Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesas atzītais pārkāpums, ka Aivaram Lembergam tikušas nelikumīgi liegtas pamattiesības nobalsot pašvaldību vēlēšanās, rada likumā iepriekš neaprakstītu situāciju, kurā starp scenāriju varbūtībām redzam atkārtotas vēlēšanas vai vismaz atkārtotu balsošanu.

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, kas liedz apcietinājumā esošajiem balsot pašvaldības domes vēlēšanās: šāds aizliegums ir atzīts par neatbilstošu konstitucionālo tiesību normām mūsu valstī. Arī plašākā nozīmē šim ierobežojumam nevar atrast nekādu pamatu valststiesību teorijā un pat ne vēsturē, jo pilsoņu tiesības balsot vēlēšanās un tautas nobalsošanās ir vienas no tām pamattiesībām, kas ir starp no Rietumu civilizācijas stūrakmeņiem kopš Atēnu un Spartas demokrātiju pirmsākumiem, kopš romiešu “Res publica”, kopš Žečspospoļitas un zviedru laikiem, ieskaitot Aizkrāces kazaku siči un Krimas tatāru Kurultaju — un tā līdz pat mūsdienām, neaizmirstot 1905. gada revolūcijas kulminācijā notikušās pašvaldību vēlēšanas pie mums, kad vēl padsmit gadus pirms Latvijas Republikas proklamēšanas pirmo reizi jebkur Eiropā sievietes varēja ne tikai balsot kopā ar vīriem, bet arī kandidēt pašas un tikt ievēlētas.

Satversmes tiesai, protams, ir taisnība: nav adekvāti, ja viens likums paredz — Saeimas vēlēšanās drīkst nobalsot visi aiz restēm esošie (ieskaitot acīmredzami netaisnīgi ieslodzītos uz safabricētu kriminālprocesu pamata, kādu Latvijā nav mazums), taču otrs likums pilnīgi pretēji nosaka — pašvaldību vēlēšanās turpretī balsot var tikai tie, kas vēl nav notiesāti, pie kam tikai tad, ja viņi fiziski atrodas cietumā tajā pašvaldībā, par kuras domes kandidātiem viņiem ir tiesības balsot. Līdzšinējā situācija noveda pie absurda: ja kāds aizdomās turamais (neatkarīgi no tā, ir faktiski vainīgs vai ne) atradās pirmstiesas apcietinājumā Valmieras cietumā, viņš nevarēja nobalsot, ja konkrētajam vēlētājam bija paredzēts balsot par kandidātiem jebkur Pierīgā, Tukumā, Ludzā vai Ventspils novadā. Turpretī pie Olaines cietumā sēdošas personas, kas aizturēta blakus līķim ar kūpošu pistoli rokā un ar heroīna ķieģeļiem mugursomā, pie kuras piekārtas Georga lentītes un kas aprakstīta Z burtiem, vēlēšanu iecirkņa komisijas pārstāvjiem ar mazo izbraukuma urnu jāierodas cietumā — tas ir, ja vien attiecīgā figuranta adrese deviņdesmitajā dienā pirms balsošanas datuma ir skaitījusies tajā pašā novadā, kur cietumam.

Tā kā šādi ierobežojumi ir pretrunā gan ar Satversmi, gan starptautiskām cilvēktiesību normām, gan elementāru veselo saprātu, tad nav brīnums, ka Satversmes tiesas spriedums ir viennozīmīgs: nedrīkst cilvēkam liegt balsot. Drīzāk ir dīvaini, ka šī situācija, kas gadu gaitā skārusi neskaitāmus iedzīvotājus, prasīja tieši Aivara Lemberga iesniegumu — pēc būtības šādam iesniegumam vajadzēja tikt apmierinātam pirms daudziem gadiem. Ja vien kāds cits pilsonis šo jautājumu būtu iedomājies izvirzīt, iznākums būtu tāds pats.

