Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2005.gada, kad policistiem ar toreiz vēl Saeimas deputātes Lindas Mūrnieces (Vienotība) aktīvu atbalstu atļāva apvienoties arodbiedrībās, Valsts policija burtiski apaugusi ar dažādām savstarpēji konfliktējošām arodbiedrībām. Turklāt arodbiedrību vadītāju krēslos iesēdušies izbijušie policisti, kam nav tā labākā reputācija, un arī aktīvākie protesta akciju dalībnieki bijuši spiesti darbu policijā pamest kāda pārkāpuma dēļ.

Par tiesībām policistiem apvienoties arodbiedrībās savulaik aktīvi cīnījās partijas Jaunais laiks deputāte Linda Mūrniece. Šķiet, tolaik politiķe saskatīja iespēju caur arodbiedrībām iedarboties uz Aigara Kalvīša valdību. Toreiz Jaunais laiks deklarēja - ar likumu atļaujot policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās, tiktu radīts darboties spējīgs atbalsts policijas vadībai, lai risinātu policijas darbinieku sociālās un materiāli tehniskās problēmas. Linda Mūrniece piebalsoja – policijas priekšnieki nekad "tik stingri neies pie ministra, lai pieprasītu samaksu par policistu nostrādātajām virsstundām un nakts dežūrām".

Tagad ar šo puspolitisko instrumentu tiek sodīta pati arodbiedrību aizstāvētāja. Kā zināms, pēdējo divu gadu laikā dažādas policistu arodbiedrības vairākkārt prasījušas Lindas Mūrnieces demisiju, pēdējo reizi atkāpties no amata policistu aizstāvji prasīja pēc Jēkabpils traģēdijas. Lai Eiropas priekšā Latvijas valdību kauninātu par necilvēcīgo attieksmi pret policistiem, viena no policistu arodbiedrībām - Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība - uz Latviju uzaicināja Eiropas Policistu arodbiedrību konfederācijas (EuroCOP) pilnvarotās personas un vairākus Eiropas Savienības (ES) valstu žurnālistus, kuriem izrādīja vienus no vissliktāk aprīkotajiem policijas iecirkņiem - Sarkandaugavas un Ķengaraga iecirkņus.

Pietiek gribēja noskaidrot, kas īsti ir šīs policistu arodbiedrības, kādas intereses aizstāv, cik lielu biedru skaitu apvieno un cik prāvas finanses pārvalda.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīcībā nav informācijas, cik daudz policistu arodbiedrību Latvijā ir. No dažādiem avotiem Pietiek apzināja vismaz piecas ar iekšlietu sistēmu un policistiem saistītas arodbiedrības. Pazīstamākā no tām ir Aigara Sūnas vadītā Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA). Lai gan publiski ar dažādām protesta akcijām un ministra (ministres) demisijas pieprasījumiem šī arodbiedrība ir visaktīvākā, tomēr uz četriem vienkāršiem Pietiek uzdotiem jautājumiem nedēļas laikā atbildēt nespēja. Pietiek vēlējās uzzināt, cik biedru ir arodbiedrībā, iepazīties ar arodbiedrības finanšu pārskatiem par pēdējiem trim gadiem, kāds ir šā gada darbības plāns un uzzināt svarīgāko, kas paveikts pērn.

Tikmēr neoficiāli avoti Pietiek darīja zināmu, ka pats arodbiedrības vadītājs A.Sūna bijis spiests aiziet no darba iekšlietu sistēmā vairāku disciplinārpārkāpumu dēļ, bet viņa labā roka – persona, kas pēdējā arodbiedrības rīkotajā piketā izcēlās, turot rokā plakātu ar rupju uzrakstu krievu valodā, ir bijušais policijas darbinieks, kurš spēka gados aizgājis izdienas pensijā, lai gan likums prasīja viņu atvaļināt no dienesta. Šis kungs pirms vairākiem gadiem bija notiesāts par amata noziegumu un pēc jaunās likumdošanas atbrīvojams no dienesta. Lai nepieļautu, ka viņu atvaļina no dienesta, pēdējo pusgadu līdz izdienas pensijai viņš slimoja, bet pēc tam pensionējās.

