Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz Pietiek publikāciju ciklu, Ministru kabinets šonedēļ ir pieņēmis jaunus noteikumus "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīdu 137Cs saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts". Noteikumos noteiktas radionuklīdu 137Cs robežvērtības, kas ievestā koksnē nepārsniedz desmit bekerelus uz kilogramu, ja šo koksni vai tās pārstrādes produktus, piemēram, šķeldu plānots izmantot Latvijā kā biomasas kurināmo, paškontroles prasības Latvijas kurtuvēm, kā arī prasības koksnes pelniem.

Pašlaik Latvijā ievestai koksnei jonizējošā starojuma kontrole notiek (ja notiek), šķērsojot valsts robežu uz autoceļiem, dzelzceļiem. Taču, lai gan koksnei, kas nāk no piesārņotām vietām, var būt paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis, tomēr kopumā radionuklīdu saturs koksnē ir ļoti zems, un uz valsts robežas izmantotās mērierīces parasti to nespēj konstatēt. Cita lieta – pelni, kas rodas, sadedzinot koksni, jo koksnē esošā radioaktivitāte pelnos koncentrējas un palielinās līdz pat 1000 reizēm.

Jaunajos noteikumos, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, paredzētas vairākas prasības gan koksnes ievedējiem, gan sadedzināšanas iekārtu operatoriem, un tiek apgalvots, ka tie paaugstinās radiācijas drošību iedzīvotājiem un videi, jo noteiks stingrākas prasības Latvijā ievestajai koksnei. Vienlaikus tiks veicināta vietējo energoresursu izmantošana un sekmēta valsts enerģētiskā neatkarība.

Kā Pietiek jau informējis, 2018.gada vasarā vienā no diviem Normunda Talča (attēlā) AS “Rīgas Siltums” izmantotajiem kurināmajiem – šķeldā – tika atklāts radioaktīvs piesārņojums. Taču vēl pašlaik, divus gadus vēlāk, šķeldas un pelnu radioaktīvā piesārņojuma līmeņa kontrole uzņēmumā notiek tikai saskaņā ar šķeldas piegādes līguma nosacījumiem, savukārt papildu kontroles procedūra joprojām ir „izstrādes procesā”.

Radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS “Rīgas Siltums” dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā “Getliņi”, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.

Šķeldai veiktie radioaktivitātes mērījumi liecināja, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmenis četras līdz sešas reizes pārsniedza atļauto. Par šo faktu 2018.gada septembrī ziņoja mediji, un pārsniegto radioaktivitātes līmeni bija informēts arī Valsts vides dienests.

Pēc šīs paaugstinātās radioaktivitātes konstatēšanas sadedzinātās šķeldas pelnos AS “Rīgas Siltums” 2019.gadā organizētajā iepirkuma procedūrā (atklātā konkursā) “Par tiesībām noslēgt šķeldas piegādes līgumu 2019./2020.gada apkures sezonai” iepirkuma nolikumā iekļāva nosacījumus par šķeldas radioaktīvā piesārņojuma līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām, izmantojot autokravas radiācijas kontroles sistēmu, un paredzot tiesības atteikties pieņemt šķeldas kravu, kurā ir konstatējams paaugstināts radioaktivitātes piesārņojums, gan arī paredzot piegādātāja pienākumu nodrošināt tā piegādātās koksnes tehnoloģiskajā procesā radīto pelnu izvešanu un utilizāciju 24 stundu laikā.

Iepirkuma nolikuma prasībās minēto autokravas radiācijas kontroles sistēmu AS “Rīgas Siltums” tās teritorijā uzstādīja papildus, lai kravas piegādes brīdī daļēji varētu noteikt, vai piegādātajā šķeldas kravā ir paaugstināts radioaktivitātes līmenis, un attiecīgi pārsnieguma gadījumā atteikties kravu pieņemt.

Faktiski nav šaubu, ka „Rīgas Siltuma” vadība zināja – lielākā daļa no iepirktās lētās šķeldas atvesta no Baltkrievijas apgabaliem Mogiļevas un Gomeļas, kuros kopš Černobiļas avārijas laikiem ir paaugstināta radiācija.

Par atmosfēras gaisa piesārņošanu, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot noteikumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, vainīgā persona ir saucama pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 103.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, sodot personu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas (kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto) kurināšana ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, pastāv aizdomas, ka AS “Rīgas siltums” katlu mājās joprojām vēl divus gadus pēc notikušā var nekontrolēti turpināties radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

„Papildus kontroles procedūra ir izstrādes procesā, kas saistīts ar plānotajām izmaiņām normatīvajos dokumentos,” – tā situāciju divus gadus pēc notikušā oficiālā skaidrojumā raksturo „Rīgas Siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš.

Formāli gan uzņēmums jau 2018. gadā rosināja vērtēt šķeldas atbilstību normatīvo aktu prasībām, taču reāli tā arī nekas nav paveikts, un radioaktīvās šķeldas kontrole joprojām ir iepriekšējā līmenī. „Šobrīd, vērtējot informāciju arī informatīvajā telpā, notiek diskusija ekspertu vidū, lai iniciētu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos,” R. Elliņš skaidro to, ka izmaiņas ne tikai nav stājušās spēkā, bet nav pat apstiprinātas vai līdz galam izdiskutētas.

Tikmēr Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori pašreizējo situāciju raksturo lakoniski: „Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi.”

Kā izriet no starpziņojuma, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma „Rīgas Siltums” vadības skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.

Starpziņojums norāda, ka tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.

„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā  ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.

Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”

Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā bija apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.

„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.

Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā - pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA „Getliņi Eko” atkritumu poligonā”.

Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS „Rīgas Siltums” turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...