Pētersone „piepušķojusi” viņas vadības laikā atbrīvoto VID darbinieku skaitu?

Trešdien Pētersone publiski nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pilnvaru laikā – tātad kopš 2013. gada oktobra – no darba esot atbrīvoti vairāk nekā 50 VID darbinieku, šim procesam notiekot „klusām, lēnām un neafišējot”. Turklāt no Pētersones teiktā konteksta izrietēja, ka runa ir tieši par atlaistiem negodprātīgiem dažāda līmeņa darbiniekiem.

Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka patiesībā Pētersones apgalvojujms ir būtiski „piepušķots”, - vairāk nekā 50 patiesībā bijis to VID darbinieku, kuri kopumā pametuši darbu šajā iestādē pusotra gada laikā, taču atlaisto ir bijis apmēram trīsreiz mazāk, turklāt arī tiem atlaišanas iemesli ir bijuši ļoti dažādi.

Līdz ar to Pētersones apgalvotais par to, ka viņa arī pirms skandāla sākšanās esot cīnījusies ar negodprātīgiem darbiniekiem viņas vadītajā iestādē, ir bez redzama pamata. Turklāt to, ka VID ģenerāldirektores apgalvojums par vairāk nekā 50 atbrīvotajiem negodprātīgajiem darbiniekiem neatbilst patiesībai, apstiprina arī VID vadības reakcija uz Pietiek jautājumiem.

Vēloties pārbaudīt šī paziņojuma patiesīgumu, Pietiek trešdien VID vadībai nosūtīja informācijas pieprasījumu, lūdzot atsūtīt sarakstu ar visu šo atlaisto darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemtajiem amatiem. Tika norādīts, ka Pietiek plāno ar viņiem visiem sazināties un noskaidrot viņu viedokli.

Taču šādas informācijas sniegšanu VID vadība kategoriski atteica, minot, ka „informācijai par atbrīvotajiem VID darbiniekiem ir ierobežotas pieejamības statuss, tādējādi tā nav izsniedzama”.

VID vēršot uzmanību uz to, ka Satversmes 96.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”. Tādējādi, izsniedzot publiskai vērtēšanai prasīto informāciju, varot tikt pārkāptas šo darbinieku cilvēktiesības.

Tāpat, atsakoties izpaust informāciju par it kā atlaistajiem darbiniekiem, VID vadība norādīja uz to, ka šādas ziņas esot uzskatāmas par „informāciju par personas privāto dzīvi”, turklāt to izpaušana varot „apgrūtināt iestādes darbību” un „nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.

„Ņemot vērā minēto, VID nav tiesiska pamata sniegt Jūsu prasīto informāciju, jo attiecīgās personas nav devušas piekrišanu šādas informācijas izpaušanai,” – ar šādu slēdzienu VID vadība pamatoja šādu ziņu sniegšanas atteikumu.

Taču, kā zināms, vēl tikai otrdienas rītā pati Pētersone, uzstājoties televīzijā, publiski paziņoja, ka no darba esot atbrīvojusi savu vietnieku, Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali.

Tāpēc Pietiek uzdeva jautājumu Pētersonei, vai viņa – atbilstoši paša VID skaidrojumam par šādas izpaušanas tiesiskumu – bija saņēmusi no Kravaļa piekrišanu šīs informācijas izpaušanai un, ja jā, tad kādā formā šī piekrišana saņemta, bet, ja nē, tad kā VID ģenerāldirektore var skaidrot šo savu - kā izriet no pašas skaidrojuma - prettiesisko rīcību.

Izrādījās, ka uz šo jautājumu VID ģenerāldirektore atbildēt nespēj vai nevēlas, - to viņa varēšot izdarīt tikai ceturtdien.

Novērtē šo rakstu: