Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu eiro) administratīvo sodu par faktisku naudas atmazgāšanas operāciju pieļaušanu, savukārt šodien paredzēta Swedbank grupas „piespiedu brīvprātīgā” kārtā pieaicinātā juridiskā biroja Clifford Chanceslēdziena publiskošana par bankas vēsturiskajiem darījumiem. Turklāt tās, iespējams, vēl nav lielākās no prognozējamām nepatikšanām bankai, kuras reputācija pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, atklājoties kredītiestādes patiesajai sejai un netīrajam naudas atmazgāšanas biznesam.

Swedbank un tās „augsta riska nerezidentu portfelis”

„Mēs esam banka vietējiem cilvēkiem, vietējo uzņēmumu banka, kuri darbojas attiecīgajā valstī!” – tā vēl 2018. gada oktobrī, jau pēc tam, kad atklātībā bija nākušas ziņas par grandiozu apmēru naudas atmazgāšanu Danske Bank, intervijā Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā paziņoja toreizējā Swedbank AB izpilddirektore Birgite Bonesena.

Toreiz šie viņas vārdi nekādus skaļus iebildumus neizraisīja, kaut tie izskanēja arī gandrīz divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija mūsu valstī reģistrētajai Swedbank AB meitassabiedrībai AS Swedbank uzlikusi 1,36 miljonu eiro soda naudu.

Komisija bija konstatējusi veselu virkni nopietnu pārkāpumu bankas darbībā, tostarp nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, kā arī citus pārkāpumus, kas kopumā norādīja uz ļoti nevērīgu attieksmi pret Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

Soda nauda būtu bijusi vēl lielāka, taču FKTK un Swedbank noslēdza no sabiedrības acīm tā arī noslēptu administratīvo līgumu, soda samazināšanu pamatojot ar to, ka banka esot brīvprātīgi sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus.

Jau dažus mēnešus vēlāk izrādījās, ka Latvijas Swedbank attieksme pret naudas atmazgāšanas novēršanu nav provinciāla pašdarbība, bet atbilst „lielās” Swedbank korporatīvajai un biznesa kultūrai.

Lūzuma punkts bija Zviedrijas sabiedriskās televīzijas 1. kanāla raidījums, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā Uzdevums. Izpēte un kura žurnālistu rīcībā bija nonākusi iespaidīga starpbanku pārskaitījumu datu bāze, - to medija informācijas avots bija nodevis caur kādu Rīgas pakomātu.

Varbūt pat vēl skandalozāks par iespējami atmazgāto miljardu uzskaitījumu bija fakts, ka izrādījās – „vietējo cilvēku, vietējo uzņēmumu” bankai ir bijis pat speciāls nosaukums saviem „melnajiem” klientiem un to finanšu līdzekļiem. Šī klientu grupa iekšēji bija dēvēta par „augsta riska nerezidentu portfeli”.

Nopludinātie dokumenti atklāja, ka šajā portfelī iekļautas apmēram divas trešdaļas bankas nerezidentu klientu, turklāt izrādījās, ka Swedbank nav smādējusi arī „viseksotiskāko” klientu līdzekļus, - viņu vidū atradās pat Krievijas jurista Sergeja Magņicka nāves sakarā pieminēti šīs valsts politiķi.

Banku nebija mulsinājis ne tas, ka par virkni klientu trūkst datu, ne tas, ka tiek pārskaitīta nauda uzņēmumiem ar acīmredzami fiktīviem pārskatiem, ne tas, ka ar iespaidīgām naudas summām manipulē uzņēmumi, kas oficiāli skaitās neaktīvi.

TV raidījumā izskanējušais secinājums bija – laikā no 2007. gada līdz 2015. gada Swedbank sistemātiski un plašā apmērā veikusi aizdomīgus pārskaitījumus, kuru kopējā summa bijusi vismaz 3,7 miljardi eiro. Pēc citas versijas tikai caur Swedbank Baltijas meitassabiedrībām veikti aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru.

Vesela virkne izmeklēšanu un pārbaužu

Uzreiz pēc raidījuma bankas vadība mēģināja noliegt jebkādu saistību ar netīrās naudas legalizāciju, taču ūdens jau bija izliets, - skandālu noslāpēt neizdevās. Atklātībā nonāca aizvien jauni fakti, notika kratīšana Swedbank centrālajā birojā, un beigu beigās nācās iesaistīties akcionāriem.

