārdošanu, bet no atlikušajām izveidoja Latvijas Universālo banku – tagadējo SEB banku, kuru 1993. gada 28. septembrī sāka vadīt Bērziņš. Par komisijas darbu pašlaik liecina tikai atsevišķi tās protokoli, kas līdz mūsu dienām saglabājušies tikai tāpēc, ka to kopijas savulaik tikušas pievienotas citu institūciju arhīviem.

Tā, piemēram, Unibankas privatizācijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiālos atrodams protokols, ar kuru par jaunās bankas valdes priekšsēdētāju ieceļ Bērziņu, par padomes priekšsēdētāju – Edmundu Krastiņu, bet par viņa vietnieku – Andri Šķēli.

Vēl padomē vietu ieņem arī tādi ļaudis kā advokāts Andris Grūtups, Ventspils mērs Aivars Lembergs, deputāts un Deutsch-Lettische Bank padomes priekšsēdētājs Vilis Krištopans, finanšu ministrs Andris Piebalgs, būvmateriālu uzņēmuma Lode direktors Jānis Slesars un viņa vēlākais kompanjons Edvīns Samulis, uzņēmuma Auto Rīga direktors Viktors Kulbergs, Zemes bankas prezidents Andris Ruselis, nākamais bankas viceprezidents Gunārs Klindžāns, kā arī komisijas locekļi Andris Apinītis un Eduards Lazdiņš. Tieši šie cilvēki tad arī sākotnēji nosaka Bērziņa un pārējās valdes apmaksu un pārējos bonusus.

Komisijas arhīvs nav atrodams ne Nacionālajā valsts arhīvā, ne Saeimas arhīvā. Pazudis ir pat protokols, ar kuru Bērziņš tiek iecelts par privatizācijas komisijas izpilddirektoru, un vienīgais, kas par to liecina, ir viņa paša 2005. gada intervija Latvijas Avīzei, stāstot par savām nodarbēm deviņdesmito gadu sākumā: „Vēlāk kļuvu par Latvijas banku privatizācijas komisijas izpilddirektoru...”

Pats Bērziņš tagad uz Pietiek pārstāvja jautājumu par arhīva likteni atbild tikai to, ka „dokumentācija ar Latvijas Bankas atbildīgo amatpersonu starpniecību tika nodota glabāšanā atbilstoši tajā laikā spēkā bijušajām prasībām”.

Savukārt uz jautājumu, vai taisnība, ka laikā, kad Andris Bērziņš vadīja Latvijas Unibanku, viņa vadītajā kredītiestādē pretlikumīgi tika glabāts Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas komisijas un privatizācijas fonda dokumentu arhīvs, prezidents aizvadītajā nedēļā neatbildēja sakarā ar slimību, taču arī šonedēļ, jau atveseļojies, uz šo jautājumu atbildēt nevēlējās.

Taču šis fakts vairs nav apstrīdams – kā Pietiek jau informējis, atklātībā ir nācis LR Ģenerālprokuratūras atzinums, kas datēts ar 1997. gada 22. septembri. Šajā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora A. Ivanovska parakstītajā dokumentā ar nosaukumu „Izziņa par valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka pārbaudes materiāliem” cita starpā pieminēts arī pašlaik pazudušais Bērziņa komisijas arhīvs.

Dokumentā atzīts, ka vēl 1997. gadā arhīvs atradies glabāšanā toreizējā Unibankā, tagadējā SEB bankā. Turklāt arhīvu Bērziņa vadītā banka pie sevis glabājusi pretlikumīgi – „pretēji likuma Par valsts arhīviem prasībām komisijas un Latvijas banku privatizācijas fonda arhīvs nodots Latvijas Universālajai bankai un atrodas tās glabāšanā,” teikts prokuratūras atzinumā. Dokuments līdz mūsu dienām ir saglabājies tikai tāpēc, ka tā kopija bija iejukusi kādreiz Unibankas privatizāciju pētījušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas dokumentos. Pati pārbaudes lieta, kā apliecina LR Ģenerālprokuratūra, jau pirms vairākiem gadiem ir tikusi iznīcināta.

Interesanti, ka SEB banka apgalvo – tā vispār neko par šādu arhīvu esamību nezinot: „Iespējams, ka toreiz - 14 gadus atpakaļ tie glabājās toreizējās Unibankas telpās. Tomēr Unibankai ar to glabāšanu nebija sakara vairāk, kā tikai vienotas telpas.” SEB banka atsakās sniegt jebkādas plašākas ziņas par to, vai tās rīcībā ir kādi dokumenti par šī nozīmīgā arhīva tālāknodošanu, tā pastiprinot iespaidu, ka arhīvs ir netīši vai tīši nozaudēts: „Skaidrs ir viens: tie nav Unibankas dokumenti un SEB bankas rīcībā nav dokumentu vai citu ticamu ziņu, kas liecinātu par fonda lietu šībrīža atrašanās vietu.”

Par visiem šiem faktiem Pietiek pārstāvis jau ir informējis Valsts policiju, kura uz to pamata veic resorisko pārbaudi, lemjot, vai par arhīva pazušanu ir pamats sākt kriminālprocesu. Savukārt par to, ko par Bērziņa pirmo miljonu izcelsmi vēsta tomēr saglabājušies dokumenti, lasāms trešdien klajā nākušajā grāmatā Latvietis parastais.

Novērtē šo rakstu: