Iesaki rakstu: 
Trīs tā sauktajiem Latvijas oligarhiem, iespējams, pastarpināti piederošais Rīgas brīvostas uzņēmums SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO), kuras īpašumā tagad oficiāli un juridiski nonākusi izdevniecība a/s Diena, ilgtermiņā neesot ieinteresēta „šī aktīva saglabāšanā”. RTO izdevniecības uzturēšana nesot tikai zaudējumus, un „tas nav mūsu profilējošais aktīvs”, Pietiek atzinusi ar RTO saistīta persona. Tādējādi esot sagaidāms, ka jau tuvāko mēnešu laikā a/s Diena, kas izdod laikrakstus Diena, Dienas Bizness, virkni žurnālu un kurai pieder viena no valstī lielākajām tipogrāfijām, kā arī nekustamais īpašums Mūkusalas ielā, gaida jaunas pārmaiņas.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka izdevniecības turpmākās darbības pamatā ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredz Dienas izpārdošanu pa daļām. Tas ir, atsevišķu izdevniecības struktūru, laikrakstu un žurnālu pārdošanu ārvalstu mediju koncerniem. Starp potenciālajiem Dienas „daļu” pircējiem tiek minēts gan norvēģu mediju gigants Schibsted (pieder portāls TVNET), gan igauņu mediju koncerna Ekspress Group lielākais īpašnieks Hanss Luiks. (Viņam pieder arī portāls Delfi, un Luiks tiek uzskatīts par vienu bagātākajiem igauņiem.)
Otrs variants paredz, ka izdevniecību Diena „savās rokās” pārņemtu viens no, iespējams, slēptiem un pastarpinātiem RTO īpašniekiem ventspilnieks Aivars Lembergs, ar kura ietekmi tiek saistīta izdevniecība Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze un vairākus žurnālus.
Trešais variants pieļauj, ka Diena „vēl kādu laiku” paliek RTO īpašumā, ka tiek mēģināts optimizēt izdevniecības izmaksas un Dienas izdotie mediji tiek daļēji izmantoti RTO īpašnieku kopīgo interešu īstenošanai.
Lēmums par to, kurš no scenārijiem tiks īstenots, esot gaidāms tuvāko mēnešu laikā.
Kā zināms, tā sauktās „oligarhu lietas” izmeklēšanas materiāli likuši nojaust, ka, iespējams, RTO patiesie īpašnieki ir trīs tā sauktie oligarhi – ekspremjers Andris Šķēle, eksministrs Ainārs Šlesers un Lembergs.
Konkrēti soļi par to, kāda tieši būs izdevniecības Diena nākotne, tagad, kad kontroli pār to zaudējis Šlesera draugs uzņēmējs Viesturs Koziols, pagaidām netiek sniegta. Par gaidāmām pārmaiņām mediju koncernā liecina arī tas, ka RTO kā Dienas īpašnieks jau pērnā gada nogalē investīciju bankai Evli Securities esot pasūtījis pētījumu (due diligence) par izdevniecību Diena. Investīciju bankas kompetencē esot sniegt padziļinātu izpēti par mediju tirgu Latvijā un sagatavot scenārijus tam, ko RTO darīt ar Dienu.
Evli Securities ir investīciju banka, kas specializējusies uzņēmumu aktīvu novērtēšanā, pirkšanā un pārdošanā – pērnā gada rudenī ar Evli Securities starpniecību somu mediju koncernam Sanoma News tika pārdots telekomunikāciju monopoluzņēmumam Lattelecom piederošais portāls Apollo.
Noprotams, ka saskaņā ar investīciju bankas sagatavoto priekšziņojumu RTO tiek piedāvāti vairāki scenāriji, kā turpmāk rīkoties ar izdevniecību Diena. Interesi par dažu Dienai piederošu mediju iegādi esot izrādījis Luiks un Schibsted, taču abu piedāvātā pirkuma cena pagaidām pārdevējus neesot apmierinājusi. Izdevniecības Diena saistības, kas radušas kopš to pārņēma Koziols, pārsniedzot sešus miljonus eiro (vismaz 2,7 miljonu eiro kredīts RTO un ap 3,5 miljonu latu kredīts Aizkraukles bankai).
Neformāli tiekot apspriesta arī izdevniecības Diena „nodošana” Lembergam, kurš, iespējams, ir viens no RTO īpašniekiem. Tiek norādīts, ka, pārņemot atbildību par Dienu, Lembergs varētu apvienot mediju resursus, papildus iegūstot arī īpašumu Mūkusalas ielā, kurā jau darbojas Dienas laikrakstu un žurnālu redakcijas, un iegūtu arī aktīvu, kas nes naudu – tipogrāfiju Mūkusala.
Jau ziņots, ka Diena nonākusi RTO īpašumā. Darījums tika īstenots februāra beigās, kad RTO pārņēma iepriekš Koziolam piederošo Dienas īpašnieci a/s Žurnāli un Diena. Tagad izmaiņas reģistrētas arī Uzņēmumu reģistrā un līdz ar tām Žurnāli un Diena valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Koziols, viņa vietā stājušās citas personas.
Izdevniecības Diena nedienas sākās 2009.gada vasarā, kad zviedru koncerns Bonnier Business Press pārdeva izdevniecību un to pārņēma Aleksandra Tralmaka vadīts uzņēmums Nedela S.A.. Tralmaks toreiz paziņoja, ka par Diena īpašnieci kļuvusi Roulendu (Rowland) ģimene no Lielbritānijas ar 45 gadu investīciju pieredzi.
Koziols par Dienas 51% akciju īpašnieku kļuva 2010.gada augustā. 2011.gada februārī viņš informēja, ka panācis vienošanos ar Roulendu ģimeni, atbilstoši kurai ieguva 98,84% Diena.
Ziņas, ka Koziols zaudēs Dienu, izskanēja jau janvārī, tomēr toreiz viņš to noliedza un sauca par baumām.
Pietiek jau rakstījis, ka KNAB izmeklē Šlesera iespējami nelikumīgas īpašumtiesības dažādos uzņēmumos, tai skaitā arī RTO. Šīs izmeklēšanas ietvaros 2010.gadā noklausītu sarunu ieraksti liecinājuši, ka patiesie Dienas īpašnieki pastarpināti caur slēptām īpašumtiesībām RTO varētu būt Šlesers, Lembergs un Šķēle. Viņi to gan kategoriski ir nolieguši.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
