Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam Ministru prezidentam adresētu pieprasījumu Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai noskaidrotu patieso Latvijas Republikas valdības lomu un tās rīcības atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Saskaņā ar sniegto informāciju Eiropas Komisijai valsts paredzētais atbalsts subsidētās elektroenerģijas ražošanai laika periodā no 2007. gada līdz 2037.gadam Latvijas sabiedrībai izmaksās 3,96 miljardus eiro.

Eiropas Komisija savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu Lietā Nr. SA.43140 – “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) – Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” (turpmāk – Lēmums) ir atzinusi, ka Latvijas Republikas obligātā iepirkuma mehānisms atjaunojamo energoresursu avotu un augstas efektivitātes koģenerācijas ieviešanā ir valsts atbalsts.

Šajā pašā Lēmumā 4. sadaļā “Secinājums” Eiropas Komisija ir konstatējusi arī to, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības Darbību 108.(3) pantu – ieviesusi atbalsta pasākumu, savlaicīgi nepaziņojot par tā ieviešanu Eiropas Komisijai:“Komisija izsaka nožēlu, ka Latvija ieviesa apskatāmo atbalsta pasākumu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu.”

Turpat tālāk Lēmumā Eiropas Komisija arī norādījusi: “Tomēr, pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, tā ir nolēmusi necelt iebildumus pret atbalstu, norādot pamatojumu, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.(3)(c) pantu”.

Lēmums (tā publiskojamā versija) atrodams Eiropas Komisijas interneta vietnē šādā adresē:

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/260648/260648_1896605_188_2.pdf

Lēmuma (101) punktā ir norādīts, ka “Latvija ir atteikusies no savām tiesībām, lai lēmums tiktu pieņemts un paziņots latviešu valodā”.

Minēto lēmumu valsts valodā nevar atrast Latvijas Republikas valsts institūciju interneta vietnēs. To ir iespējams atrast tikai angļu valodā, turklāt tikai arhivētā nepārskatāmā formātā.

Lēmumā minētā valsts atbalsta sistēma ieviesta no 2007. gada 1. jūlija un darbojas līdz pat šim brīdim, Latvija par to ziņojusi Eiropas Komisijai tikai 2015. gada 22. septembrī, t.i. vairāk nekā 8 gadus (!) pēc tās ieviešanas uzsākšanas.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, ir nelikumīgs (skat., piemēram, spriedumus Eiropas Savienības Tiesas lietās – Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts), Nr. C-672/13 (76., 77. punkts u.c.)).

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu uzņēmumi, kas saņem atbalstu, neievērojot šajā pantā paredzēto procedūru un likumību, neiegūst tiesisko paļāvību par atbalstu, kas tam piešķirts. Rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Eiropas Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību. Skat. Eiropas Savienības Tiesas lietas – Lieta Nr. C-148/04 (spriedums 2005. gada 15. decembrī), Lieta Nr. C-672/13 (spriedums 2015. gada 19. martā), Lieta Nr. T-620/11 (spriedums 2016. gada 4. februārī).

“Valsts iestādes, kurai ir uzticēts piemērot Savienības tiesības, rīcība, kas ir pretrunā šīm tiesībām, nevar būt uzņēmēja tiesiskās paļāvības pamatā, ka tam tiks piemērota Savienības tiesībām pretrunā esoša attieksme” – Eiropas Savienības tiesas Lieta Nr. T-620/11 (spriedums 2016. gada 4. februārī).

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei nelikumīgi izmaksāts valsts atbalsts ir atprasāms no ražotājiem, kuriem tas izmaksāts. Atprasīšana veicama par 10 gadu ilgu laika posmu pirms valsts atbalsta saskaņošanas – t.i. ja valsts atbalsta sakarā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu 2017. gada 24. aprīlī, tad atprasot šo atbalstu nekavējoties, to varētu atgūt par 10 gadu ilgu laika posmu, t.i. par laiku no 2007. gada 24. aprīļa līdz 2017. gada 24. aprīlim.  Latvijas valsts to nav darījusi.

Ievērojot to, ka pieļaujamais atprasīšanas periods ir 10 gadi, tad saprotams, ka klusēšana un sabiedrības neinformēšana par šo faktu ir tikai un vienīgi valsts atbalsta saņēmušo ražotāju interesēs.