Iesnieguma izskatīšanas gaitā tikusi pieaicināta Tieslietu ministrija, kuru šobrīd vada pieteicējam konkurējošais politiķis Jānis Bordāns. Gods kam gods, J. Bordāna ministrija nostājusies taisnības pusē. “Tieslietu ministrija norāda, ka likumdevējs paredzējis apcietinājumā esošām personām tiesības balsot un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. pantā noteicis, ka […] balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā. […] Tomēr balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas […] teritorijā, kur vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. 

Savukārt, ja vēlētājs atrodas cita vēlēšanu apgabala teritorijā, viņam faktiski netiek nodrošinātas vēlēšanu tiesības. […] Kriminālprocesa norises laikā lēmumus attiecībā uz apcietinātajiem pieņem konkrētā procesa virzītājs. No spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet, ka apcietināto var pārvietot uz citu vietu tikai likumā noteiktajos gadījumos,” Tieslietu ministrijas informāciju savā spriedumā atreferē Satversmes tiesa.

Tātad no šīs Tieslietu ministrijas informācijas izriet visai saprotami slēdzieni. Būtu visai vienkārši: ja kāds pilsonis (vienalga, pamatoti vai nepatiesi aizturēts) cietumā sēž svešā novadā vai pilsētā, bet nāk pašvaldību vēlēšanas — tātad cilvēku vajadzētu kaut uz nedēļas nogali pārvietot uz deklarētās adreses vietu, kaut vai īslaicīgās aizturēšanas “obezjaņņiku”, lai var izsaukt vietējā vēlēšanu iecirkņa pārstāvjus ar urnu un nobalsot, un pēc tam aizvest atpakaļ uz iepriekšējo cietumu. Taču šādai rīcībai ir vajadzīgs lēmums no procesa virzītāja, kas dažādās kriminālprocesa stadijās ir vai nu izmeklētājs, vai prokurors, vai kāda no tiesu instancēm: šīm amatpersonām likums uzdod par pienākumu virzīt kriminālprocesus, ievērojot cietušo personu un valsts intereses utt., bet ne sekot līdzi vēlēšanu norisei. Savukārt vēlēšanu komisijām vai CVK nav tiesības uzdot policijai uz pāris dienām pārvietot kādas personas uz citiem novadiem.

Līdz ar to Satversmes tiesa atreferē: “Tieslietu ministrija atzīst, ka tehnisku risinājumu neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās”. Vēl vairāk: “Problēma nav tikai tehniska vien, jo pilsoņtiesību ierobežošana apcietinātajiem […] uzskatāma par personu tiesību pārkāpumu. Vēlēšanu tiesības atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, un valsts pienākums nodrošināt, lai tās būtu praktiski īstenojamas bez ierobežojumiem.” Šādi Satversmes tiesa pilnajā spriedumā atsaucas uz Tieslietu ministrijas atzinumiem.

Dilemmas izskatīšanas gaitā Iekšlietu ministrija ieturējusi neitrālu nostāju, savukārt tiesībsargs sniedzis savu ekspertīzi. “Tiesībsargs uzskata: apstrīdētās normas […] ierobežo Satversmes 101. pantā personām garantētās tiesības. […] Ir pamats pieteikumu izvērtēt pēc būtības, jo konstitucionālā sūdzība ir vispārsvarīga,” savā atzinumā raksta tiesībsargs, piezīmējot, ka jau 2014. gada sākumā norādījis uz šo problēmu.

Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija atzina problēmas esamību, atzīmējot — 2016. gadā CVK ierosinājusi izlabot situāciju elementārā veidā, ieviešot balsošanu pa pastu, taču Saeima to noraidījusi.

