Pilsoniskā savienība kā Cimdara pēcteci apsvērusi Kamradzi; pagaidām nav atbalsta Vienotībā
B. Rulle21.03.2011.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Apvienībai Vienotība nespējot vienoties par kandidātu vakantajam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēža amatam, pieaugušas līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara izredzes atkārtoti ieņemt šo amatu. Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, pēc tam kad koalīcijas partneru neformālās sarunās pagājušajā nedēļā noraidīts apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieteiktais Indriķis Putniņš, pati Vienotība pagaidām nav spējusi vienoties par citu kandidātu, kuru tā varētu virzīt Cimdara vietai. Kā vienu no potenciālajiem Cimdara pēctečiem Vienotību veidojošā partija Pilsoniskā savienība (PS) apvienības iekšējās sarunās nosaukusi PS valdes locekli Kārli Kamradzi (attēlā). Taču PS pagaidām neesot izdevies panākt atbalstu Kamradzim kā Vienotības kandidātam.
Līdz ar to arī pašas Vienotības rindās šobrīd arvien vairāk izskan: par spīti tam, ka Vienotība labprāt Cimdara amatā redzētu „jaunu seju”, tai var nākties samierināties ar to, ka Cimdars savu vietu CVK saglabās uz vēl vienu termiņu.
Saskaņā ar Saeimas prezidija un frakciju padomes otrdien lemto, kandidāti CVK priekšsēža amatam jāizvirza līdz 31.martam.
Pietiek rakstīja, ka līdzšinējā CVK priekšsēža Cimdara pilnvaru termiņš beidzas 2.maijā. CVK priekšsēža amatu Cimdars pilda jau vairāk nekā 13 gadu. Pagājušajā nedēļā neformālajās koalīcijas sarunās ZZS ieminējusies, ka Cimdara vietā varētu virzīt pašreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa padomnieku reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos un bijušo Saeimas spīkera Gundara Daudzes biroja vadītāju Indriķi Putniņu. Viņš patlaban ir arī ZZS valdes loceklis. Tomēr apvienības Vienotība līderiem Putniņa kandidatūras nosaukšana nav raisījusi sajūsmu. ZZS pēc tam izlēmusi, ka atbalstīs Cimdaru.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek otrdien apstiprināja, ka ZZS apsvērusi Putniņa virzīšanu, tomēr beigās izšķīrusies par atbalstu Cimdaram. „Mēs apdomājām, ka nebūs labi virzīt kandidātu ar partijas biedra karti, un tad izlēmām, lai paliek Cimdars. Bet viņš arī nav ar tādu domu, ka mēs jau šodien viņa kandidatūru iesniegsim, mēs viņu esam atzinuši par gana labu, tomēr tagad gaidīsim, ko Vienotība teiks. Viņi pateica, ka par Cimdaru nebalsos, nu tad mēs tagad gaidīsim, bet Vienotība vēl nevienu kandidātu nav nosaukusi,” skaidroja Brigmanis. Viņš arī atzina, ka aicinājis partnerus CVK priekšsēža kandidātu nenosaukt pēdējā dienā pirms kandidātu iesniegšanas Saeimas prezidijam.
Pēc Brigmaņa sacītā, koalīcijā panākta vienošanās, ka vēlākais pirmdien, 28.martā, koalīcijas padomes sēdē Vienotība partnerus informēs par savu kandidātu.
Par to, ka kādas personas kandidatūra CVK priekšsēža amatam apsvērta Vienotībā, Brigmanis neko nezināja.
Kamradzis nāk no uzņēmēju aprindām. 10.Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja Vienotības Vidzemes apgabala sarakstā ar 21.kārtas numuru. Saeimā viņš netika ievēlēts. Viņš ir Pilsoniskās savienības biedrs un valdes loceklis.
Savā profilā Vienotības mājas lapā internetā Kamradzis rakstījis: „Partijā Pilsoniskā Savienība iestājos, jo apnika kritizēt valdību. Joprojām ticu, ka ikvienam, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, ir iespēja mainīt lietas uz labu.” Kamradzis arī norādījis, ka „manas stiprās puses – izlēmība, vadītāja un organizatora prasmes, vispusīgas zināšanas par enerģētiku un tās iespējām Latvijas tautsaimniecībā, valsts aizsardzības sistēmu, politiku un vēsturi, pieredze arī darbībai ekstremālos apstākļos”.
Priekšvēlēšanu solījumos Kamradzis kā savas prioritātes minējis vēlmi panākt Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanu un sabiedriskās domas virzību uz energoresursu taupīšanu, panākt pašmāju pārtikas produktu īpatsvaru veikalos un sabiedriskajā ēdināšanā līdz 70%, kā arī panākt deputātu personīgo, nevis partijas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
CVK priekšsēdi amatā ieceļ Saeima. Cimdars šo amatu ieņem kopš 1997.gada decembra, kad viņu šim amatam izvirzīja Ziedoņa Čevera vadītā Demokrātiskā partija Saimnieks.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
