PIETIEK aicinājums visiem un ikvienam "Maximas" traģēdijas krimināllietā iesaistītajam
PIETIEK18.10.2015.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Kā Jūs droši vien būsiet pamanījuši, kamēr tiesībsargāšanas iestādes aizbildinās ar izmeklēšanas konfidencialitāti, Maximas traģēdijas krimināllietas materiāli ir sākuši "noplūst" pa labi, pa kreisi, dodot iespēju dažādiem medijiem vai nu publiskot tos fragmentus, kas tiem ir izsniegti, vai arī publicēt no šiem materiāliem to, kas pašiem vai to pārstāvētajiem politiskajiem vai citiem grupējumiem tādu vai citādu apsvērumu dēļ ir interesanti vai būtiski.
Šajā situācijā Pietiek vēršas pie visiem un ikviena Maximas traģēdijas krimināllietā iesaistītā, kura rīcībā oficiāli ir nodoti visi kriminālprocesa, kā tiek ziņots, astoņdesmit sējumi. Ja Jūs vēlaties, lai visa sabiedrība uzzinātu pilnu patiesību par Maximas traģēdiju vismaz tiktāl, ciktāl tā atspoguļota krimināllietas materiālos, un lai cilvēki netiktu "baroti" ar nezināmu cenzoru atlasītiem faktiem, Pietiek Jums var piedāvāt šādu iespēju.
Mūsu ierosinājums un piedāvājums ir pavisam vienkāršs - izsniedziet mums uz dažām dienām visus šos krimināllietas 80 sējumus, mēs tos ieskenēsim un publiskosim pilnā apmērā.
Protams, mēs nepublicēsim ne datus par bojāgājušajiem, ne viņu fotogrāfijas, ne citu personisku un sāpinošu informāciju. Taču, neskaitot šo informāciju, mēs esam gatavi publicēt visus 80 sējumus, - mums pietiks gan resursu to digitalizēšanai, gan servera jaudu publicēšanai. Uzskatām, ka sabiedrība ir pelnījusi šajā lietā uzzināt visu - un nevis tikai kādas informācijas drupatas, ko tai vēlas pasniegt dažādi manipulatori.
Ar mums varat sazināties pa elektroniskā pasta adresi [email protected]. Protams, pilnīgu konfidencialitāti garantējam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
