Pēc pusotra mēneša VID „pamana”, ka aizrotētais Bunkus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju
PIETIEK17.06.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienestā ar publiskojamajām valsts amatpersonu deklarācijām valda haoss un neizdarība: to vēl reizi apliecina fakts, ka tikai pēc pusotra mēneša (bet varbūt tikai pēc Pietiek atgādinājuma vēl mēnesi vēlāk) VID „pamanījis”, ka no sava iepriekšējā amata aizrotētais skandalozais VID darbinieks Kaspars Bunkus (attēlā) ir „piemirsis” laikus iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, - kaut tieši VID ir tas, kas šo deklarāciju datu bāzi administrē.
Bunkus brāļi, no kuriem zināmākie ir advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus un pērn no amata „aizrotētais” VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, pagājušajā gadā bieži tika pieminēti kā veiksmīga ģimenes biznesa paraugs.
Taču šogad līdz pat maija beigām, raugoties uz VID publisko datu bāzi, radās priekšstats, ka Kaspars Bunkus no VID darbinieku rindām ir vienkārši izčibējis, - nebija ne ikgadējās amatpersonas deklarācijas, kas bija jāiesniedz līdz marta beigām, ne arī deklarācijas, kas būtu jāiesniedz, ja darbinieks būtu izlēmis šķirties no darba VID.
Kad jūnija sākumā Pietiek pārstāvis vērsās ar jautājumiem VID, šī iestāde atzina, ka Bunkus patiešām divus mēnešus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tiesa, nekādu sodu par šo „aizmāršību” Bunkus, kuru pašlaik no iespējamām nepatikšanām sargā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā, nav saņēmis.
Oficiāli VID apgalvoja, ka jau 16. maijā – tātad „tikai” pusotru mēnesi pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām esot pieņemts lēmums „uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret K.Bunkusu par Latvijas APK 166.27 pantā paredzēto pārkāpumu, t.i. par kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšanu noteiktā termiņā”.
„Informējam, ka VID ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju institūcijas mājaslapā vietnē, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.panta pirmajā daļā noteiktajam, tādējādi pēc administratīvās lietas izskatīšanas informācija par pieņemto lēmumu būs publiski pieejama VID mājaslapā,” skaidro VID.
Interesanti, ka jau kopš pagājušā gada maija Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs „savas kompetences ietvaros”pārbauda kādu Pietiek saņemtu un publicētu lasītāja vēstuli saistībā ar Bunkus brāļiem. Par pārbaudes rezultātiem nekas nav ziņots, tāpēc publicējam šo vēstuli vēlreiz:
„Esmu bijušais zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieks. Vēlos pateikties par jūsu darbu kopumā, gan par aizdomīgo faktu izcelšanu konkrēti par brāļiem Bunkus. Tas, ko esat atspoguļojuši 16.10.2015 rakstā par maksātnespējas administratoru M. Bunkus un viņa brāli K. Bunkus, ir patiesība.
Viņi aktīvi darbojas roku rokā, lai M. Bunkusam bizness ietu raiti, K. Bunkus amats tiek izmantots, cik iespējams naudas pelnīšanai, savtīgos nolūkos. Kā kādā komentārā pamatoti bija atzīmēts, M. Bunkus savu turību ieguvis, kārtojot lietas priekš uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecību. M. Bunkus biroja pamatdarbība ir balstīta tikai tam.
K. Bunkus regulāri ir M. Bunkus birojā un dod rīkojumus biroja darbiniekiem par atsevišķu maksātnespējas lietu virzību. Tāpat, kopīgi tiek realizētas banālas shēmas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktīvu amatpersonu dalību PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo Aivaru Lāci, L.Čuprinsku, u. c.
Tāpat šīs shēmas tiek piedāvātas un izstrādātas priekš M.Bunkus klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolētā maksātnespēja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātē, valstij atstājot nevajadzīgos simtu tūkstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgūt.
Maksātnespējas procesa "kontrolētības" panākšanai tiek izmantota sistēmas nepilnība, un nepieciešamie maksātnespējas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savējais mn administrators.
2015.gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbību un iespējamo interešu konfliktu. Tomēr, kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem Bunkusiem un M. Bunkus birojs aktīvi rakstīja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka tajā situācijā interešu konflikta nav. Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
