Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības plānotā pensiju reforma kopumā ietekmēs 112,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju materiālo stāvokli periodā līdz 2020.gadam.Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri dzimuši laikā no 1952. līdz 1955.gadam. Pēc medijos izskanējušās informācijas, šobrīd apmēram 50% no viņiem ir bez darba un arī bez iztikas līdzekļiem. Lieki piebilst, ka viņu darba mūžs arī līdz šim nebūt nav bijis ne viegls, ne materiāli nodrošināts, tāpēc tendence Baltijā un Latvijā dzīvojošajiem automātiski piemērot attīstīto Eiropas valstu kritērijus ir absurda un netaisnīga.

Dzīves līmenis un dzīves kvalitāte šeit nekad nav bijusi un arī šobrīd nav tādā līmenī kā, piemēram, Vācijā vai Francijā. Tāpēc, lai nevajadzētu turpmāk visu atbildību par valsts piederīgo likteni no valdības pleciem uzvelt uz pašvaldību budžetiem, daži praktiski ierosinājumi, kā mazināt ar reformu saistīto spriedzi sabiedrībā. Vienkārša un elementāra vēlēšanās - redzēt valdības rūpes un atbildību par savas valsts pilsoņiem: nevis tikai mehānisku skaitļu bīdīšanu, lai „savilktu galus”, bet spēju aiz skaitļiem saskatīt arī dzīvus cilvēkus - savas valsts piederīgos.

Rosinu pensiju reformas ietvaros paredzēt sociālo „spilvenu”, proti, periodā līdz 2020.gadam sasniedzot 62 gadu vecumu, paredzēt iespēju līdz likumā noteiktā vecuma pensijas vecuma sasniegšanai ik mēnesi saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb minimālo pensiju. Tās apmērs šobrīd svārstās no 49,50 līdz 76,50 Ls mēnesī. Tātad 50-70 Ls robežās.

Pēc pieejamajiem statistikas datiem 1952.gadā dzimušo ir 27,1 tūkstotis, 1953.gadā dzimušo 26,6 tūkstoši, 1954.gadā dzimušo 29 tūkstoši, 1955.gadā dzimušo 29,9 tūkstoši. Apzināti nerunāšu par 1956.gadā dzimušajiem, jo tiešā veidā pensiju reforma šobrīd viņu likteni neietekmē un 62 gadu vecumu viņi sasniedz tikai 2018.gadā, tātad pēc 6 gadiem. Šobrīd pāragri runāt par to, kāda varētu būt ekonomiskā situācijā valstī vai stāvoklis sociālajā budžetā kaut vai 2017.gadā. Tāpēc arī objektīvus lēmumus par pensionēšanās vecumu 1956. un vēlākos gados dzimušajiem faktiski varēs pieņemt tikai pēc gadiem pieciem.

Ieviešot minēto normu, valsts no sociālā budžeta papildus iztērētu apmēram 100 miljonus, bet šie 100 miljoni sadalītos, tiesa gan, neproporcionāli, bet tomēr pa 7 gadu budžetiem periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Ja pieņemam, ka periodā no 1952. līdz 1955.gadam dzimušo pilsoņu skaits ir aptuveni vienāds kā pirmajā, tā otrajā pusgadā, tad var aprēķināt izdevumus. Izmaksājot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, 1952.gadā dzimušajiem tiktu iztērēti apmēram 6 miljoni. 1953.gadā dzimušajiem tiktu tērēti apmēram 12 miljoni. 1954.gadā dzimušajiem - 30 miljoni. 1955.gadā dzimušajiem - jau attiecīgi apmēram 50 miljoni, jo pensijas vecuma sliekšņa paaugstinājums vislielākais - 2,5 gadi pirmajā pusgadā dzimušajiem līdz 3 gadi otrajā pusgadā dzimušajiem.

2012.gadā vecuma pensiju izmaksai no sociālā budžeta tiek tērēti apmēram 94 miljoni latu mēnesī. Tātad, 100 miljoni būtu tikai tāds... viena mēneša pensiju budžets, ne vairāk. Turklāt gan jau Labklājības ministrijā ir vismaz provizoriski aprēķini, cik tiks ietaupīts šīs pensiju reformas rezultātā. Tāpēc minētie 100 miljoni nav īsti saucami par „izdevumiem”, drīzāk par plānoto ietaupījumu samazinājumu.

Saistībā ar šo priekšlikumu ir jāmaina arī priekšlaicīgās pensionēšanās noteikumi, vai arī jāatstāj iespēja izvēlēties. Tāpat diskutējams ir jautājums, cik liels minimālās pensijas apmērs varētu būt strādājošajiem un cik nestrādājošajiem uz brīdi, kad viņi sasniedz 62 gadu vecumu, bet pati priekšlikuma būtība jau arī ir - atrast kompromisa risinājumu, lai neiedzītu vēl dziļākā postā jau tā krīzes izmocītos cilvēkus.

Otrs jautājums pensiju sakarā ir par pensiju maksimālo apmēru. Mani patiesi pārsteidz tas, ka valstī ar tik vāju ekonomiku kā Latvijā ir iespējams saņemt 9 reizes augstāku pensiju, nekā tas būtu iespējams, piemēram, Kanādā, kur maksimālais pirmā līmeņa pensijas apmērs ir aptuveni 500 Ls, pārrēķinot mūsu valūtā. Rosinu žurnālistus papētīt tuvāk šādu „fenomenu” un pavērtēt to kontekstā ar maksimālo pensiju apmēru citās Eiropas un pasaules valstīs. Skaidrs, ka tas ir „trekno” gadu mantojums un ļoti nepārdomātas politikas sekas, bet, ja valdībai un parlamentam patiesi rūp sociālā budžeta salīdzsvarošana, tad arī šādi absurdi ir jānovērš likumdošanas ceļā.

Taupīsim līdzekļus, nerīkosim referendumus, nespēlēsimies smilšu kastē, ko sauc par „demokrātiju”, nenodarbosimies ar demagoģiju, bet - visi kopā meklēsim risinājumus, lai cilvēki šajā valstī spētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Visi, nevis tikai daži.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...