Pēc veikala sagrūšanas un cilvēku bojāejas „Maxima” strauji palielinājusi finansējumu reklāmai un mārketingam
PIETIEK08.05.2017.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Pēc 2013. gada novembrī notikušās traģēdijas uzņēmuma Maxima veikalā Zolitūdē SIA Maxima Latvija gadu pēc gada ir nozīmīgi palielinājusi finansējumu reklāmai un mārketingam: šie izdevumi, kas lielā mērā domāti arī „attiecību uzlabošanai” ar medijiem un nevēlamu tēmu „neaiztikšanai”, divu gadu laikā pieauguši par gandrīz pusotru miljonu eiro, turklāt pagājušā gada dati vēl nav zināmi.
Kā rāda Maxima Latvija gada pārskati Lursoft datu bāzē, 2013. – Zolitūdes Maxima veikala traģēdijas gadā uzņēmuma izdevumi reklāmai un mārketingam ir bijuši 5,688 miljoni eiro, savukārt gadu vēlāk tie pieauguši līdz 5,997 miljoniem eiro.
Taču iespaidīgākais pieaugums ir bijis vērojams 2015. gadā, kad uzņēmuma izdevumi reklāmai un mārketingam pieauguši jau līdz 7,168 miljoniem eiro – tātad par aptuveni 1,17 miljoniem eiro. Dati par pagājušo gadu vēl publiski nav pieejami, pats uzņēmums ir publiskojis tikai apgrozījuma un peļņas rādītājus.
Kā zināms, jau iepriekš ir izskanējusi versija, ka uzņēmuma pārstāvji dažādos veidos ir mēģinājuši panākt, lai Maxima veikala sagrūšana 2013. gada novembrī netiktu saistīta ar uzņēmuma nosaukumu, un tas arī ir izdevies – parasti medijos, kuriem tiek lielākā daļa no Maxima Latvija reklāmas un mārketinga budžeta, tiek runāts par „Zolitūdes traģēdiju”.
Maxima gada pārskati rāda, ka ir vēl viena bilances pozīcija, kad trijos gados ir strauji augusi, - tie ir uzņēmuma vadības atalgojuma rādītāji. Traģēdijas gadā Maxima Latvija augstākās vadības gada atalgojums bija 825 tūkstoši eiro, bet 2014. gadā šis apjoms pieaudzis līdz 879 tūkstošiem eiro, bet 2015. gadā uzņēmuma augstākā vadība atalgojumā saņēmusi jau gandrīz 976 tūkstošus eiro.
Uzņēmuma gada pārskatu dati atklāj vēl kādu līdz šim publiski neizskanējušu tendenci – Maxima Latvija, kas oficiāli ir valsts lielākais darba devējs, 2015. gadā savu darbinieku skaitu ir nozīmīgi samazinājusi – no 8537 līdz 7948.
_
301 Moved Permanently
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