Visa iepriekš minētā sakarā pieprasām Jums kā Latvijas valdības vadītājam sniegt skaidras un konkrētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kāpēc Latvija ir atteikusies no savām tiesībām, lai Lēmums tiktu pieņemts un paziņots latviešu valodā?

Ja šādam atteikumam bija tikai Eiropas Komisijas “procedūras vienkāršošanas” un “neapgrūtināšanas” mērķis, tad lūgums paskaidrot, vai Latvija Republika ir nodrošinājusi minētā sabiedriski nozīmīgā Lēmuma tulkojumu latviešu valodā un tā publiskošanu, lai tas būtu pieejams un izlasāms valsts valodā jebkuram interesentam?

Ja atbildīgās institūcijas vai amatpersonas ir izlēmušas, ka nav nepieciešams sagatavot minētā Lēmuma tulkojumu valsts valodā un publiskot to, tad lūgums norādīt pamatojumu šādam amatpersonu lēmumam, kā arī atbildīgos šāda netulkošanas un nepublicēšanas lēmuma pieņēmējus.

Vai Latvijas Republika ir veikusi visas no Eiropas Savienības likumdošanas, Eiropas Savienības tiesas prakses un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izrietošās nepieciešamās darbības sabiedrības interesēs, kas izriet no Lēmumā ietvertā secinājuma, ka Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu?

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas ir novērsušas visas negatīvās sekas, ka radušās visiem Latvijas lietotājiem sakarā ar nelikumīga valsts atbalstu ilgstošu sniegšanu (t.i. laikā no valsts atbalsta sistēmas ieviešanas 2007. gada 1. jūlija līdz pat Lēmuma pieņemšanas brīdim – 2017. gada 24. aprīlim)?

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas ir veikušas aplēses par šī atbalsta negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību?

 Iepriekš minētā sakarā lūgums norādīt visas Latvijas lietotājiem un tautsaimniecībai kopumā radītās negatīvās sekas – gan materiālos zaudējumus, gan arī citu kaitējumu, kas nav tieši un precīzi aprēķināms, piemēram, konkrētu ražošanas uzņēmumu slēgšana sakarā ar OIK sistēmas dēļ pieaugušām ražošanas izmaksām, darbavietu zudums Latvijā un ar to saistīts nodokļu ieņēmumu samazinājums, sociālekonomiskā ietekme, u.tml.). Attiecībā uz Latvijas tautsaimniecībai nodarītiem materiāliem zaudējumiem lūgums norādīt precīzu to kopējo apmēru eiro, kā arī norādīt šādu zaudējumu apmēra sadalījumu pa tautsaimniecības nozarēm – ražošana, pakalpojumu nozare, u.tml.

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas atbilstoši Lēmumā konstatētajam un atbilstoši Eiropas Savienības tiesas praksei ir atprasījušas no elektroenerģijas ražotājiem visu tiem nelikumīgi sniegto atbalstu?

Ja Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas nav veikušas kādas aktīvas darbības ar nelikumīgu valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršanai, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšanai no elektroenerģijas ražotājiem, lūgums norādīt attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumus nelikumīga valsts atbalsta lietās, kuri pieļauj šādu Latvijas Republikas bezdarbību?

Ja Latvijas Republika pieļāvusi Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izdarītajiem secinājumiem neatbilstošu bezdarbību, nenovēršot nelikumīga valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršanā, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšanai no elektroenerģijas ražotājiem, lūgums norādīt – kuras ir tās konkrētās institūcijas un to amatpersonas, kuras ir atbildīgas par šādu prettiesisku bezdarbību?

Ja konstatēta šāda konkrētu Latvijas Republikas institūciju vai amatpersonu prettiesiska bezdarbība, pieprasām norādīt, kādas ir konkrētas darbības, kas veiktas atbildīgo personu saukšanai pie atbildības un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un kaitējuma novēršanai?

Ja Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas pēc Lēmuma saņemšanas ir norādījušas argumentāciju, ka nelikumīga valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršana, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšana no elektroenerģijas ražotājiem pēc Lēmumā norādītā nav veicamas, pieprasām norādīt, tieši kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādas nostājas izvēli?

