Personas datus pretlikumīgi vācot arī Krievijas vēstniecība
B.Rulle, PIETIEK01.12.2010.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Drošības policija nevēlas ne sniegt ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai līdzīgus novērošanas, personu datu vākšanas un apstrādes un analīzes pasākumus ASV vēstniecības veiktajiem organizē arī Krievijas vēstniecība Rīgā, turklāt tieši tāpat – bez attiecīgas Datu valsts inspekcijas atļaujas. Tikmēr Pietiek avoti apliecināja, ka metodes abām vēstniecībām esot apmēram vienādas, vienīgā starpība – ka Krievijas vēstniecība ir spiesta rīkoties krietni slēptāk un rafinētāk.
Kaut gan ASV vēstniece Džūdita Garbere trešdien tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam apgalvoja, ka pie ASV vēstniecības ēkas Rīgā izvietotās videokameras nepalīdzot vākt kādu „specifisku informāciju”, ASV vēstniecība joprojām klusē par to, kāpēc tā nav uzskatījusi par nepieciešamu saņemt Datu valsts inspekcijas atļauju personu datu vākšanai un apstrādāšanai. Pietiek iesniegumu par šo iespējamo pārkāpumu inspekcija pašlaik nosūtījusi izskatīšanai Drošības policijai.
Tikmēr Pietiek avoti apliecina, ka tieši tādas pašas darbības veic arī Krievijas vēstniecība, - arī tā ar dažādiem līdzekļiem ne tikai ievācot vizuālo informāciju par Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, bet arī apkopojot par tiem personas datus un pretēji Latvijas likumdošanai, tāpat nesaņēmusi Datu valsts inspekcijas atļauju, tos nosūtot ārpus Eiropas ekonomiskās telpas – uz Maskavu.
Tiesa, vairāku avotu teiktais liecina, ka Krievijas vēstniecība strādājot daudz rafinētāk, jo krievi nevarot izvērsties tik droši, kā to atļaujas ASV vēstniecība. Tas tā esot, jo, iespējamo Krievijas spiegošanu Latvijā uzraugot gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB), gan ASV vēstniecības dienesti.
Tā kā SAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbības vairāk tiekot vērstas pret Krieviju, nekā pret ASV iespējamo pretlikumīgo Latvijas personu datu vākšanu (līdzīgas darbības radījušas apjomīgu skandālu Skandināvijas valstīs), tad teikt, ka Krievijas vēstniecība Latvijā darbojas tāpat kā ASV, nevarot. Esot taču jāsaprot, ka ASV ir „mūsu valsts partneri”.
„Krieviem šeit nav saudzēšanas režīma, kā tas ir aizjūras partneriem,” norādīja Pietiek avots un atzina, ka Krievijas vēstniecība šeit tiekot pastiprināti novērota. Tiklīdz atklājas jebkādas nepārprotamas spiegošanas darbības, kas „pārkāpj robežas”, sekojot „nopietni signāli”.
Tomēr ne SAB, ne Drošības policija pagaidām nevēlas komentēt ne tikai ASV, bet arī Krievijas vēstniecības darbības. „Vēlreiz atbildot uz jūsu jautājumiem, atkārtoti informēju, ka Latvijā ārvalstu vēstniecību drošība un ar to saistītie jautājumi ir Drošības policijas kompetence,” paziņoja SAB preses pārstāve Baiba Rāta-Saliņa, savukārt Drošības policijas preses pārstāve uz jautājumiem par Krievijas vēstniecības darbībām neatbildēja vispār.
Tikmēr Krievijas vēstniecība nesniedza ne apstiprinošu, ne noraidošu atbildi uz Pietiek jautājumu, vai tā kopš 2000. gada ir veikusi novērošanas un izlūkošanas darbības, kas līdzīgas tām, kādas, kā atzīts publiski, ASV vēstniecība veikusi Norvēģijā un Zviedrijā.
Ir droši zināms, ka arī Krievijas vēstniecība nav saņēmusi Datu valsts inspekcijas atļauju Latvijā vāktus personas datus izsūtīt ārpus Latvijas Republikas robežām, tomēr vēstniecība arī uz jautājumu, vai šāda atļauja saņemta un vai dati nosūtīti ārpus Latvijas, nesniedza ne apstiprinošu, ne noraidošu atbildi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