Rezultātā jau pagājušā gada martā no amata nācās aiziet jau pieminētajai B. Bonesenai, viņai sekoja arī bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idemarks, un akcionāru pārstāvjiem nācās atzīt, ka uzticība Swedbank ir sarukusi gandrīz uz pusi un skandāla rezultātā zaudēti 60 miljardi kronu akcionāru naudas.

Taču, kā izrādījās, ar solījumiem par pašattīrīšanos un procedūru uzlabošanu – kā tas 2016. gada rudenī bija izdevies Latvijas Swedbank vadībai – bija par maz, un rezultātā vienas bankas akcijas vērtība no 210 kronām 2019. gada februāra vidū pašlaik, gadu un mēnesi vēlāk ir sarukusi gandrīz dubulti – līdz 122 kronām.

Swedbank ir pazaudējusi aptuveni 40% no savas tirgus vērtības, kopš parādījās pieņēmumi, ka tās Igaunijas banka no 2010. līdz 2016. gadam ir veikusi aizdomīgas milzīgas transakcijas līdz pat 20 miljardiem eiro gadā no lielākoties krievu nerezidentiem,” situāciju raksturoja Reuters.

Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka vairāku citu valstu tiesībsargāšanas un uzraugošās iestādes izrādījās daudz ieinteresētākas un uz kompromisiem negatavākas nekā Latvijas FKTK, - izmeklēšanu savas kompetences ietvaros sāka gan Igaunijas, gan Zviedrijas institūcijas, kuru darba rezultāti tiek solīti tuvākajā laikā. To vidū ir Zviedrijas Ekonomisko noziegumu pārvalde, pārbaudi veic arī Eiropas Centrālā banka, Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes.

Formāli izmeklēšanu ir sākusi arī Latvijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kura rezultātus solīja jau pagājušā gada beigās. Taču tas tā arī nav noticis, turklāt, kā izrādās, šis kriminālprocess saistībā ar aizdomīgām naudas plūsmām caur Swedbank ir sākts jau pirms astoņiem gadiem – 2012. gadā.

Kad šopavasar atklātībā parādījās ziņas par Swedbank Baltijas banku veiktām 4,8 miljonus ASV dolāru vērtām transakcijām, kas varētu būt pārkāpušas ASV noteiktās sankcijas, Valsts policija Dienai apliecināja, ka tai par tādām esot pirmā dzirdēšana un nekāds kriminālprocess vismaz pagaidām šai sakarā neesot ticis ierosināts.

Vissmagākais grēks – ASV sankciju pārkāpšana

Tomēr tieši ASV sankciju pārkāpšana Swedbank miljardu atmazgātājiem varētu radīt vismilzīgākās problēmas, un to prognozējamais apjoms un smagums pēdējos mēnešos ir devis pamatu banku nozarē skanošām runām par iespējamu nepieciešamību Swedbank šķirties no sava Baltijas biznesa, to par tirgus un ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu cenu pārdodot uzticamākiem akcionāriem.

Cita starpā zviedru televīzijas raidījums atklāja, ka Krievijas lielākā automātisko un snaiperu šaujamieroču ražotāja – kompāniju grupa Kalašņikov ar Swedbank palīdzību ir pārskaitījusi gandrīz miljonu eiro savam ASV uzņēmumam Kalashnikov USA.

Protams, tas nebija noticis tik primitīvi, – naudu, izmantojot Britu Virdžīnu salās reģistrētas kompānijas, uz ASV vairākos maksājumos bija nogādājis Kalašņikov grupas līdzīpašnieks, krievu oligarhs Iskanders Mahmudovs, tā tika pārsūtīta nevis pašam ASV uzņēmumam, bet uz kontiem, ko kontrolēja tā vadības pārstāvji. Turklāt summa uz kopējā Swedbank veikto aizdomīgo transakciju fona nebija liela.

Taču no ASV Krimas okupācijas sakarā noteikto sankciju viedokļa summai nebija nozīmes, svarīgs bija pats fakts: saskaņā ar noteiktajām sankcijām Kalashnikov uzņēmums ASV drīkstēja darboties ieroču jomā, taču nedrīkstēja pieņemt naudu no sankciju sarakstā esošām personām. Tieši tas, kā izrādījās, bija noticis, un tieši Swedbank izrādījās tā, kas šo pārkāpumu veikusi.

Rezultātā jau gadu Swedbank veiktās transakcijas izmeklē arī ASV finanšu iestādes. Kuras tieši un kas tieši tiek izmeklēts, nav precīzi zināms. Pati Swedbank kategoriski atsakās šādas ziņas atklāt.

„Izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, mums nav tiesību. Swedbank sadarbojas ar ASV varas iestādēm un sniedz visu nepieciešamo informāciju,” Dienai apgalvo Latvijas Swedbank preses sekretārs, bijušais žurnālists Jānis Krops.

Uz Dienas jautājumiem, kāpēc tieši kredītiestādei "nav tiesību" izpaust informāciju par to, kuras ASV iestādes veic izmeklēšanu, kādi tieši normatīvie akti to aizliedz un, ja tie nav normatīvie akti, vai kredītiestāde ir saņēmusi norādījumu no šīm iestādēm šādu informāciju neizpaust, atsakās atbildēt gan preses sekretārs, gan arī pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka, apstiprinoties faktam par ASV sankciju tīšu pārkāpšanu, sekas Swedbank varētu būt graujošas. Uz šādām prognozēm jau ir reaģējis tirgus, bankas akcijām sasniedzot pēdējos piecos gados viszemāko līmeni un vienlaikus izskanot aizvien skaļākām valodām par šīs bankas Baltijas biznesa pirmspārdošanas due diligence procesu.

Jau laikus sāk nopludināt „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātus

Pati banka pēc tai liktenīgā Zviedrijas TV raidījuma ir pielikusi iespaidīgas pūles, lai mēģinātu klientus, sabiedrību un, galvenais, pašmāju un citu valstu tiesībsargāšanas un finanšu uzraudzības iestādes, ka notikušais ir bijis tikai kļūda un neuzmanība, nevis apzināta bankas vadības politika, tiecoties pēc lielākas peļņas, un ka banka darīs visu iespējamo, lai „labotos”.

Taču nav ne mazāko šaubu, ka Swedbank vadība par gadiem ilgi notikušajiem darījumiem un šo iespaidīgo peļņas avotu ir bijusi lieliski informēta. Kratīšanā Zviedrijas Swedbank centrālajā ēkā cita starpā tika atrasts arī kāda norvēģu advokāta sastādīts dokuments – ziņojums bankas vadībai.

Šajā dokumentā bija gan izsacīti brīdinājumi par aizdomīgajiem pārskaitījumiem un faktiski noziedzīgu bankas amatpersonu rīcību, gan arī minēta virkne priekšlikumu, kā varētu pēc būtības noziedzīgo praksi pārtraukt. Taču tā vietā Swedbank vadība bija nolēmusi šo informāciju paturēt pie sevis un par to neziņot pat akcionāriem.

Vēl vairāk, arī pēc skandāla sākšanās Swedbank, neraugoties uz saviem publiskajiem paziņojumiem par sadarbošanos ar izmeklēšanu, līdz pat septembrim liedza Zviedrijas prokuratūrai nopratināt ziņojuma autoru, jo kredītiestāde, lūk, esot bijusi viņa kā jurista kliente.

Tikai no Swedbank pagājušā gada trešā ceturkšņa pārskata Latvijas sabiedrībai kļuva zināms, ka banka jau februārī – tātad faktiski reizē ar liktenīgo raidījumu – ir iekšējas izmeklēšanas veikšanai piesaistījusi juridisko biroju Clifford Chance, lai apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar „vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem”.

Juridiskais birojs kopā ar konsultantiem gadu ir analizējis vairāk nekā 30 miljardus naudas pārskaitījumu, kas veikti no 2007. gada līdz pagājušā gada pavasarim, un zīmīgi, ka puse ir saistīta ar Baltijas valstīm. Tā atzinuma publiskošana tad arī ir tikusi solīta šodien, 23. martā (iepriekš bija runa par „gada sākumu”).

Swedbank pati apgalvo, ka Clifford Chance veicot pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu. Taču vienlaikus jau pirms šīs „neatkarīgās izmeklēšanas” rezultātu publiskošanas Swedbank jau 11. martā ir paspējusi informēt Stokholmas biržu par vismaz daļu no šiem rezultātiem.

Saskaņā ar Swedbank interpretāciju ASV noteiktās sankcijas esot pārkāptas (turklāt tikai iespējamības formā) vienīgi saistībā ar kopumā 586 dolāru transakcijām 4,8 miljonu ASV kopapjomā, kuras 2015. un 2016. gadā veiktas caur triju Baltijas valstu Swedbank kredītiestādēm. Par šiem rezultātiem Swedbank pati arī informēšot ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles biroju, no kura atkarīgs iespējamo soda sankciju apmērs un forma.

Vai ar to pietiks, lai iežēlinātu ASV varas iestādes, pašlaik netiek droši prognozēts. Tam acīmredzami netic arī pati Swedbank vadība, kas ir uzsākusi līdz šim neredzēta līmeņa „attiecību uzlabošanu” ar Baltijas valstu vadību.

Deklarētā atklātība jau pagaisusi

Šā gada februārī jaunais „lielās” Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons tikās ar valdības pārstāvjiem Lietuvā, bet 6. martā oficiāli tika ziņots par viņa tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Sabiedrībai tobrīd netika atklāts, ka Swedbank faktiskais vadītājs tiekas arī ar Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājiem.

No prezidenta kancelejas izplatītā oficiālā preses paziņojuma varēja noprast tikai to, ka E. Levits un J. Henriksons ir cita starpā pārrunājuši arī „Latvijas un tās finanšu sektora paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem, tālākos soļus šajā jomā,” – bet ne vairāk.

Prezidenta kanceleja uz tai 10. martā nodotiem jautājumiem šai sakarā nav atbildējusi joprojām, un ir izrādījies, ka, neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem pat atklātību komunikācijā ar sabiedrību, arī Swedbank nav gatava atklāt – kādi tieši jautājumi pārrunāti un kāpēc tieši tagad tās vadītājs nolēmis apciemot Latviju.

Visu šo gadu zviedru Swedbank vadība visdažādākajos veidos ir publiski apliecinājusi, ka bankas politika esot būtiski mainījusies un kļuvusi nesalīdzināmi atklātāka un likumpaklausīgāka. Jaunieceltais Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons medijiem ir stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība.

Taču uz jautājumu, kādu tieši informāciju J. Henriksons sniedza Valsts prezidentam par kredītiestādes paveikto „cīņā ar finanšu noziegumiem un tālākajiem soļiem šajā jomā”, Swedbank vispirms atbild ar vispārīgām frāzēm par to, ka tikšanās laikā „pārrunāja dažādus tematus”, tostarp „galvenokārt par banku nozares darbu” un „apspriesti tika jautājumi, kas skar visas banku nozares uzraudzību un kontroles mehānismu darbu”.

Savukārt uz lūgumu minēt precīzu informāciju, ko J. Henriksons Latvijas prezidentam esot sniedzis par Swedbank jau paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem un par to, kādi soļi vēl tiks sperti, lai neatkārtotos aizvadīto gadu noziedzīgās norises, Swedbank deklarētā atklātība pagaist.

„Mūsu nosūtītajās atbildēs ir iekļauta visa iespējamā informācija, lai varētu atbildēt uz Jūsu jautājumiem. Swedbank kā uzņēmums, kas pārstāv stingri regulētu nozari, nekad nekomentē procesus, kas saistīti ar uzraugošo un izmeklējošo iestāžu darbu,” pavēsta bankas preses sekretārs. Savukārt kredītiestādes vadītājs R. Rubenis uz jautājumiem atbildēt atsakās.

Slēpa informāciju pat no Zviedrijas inspekcijas

Uz šādu Swedbank divkosību ne tikai informācijas atklāšanas jomā skaidri norādīts arī aizvadītajā ceturtdienā publiskotajā Zviedrijas Finanšu inspekcijas slēdzienā. Tajā cita starpā minēts arī tas, ka Finanšu inspekcija atklājusi veselu virkni gadījumu, kad banka slēpusi dokumentus un informāciju pat no valsts iestādēm.

„Izmeklēšana rāda, ka Swedbank AB ir zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijā. Neraugoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kas brīdināja par trūkumiem tās Baltijas meitasbankās un par naudas atmazgāšanas risku, banka neveica atbilstošas un pietiekamas darbības,” secinājusi Finanšu inspekcija.

Bet kā ir patiesībā? Un kāds sakars Swedbank varētu būt ar nesen Valsts drošības dienesta veiktajām kratīšanām pie personām, kas saistītas ar Krievijas Pirmā kanāla translēšanu Latvijā? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...