Gadījumā, ja atbildīgās institūcijas vai amatpersonas ir norādījušas argumentāciju, ka ir, iespējams, ilgstoši nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta “vēlāks saskaņojums” no Eiropas Komisijas puses, kā arī, ka šāds “vēlāks saskaņojums” padara iepriekš nelikumīgi izmaksātu valsts atbalstu par likumīgu, kā arī atceļ pienākumu nekavējoties atjaunot iepriekšējo stāvokli (t.i. atprasīt visu nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu), pieprasām norādīt precīzi, kuras institūcijas un amatpersonas ir formulējušas šādu nostāju?

Pieprasām arī izvērsti norādīt šajā sakarā pausto pamatojumu, norādot konkrētus Eiropas Savienības tiesību aktus un konkrētus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas pieļauj šādu “vēlāku saskaņojumu” un iepriekš sniegta nelikumīga valsts atbalsta legalizāciju?

Tāpat pieprasām norādīt precīzi, kuri konkrēti Eiropas Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pieļauj nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu nevis atprasīt nekavējoties no tiem, kuriem tas izmaksāts, bet gan veikt “pārrēķinu”, pakāpeniski samazinot nākotnē izmaksājamā valsts atbalsta apmēru elektroenerģijas ražotajiem?

Ievērojot to, ka visi Latvijas lietotāji OIK sistēmas ietvaros ir ilgstoši kompensējuši nelikumīga valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem izmaksas, tad saistībā ar iepriekšējo jautājumu pieprasām precīzi un izvērsti skaidrot, kā tieši Latvijas lietotājiem tiek kompensētas (atgrieztas) no tiem iekasētās samaksātās OIK sistēmas izmaksas, kas saistītas ar nelikumīga valsts atbalsta sniegšanu, kā arī kā tieši Latvijas lietotājiem tiek kompensēti tie materiālie zaudējumi, kas radušies no ilgstoša nepamatota maksājuma iekasēšanas (t.i. – procenti par svešas naudas nepamatotu lietošanu). Savukārt, ja iepriekš minētās darbības netiek veiktas pieprasām precīzi un izvērsti (minot konkrētus Eiropas Savienības tiesību normas, Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un Latvijas Republikas normatīvos aktus) pamatot šādu darbību neveikšanu.

Kopsakarā ar iepriekšējo jautājumu pieprasām norādīt arī to, kādas tieši darbības tiek veiktas, lai atprasītu no elektroenerģijas ražotājiem, kuri OIK sistēmas ietvaros ilgstoši saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu, to labumu, ko elektroenerģijas ražotāji guvuši no ilgstošas nepamatotu maksājumu saņemšanas un lietošanas savās interesēs (faktiski – svešas naudas lietošanas). Savukārt, ja iepriekš minētās darbības netiek veiktas pieprasām precīzi un izvērsti (minot konkrētus Eiropas Savienības tiesību normas, Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un Latvijas Republikas normatīvos aktus) pamatot šādu darbību neveikšanu.

Gadījumā, ja Latvijas Republikas atbildīgas institūcijas un amatpersonas pēc Lēmuma saņemšanas ir uzskatījušas, ka nelikumīga valsts atbalsta gadījumā ir aizsargājama nelikumīgo valsts atbalstu saņēmušo elektroenerģijas ražotāju “tiesiskā paļāvība”, vai arī šie ražotāji citādi ir tiesiski aizsargājami no saņemtā nelikumīgā valsts atbalsta nekavējošas atprasīšanas, pieprasām norādīt precīzi, kuras institūcijas un amatpersonas ir formulējušas šādu nostāju, kā arī izvērsti norādīt šajā sakarā pausto pamatojumu, norādot konkrētus Eiropas Savienības tiesību aktus un konkrētus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas pieļauj šādu nelikumīga valsts atbalsta saņēmēju “tiesiskās paļāvības” aizsardzību.

Iepriekšējā jautājuma sakarā pieprasām detalizēt norādīt, kāpēc Latvijas Republikai nebija jāpiemēro un jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas secinājumi “tiesiskās paļāvības” uz nelikumīga valsts atbalstu sakarā?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...