Pieprasām tieslietu ministram atsaukt grozījumus Krimināllikumā
Biedrība Vecāku Alianse26.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 100 nevalstiskās organizācijas ir parakstījušas vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam, kurā ir pausti iebildumi pret steigā virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kā atbildību pastiprinošo apstākli noteikt “sociālo naidu”, saistot to ar seksuālo orientāciju, kas paver iespējas plaši interpretēt nodarījumus, vadoties no ideoloģiskas pārliecības.
“Uzskatām, ka no sākotnēji labā nodoma, kas paredzēja aizstāvēt cilvēkus pret cieņu aizskarošiem komentāriem vai uzvedības, “naida runas” koncepts tiek pārvērsts par manipulācijas un cenzūras ieroci lielākoties radikāli galēji liberāli noskaņoto cilvēku rokās. Nav pieļaujams, ka Krimināllikumā tiek iestrādātas normas, pamatotas ideoloģiskos apsvērumos,” atzīst “Latvijas vīru biedrības” vadītājs Andars Ignacs.
Tieslietu ministram J. Bordānam nosūtītajā vēstulē uzsvērts, ka līdzšinējā citu valstu pieredze pierāda, ka manipulācijas ar plaši interpretējamo "naida runas" jēdzienu vērstas galvenokārt uz to, lai ierobežotu cilvēka vārda un rīcības brīvību, kas ir viena no demokrātisku valstu pamatvērtībām. Vēstules autori pamatoti norāda uz bīstamību, kuru rada vēlme no Krimināllikuma 150.panta izņemt nosacījumu par būtiska kaitējuma nodarīšanu.
Kā norāda juridisko zinātņu eksperti, šobrīd, lai varētu notiesāt cilvēku pēc Krimināllikuma 150. panta, apsūdzībai ir jāpierāda, ka inkriminētie vārdi vai raksti ir nodarījuši būtisku kaitējumu (protams, vai tas ir “būtisks”, ir jāizvērtē tiesai), savukārt pēc grozījumu spēkā stāšanās šādas prasības vairs nebūs. Tātad notiesāt cilvēku par “nepareiza” viedokļa paušanu būs daudz vieglāk.
“Ir acīmredzami, ka, virzot grozījumus Krimināllikumā, daži politiskie spēki pilnīgi nepamatoti un pretēji izmeklēšanas rezultātiem izmanto Tukuma traģēdiju savu reitingu celšanai, nedomājot par sabiedrības kopējo labumu. Piedāvātie likuma grozījumi neradīs lielāku iecietību un cieņu vienai sabiedrības grupai pret otru, bet gan radīs pretēju efektu - rosinās neiecietību, konfrontāciju, vārda un domas brīvības ierobežošanu, vienas sabiedrības grupas izcelšanu pār citā,” pauž biedrības "Asociācija ģimene" valdes priekšsēdētaja Ilona Bremze. “Uzskatām, ka ir nepieļaujami izmantot bojā gājušā Normunda Kindzuļa nelaimi politisko mērķu sasniegšanai.”
Jāpiebilst, ka minētie grozījumi Krimināllikumā tika iesniegti neilgi pēc traģiskā notikuma Tukumā, par kuru policija vēl joprojām veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus.
“Mēs kā dabiskas ģimenes aizstāvji jūtam apdraudējumu mūsu tiesībām arī turpmāk brīvi iestāties par tādu ģimenes modeli, kuras pamatu veido vīrieša un sievietes savienība. Lūdzam Jūs kā Tieslietu ministru darīt visu iespējamo, lai netiktu veiktas izmaiņas LR tiesību aktos, kas paplašina atsevišķu sociālo grupu priekšrocības un rada draudus vārda un ticības brīvības ierobežošanai,” pausts noslēgumā vēstulei, kuru parakstījušas vairāk nekā 100 sabiedriskas organizācijas.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