Situāciju demonstratīvi absurdu padara fakts, ka koronavīrusa pandēmijas apstākļos, lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti politikā, kopš 2021. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām tiešām ir atļauta balsošana pa pastu, bet… tikai tajā gadījumā, ja pilsonis atrodas ārzemēs. Ja vēlētājs atrodas Ukrainā, Gruzijā, Maltā, Ķīnā vai Dienvidamerikā, vēlētājam ir nodrošināts mehānisms, kā balsot pa pastu. Pat Latvijas pilsonim, kurš iestrēdzis komandējumā Baltkrievijā, ir iespēja nobalsot pa pastu, kaut arī viņš atrodas teritorijā, kurā ir slēgta mūsu vēstniecība un kur vietējie iedzīvotāji par tādu savu pamattiesību izpausmi kā atklātas vēlēšanas var tikai sapņot. Turpretī, ja tas pats Latvijas vēlētājs īslaicīgi atrodas Valmieras cietumā, kaut vai tikai uz 5 diennaktīm par nekaitīgu ālēšanos dzērumā, svinot veiksmīgu tikšanu prom no Baltkrievijas, tad šim vēlētājam balsstiesības tiek liegtas.

Visbeidzot, pat Ieslodzījuma vietu pārvalde uzskata: apcietinātajiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai piedalīties vēlēšanās. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā uzsvērts — katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot.

Tāpat Satversmes tiesa pieaicinājusi četrus dažādus neatkarīgos ekspertus (profesorus, zinātņu doktorus un bijušo CVK priekšnieku), no kuriem visi četri atzinuši — jebkāds ierobežojums nobalsot ir nelikumīgs.

Sniedzot paskaidrojumus no savas puses, Saeima nav spējusi norādīt, kāds būtu apstrīdētajā normā noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis — kamdēļ šāda norma savulaik bijusi vispār izdomāta.

Ņemot vērā visu minēto, nav pārsteigums, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt attiecīgo Pašvaldību vēlēšanu likuma normu “par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam”. Šis Satversmes pants nosaka: “101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. […] Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Tagad Saeimai būs jādomā, kā uzlabot likumu.

Taču tālāk Satversmes tiesa, pievēršoties konkrētā iesniedzēja prasību izvērtēšanai, nospriež: “Attiecībā uz Aivaru Lembergu — atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz viņam balsot pašvaldības domes vēlēšanās, […] par neatbilstošu Satversmes 101. pantam […] un spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.”

Var atzīmēt, ka situācijas absurdumu īpaši izgaismo fakts, ka A. Lembergam, pirms gada atrodoties apcietinājumā, no vienas puses likums atļāva kandidēt (un uzvarēt ar absolūto balsu vairākumu) domes vēlēšanās, taču — no otras puses — tas pats likums viņam vienlaikus aizliedza nobalsot pašam par savu sarakstu.

Savā pieteikumā A. Lembergs bija prasījis atzīt viņa tiesību aizskārumu attiecībā uz 2021. gada 5. jūniju (balsošanas galveno dienu), taču Satversmes tiesa gājusi tālāk un nolēmusi vispārīgā veidā paziņot, ka atceļamais ierobežojums attiecībā uz konkrēto pieteicēju nav bijis spēkā jau kopš “aizskāruma rašanās brīža”, un šeit to var konstatēt no 22. februāra. Tātad A. Lembergam spriedums ļauj negaidīt kādu teorētiski iespējamu brīdi nākotnē, kad Saeima izlabos greizo likumu — attiecībā uz viņu kā fizisku personu aizskārums ir jau atzīts un konstatēts.

Kas notiks tālāk? Likumā nav aprakstīta līdzīga situācija, jo tik specifiska gadījuma iestāšanos neviens likumdevējs nevar prognozēt. Atslēga slēpjas Satversmes tiesas spriedumā, kurš nav pārsūdzams un stājies spēkā 4. aprīlī: tiesa uzsver, ka cilvēku tiesības piedalīties visu līmeņu vēlēšanās ir pašas fundamentālākās pamattiesības demokrātijā.

Saskaņā ar Satversmes 92. panta trešo teikumu “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Patlaban A. Lembergs izplatījis preses relīzi, kurā uzsver — viņš grib saņemt nemantisku atlīdzinājumu, kas izpaustos kā publiska atvainošanās no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka, CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones. Neviena no šīm amatpersonām gan nav atbildīga par greizo likuma normu, jo minētās amatpersonas to nav pieņēmušas, tāpēc atvainošanās te neko nemainītu pēc būtības.

