„Pensionāru šantāžas” atklājējs aktīvi darbojies „apdāvināšanās shēmās”
L. Lapsa01.03.2011.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kas publiski vainojis Latvijas pensionārus nevēlmē solidarizēties ar sabiedrību un atteikties no izcīnītajiem pensiju palielinājumiem par labu atbalstam jaunajām ģimenēm, nekustamo īpašumu buma gados ir aktīvi līdzdarbojies „apdāvināšanās shēmās”, kas, saskaņā ar īpašumu tirgus ekspertu teikto, veikliem darboņiem ļāva krāpt valsti un izvairīties no lielu nodevu nomaksas.
Saskaņā ar Rungaiņa teikto žurnālam Kapitāls, pensionāri, kas esot „vienīgā privileģētā mūsu sabiedrības grupa”, ar savu nevēlēšanos piekrist pensiju samazinājumam liedzot „iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai”.
„Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos divdesmit gadus laida valsti grīstē,” paziņojis Rungainis, vēl piebilstot, ka „šauru interešu grupas ir iemācījušās uzurpēt sabiedrības interešu pārstāvību un celt skaļus ļembastus”.
Tikmēr, kā izriet no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas, pats Rungainis valsts iespējas veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, iespējams, ir mazinājis, aktīvi līdzdarbojoties „apdāvināšanās shēmās”, kas veikliem nekustamo īpašumu darboņiem ļāva apiet likumu ar līkumu un izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas valstij.
Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis, par kura „fantastiski izdevīgajiem” īpašumu darījumiem Pietiek rakstīja jau trešdien, 100 kvadrātmetru plašo dzīvokli Rīgas klusajā centrā pērn iegādājās par acīm redzami samazinātu cenu, tā, iespējams, liekot valstij iztikt bez liela valsts nodevas maksājuma.
Savukārt Rungainis vairākos nekustamo īpašumu buma laikā – 2007. un 2008. gadā – veiktajos darījumos ir izvēlējies vēl revolucionārāku metodi: viņš dārgus nekustamos īpašumus Pierīgā ir nevis pircis un pārdevis par fiktīvi samazinātām cenām, bet vienkārši dāvinājis vai saņēmis dāvinājumā.
Tā nepilnu pusi no 1,4 hektārus liela zemes īpašuma Garkalnes novadā (visticamākais, izcili dārgajā Baltezerā vai tā tuvumā) Rungainis, kā rāda Zemesgrāmatas dati, 2007. gada septembrī saskaņā ar valstij sniegtajiem datiem nevis nopircis, bet vienkārši saņēmis kā dāvinājumu.
Dāvinātāja bijusi nevis kāda Rungaiņa radiniece vai cita tuva persona, bet gan bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana dzīvesbiedre Aija Krištopane, kas pazīstama ar savu darbību nekustamo īpašumu tirgū.
Par šīs formālās dāvanas patieso vērtību liecina fakts, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu informāciju kopš pagājušā gada rudens īpašums bankā ieķīlāts par vairāk nekā 2,35 miljoniem latu (no Zemesgrāmatas datiem nav precīzi skaidrs, vai šī hipotēka attiecas uz vēl kādiem citiem īpašumiem).
Turklāt Krištopanes simpātijas pret Rungaini bijušas tik iespaidīgas, ka ar šo īpašumu tagadējā „pensionāru šantāžas” atklājēja saņemto dāvanu klāsts vēl nav izsmelts.
Tajā pašā 2007. gada septembrī ekspremjera kundze viņai simpātiskajam baņķierim uzdāvājusi arī divas trešdaļas no cita, 2,2 hektārus plaša zemesgabala tajā pašā Garkalnes novadā - pēc visa spriežot, arī uz šo īpašumu attiecas 2,35 miljonu latu hipotēka.
Turklāt Rungainis, iespējams, atstājot valsti bešā, dārgas dāvanas nekustamo īpašumu izskatā saņēmis ne tikai no ekspremjera kundzes, bet arī no sava dzimuma pārstāvjiem.
Tā nepilnu septīto daļu no 4,4 hektāriem zemes Babītes pagastā baņķieris 2008. gada februārī nevis pircis, bet jau atkal kā dāvanu saņēmis no 1939. gadā dzimušā Andreja Valža Siliņa (par īpašuma vērtību liecina tas, ka atlikušās sešas septītdaļas Siliņš kādai SIA dažus mēnešus iepriekš pārdevis par 347 tūkstošiem latu).
Šajā gadījumā Rungainis valsti ar garu degunu, iespējams, atstājis, īpašumu ne tikai saņemot kā dāvanu, bet arī to dāvinot tālāk: jau 2008. gada jūnijā viņš savu nepilno septītdaļu aizdāvinājis kādam 1961. gadā dzimušam Uldim Liekniņam.
Pats Rungainis trešdien sākumā aicināja Pietiek piezvanīt vēlāk, taču pēc tam uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