Arī citas policistu arodbiedrības ar atklātību neizceļas. Latvijas Policistu arodbiedrība uz Pietiek jautājumiem vispār nereaģēja.

Ar atbildēšanas čaklumu neizcēlās arī pārējās trīs policistu darba tiesības aizstāvošās organizācijas. Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA), kuru vada Māris Bērziņš, par kura iesēšanos šīs organizācijas vadītāja krēslā pat notiek tiesvedība, Pietiek laipni paskaidroja, ka atbildes nesniegs, jo „jūs neesat Neatkarīgās policistu arodbiedrības biedrs, tad mūsu Statūti jums nav saistoši. Jūsu pieprasītā informācija attiecas uz Neatkarīgās policistu arodbiedrības biedriem, kuri regulāri tiek informēti par jautājumiem, kurus jūs uzdevāt. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, jums jābūt arodbiedrības biedram”.

Visatsaucīgākā policistu arodbiedrība izrādījās Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrība (LABA), kurā gan apvienojušies vien 150 „uzplečoti” darbinieki, bet pārējie 8000 biedri ir transporta, mežu, pašvaldības iestāžu darbinieki un pat mācītāji. Šīs arodbiedrības Drošības sadaļas vadītājs Rihards Bunka nezināja nosaukt precīzu summu par arodbiedrības finansēm, „bet, cik es atceros, organizācijai mēneša biedra naudas apjoms svārstās no 15 000 līdz 21 000 [latu]”. Starp citu, tieši šī arodbiedrība 2010.gada „labo darbu” sarakstā ierindojusi konferenci par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par Uzņēmumu reģistru", „lai turpmāk nebūtu pieļaujamas situācijas, kad divas personas novilto dokumentu un sagrābj organizāciju, kā tas notika ar Neatkarīgo policistu arodbiedrību”, raksta Rihards Bunka. Viņš atgādina - „ņemot vērā, ka LABA Drošība izveidojās pamatā no bijušajiem NPA vadītājiem, mēs atbalstām sabiedrības informēšanu par [Armanda] Augustāna tēriņiem, taču tiešā veidā neplānojam iesaistīties Augustāna un Bērziņa cīņās par NPA”.

Rihards Bunka kā vienu no arodbiedrības sasniegumiem norāda arī iespēju „daudz ko pastāstīt par IeM aizkulišu cīņām”. Arodbiedrībai esot izdevies arī pārstāvēt savu biedru intereses tiesās. „Šobrīd vēl nav zaudēta neviena tiesa par atjaunošanu darbā un nav palicis spēkā neviens disciplinārsods. Visskaļākā lieta bija par man piemērotā disciplinārsoda atcelšanu, kurš tika uzlikts pēc Mūrnieces pavēles par to, ka esmu internetā publicējis savu personīgo saraksti ar Mūrnieci,” paveikto uzskaita R.Bunka.

Jau pieminētā Armanda Augustāna vadītā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atbildē Pietiek paskaidroja, ka „nodibināta tikai 2010.gada otrajā pusē, tāpēc tagad un vismaz līdz 2012.gadam notiks aktīva attīstība, tas ir, biedru piesaiste, infrastruktūras attīstība, kolektīva veidošana. Ņemot vērā augstāk minēto, mēs nevaram 100% atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem”. Taču īsajā atbildē arodbiedrība pagūst piemetināt: „Mēs varam sniegt komentārus par Neatkarīgo policistu arodbiedrību,”  liekot kārtējo reizi noprast, ka arodbiedrības galvenais darbības lauks saistīts ar „konkurentu nometnes iznīcināšanu”, konkurentu nomelnošanu un savstarpējām intrigām. Bet tam ir maz kopīga ar savulaik policistu arodbiedrību idejas aizstāvju ideāliem, ka „tiktu radīts darboties spējīgs atbalsts policijas vadības centieniem risināt policijas darbinieku sociālās un materiāli tehniskās problēmas”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...