Tā kā ir tikušas aizskartas pašas fundamentālākās pilsoņa demokrātiskās pamattiesības (un šeit ir vienalga, kā konkrēto pilsoni sauc), reālākais veids novērst tiesas atzīto tiesību aizskārumu ir noturēt par jaunu nobalsošanu attiecīgajā pašvaldībā.

Likums paredz kārtību, kas darāms vēlēšanu pārkāpumu gadījumā. Kā jau minēts, likumā nevar paredzēt tik specifisku gadījumu kā Satversmes tiesas spriedums, taču — no otras puses — šāds spriedums nav pārsūdzams, tāpēc nav apstrīdams Satversmes tiesas nolemtais, ka aizskārums ir bijis, pie kam aizskāris pašas fundamentālākās demokrātiskās tiesības.

Skatoties pēc analoģijas, domes vēlēšanu likums paredz citos pārkāpumu konstatēšanas gadījumos vai nu nodrošināt balsu pārskaitīšanu (šinī gadījumā tas nav vajadzīgs, jo pašā balsu skaitīšanas procesā nekādas kļūdas Ventspilī netika konstatētas), vai nu izsludināt jaunas vēlēšanas (nav liela vajadzība sākt visu procesu no jauna), vai arī izsludināt atkārtotu nobalsošanu par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem. Konkrētajam vēlētāja tiesību aizskārumam un tā novēršanai tātad atbilst atkārtota nobalsošana, kam var bez problēmām nozīmēt jaunu nobalsošanas dienu tikai Ventspils pilsētā (ne apkārtējā novadā), ar to pašu vēlētāju reģistru. Protams, tā nebūtu pirmā reize — atkārtota balsošana notikusi, piemēram, Ķekavas novadā 2017. gadā, kur 3. jūnija vēlēšanās tika konstatētas sešas nodotas balsis vairāk, nekā bija iecirknī ieradušies un parakstījušies vēlētāji, un pēc atkārtotās nobalsošanas 22. jūlijā (par tiem pašiem kandidātiem un partijām) deputātu sastāvs līdz ar mēru reāli nomainījās. Paskatoties kaimiņvalstu pieredzi — Ukrainā ne reizi vien pēc problēmām vēlēšanu gaitā atsevišķos vēlēšanu apgabalos nozīmētas vai nu atkārtotas vēlēšanas, vai papildus nobalsošanas datums, vai otrreizēja nobalsošana.

Pirms gada nevienu Ventspils domes kandidātu nebaidīja fakts, ka jāspēkojas ar A. Lemberga popularitātes līmeni. Debates un sacensība sita augstu vilni. Turpretī neviens no politiskajiem sāncenšiem neatbalsta vēlēšanu līdzdalības tiesību ierobežošanu ne A. Lembergam, ne (teorētiski) jebkādam citam pilsonim. “Konservatīvo” saraksta pirmais numurs un pašreizējais domes opozīcijas līderis Bruno Jurševics “Ventas Balss” portālā kodolīgi rezumē: “Demokrātisks un saprotams lēmums. Nav jāskata uzvārds, bet princips. Vēl viens solis tuvāk tiesiskai valstij!”

Līdz ar to nevar saskatīt praktiskas dabas problēmas gadījumā, ja izsludinātu otrreizēju nobalsošanu par tiem pašiem kandidātiem. Nepilna gada laikā nekas daudz nav mainījies. Ķekavā 2017. g. atkārtotā nobalsošana tika sarīkota sešu nedēļu laikā, tātad Ventspilī arī var izdarīt līdzīgi, pie kam tagad balsotājiem netraucētu kovida ierobežojumi. Var izteikt minējumu, ka pret atkārtotu nobalsošanu diez vai kāda no partijām iebilstu, jo visām būtu vienādas iespējas uzlabot savus rezultātus.

Pilns spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/06/2021-23-01_Spriedums.pdf

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....