Paziņojums par divu lielo slimnīcu apvienošanu – blefs, lai nomaskētu neskaitāmās neizdarības?
Pietiek lasītājs09.12.2017.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ lielu mediķu sabiedrības daļu Rīgā pārsteidza premjera Māra Kučinska paziņojums par divu lielāko universitāšu slimnīcu - Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iespējamu apvienošanu, kas jau izskanēja kā nolemts fakts.
To steidzās papildināt arī veselības ministre Anda Čakša, apstiprinot, ka pie šāda plāna strādā un viss ir procesā. Papildinot vēl ar Komerclikumam neatbilstošu normu, ka jau šogad abām slimnīcām veidos vienu padomi, kaut visas valsts slimnīcas jau tā uzrauga Veselības ministrija (VM) un pat speciāli izveidots departaments.
Vēl pavisam nesen ministre A.Čakša kvēli atbalstīja Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas apvienošanu ar PSKUS, kas atļāva Čakšai ieņemt amatus abās valdēs un saņemt vairāk ne 100 000 eiro gadā, un līdzīgi vadošus amatus abās slimnīcās ieņēma daļa darbinieku, saņemot milzīgas algas.
Taču A.Čakša nespēja uzrādīt pozitīvus rezultātus, un, neskatoties uz PSKUS valdes priekšsēdētāja D.Šmita centieniem, situācija slimnīcā neuzlabojās, ministrs G.Belēvičs atlaida no Stradiņu valdes A.Čakšu un ar atlaišanu draudēja visai Bērnu slimnīcas valdei, jo darbs arī šajā slimnīcā tika vērtēts kā slikts un ambulatorie pakalpojumi visiem bērniem saprātīgā laika nav pieejami vēl līdz šim.
Diemžēl ministru G.Belēviču piemeklēja „liksta ar pumpu”, un A.Čakša ne tikai amatu saglabāja, bet pat ieņēma ministra krēslu. Bērnu slimnīca atviegloti uzelpoja, jo A.Čakšu raksturoja kā slinku, haotisku, ar neprofesionālu vadības stilu, nemitīgi konfliktējot ar darbiniekiem un nekautrējoties pieņemot darbā savas draudzenes un viņu radiniekus.
Šo abu slimnīcu apvienošanu varētu vismaz nosaukt par strukturālu reformu, kur ar vāju pārvaldi no VM puses to darbība kļūs vēl mazāk caurskatāma un lielie caurumi, kur naudai aizplūst būs vēl lielāki, bet to nobremzēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija. Vēl nesen prezentētajā informatīvajā ziņojumā arī par šādiem plāniem nav ne runa, tiesa, neviens šo ziņojumu nopietni neuztver, jo tam neseko nekādi citi plānošanas dokumenti vai aprēķini.
Rodas jautājums - kā politiku realizē ministre A.Čakša. Iespējams, kā jau iepriekš izskanējis, ZZS nav apmierināta ar VM darbu, tikai politiskā miera labad ir akceptēts viss, ko VM līdz šim ir darījusi, un uzsvars likts uz premjera M.Kučinska atbildību, lai gan vispār daudz nekādu darbu nav bijis. Pat uz budžeta pieņemšanu nav sagatavoti dokumenti, kas ļautu pārskatāmi kontrolēt, kā un cik mediķi saņems algām, vēl apšaubāmāk izskatās plāns, kā sadalīt 113 miljonus eiro, ko atļāvusi papildus izmantot EK uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.
Nāk vēlēšanas, un A.Čakša ir gatava arī startēt tajās, kaut arī visās aptaujās un reitingos stabili ieņem pēdējo vietu un pēc milzīgās reklāmas par miljarda budžetu veselībai esošie darbi neliecina, ka būtiskus uzlabojumus izjutīs gan mediķi, gan pacienti, jo nekas netiek darīts, lai uzlabotu esošās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, uz ko ir norādījuši faktiski visi starptautiskie starptautiski eksperti
ZZS uz šo brīdi ir spējusi noklusināt jaunā Veselības finansēšanas likuma kritiķus, kamēr jaunizveidota darba grupa pie premjera cik spēka uzlabos esošo un strādās pie jaunā apdrošināšanas likuma, - tiesa, pamatotas šaubas rada fakts, ka jauno likumu izstrādās tie paši cilvēki, kas veco, un maz ticams, ka tas ar ko būtiski atšķirsies.
Drīzāk paziņojums par abu slimnīcu apvienošanu tieši šobrīd ziņu virsrakstos ir parādījies, lai novērstu uzmanību no VM neizdarītiem mājasdarbiem un nespēju vienoties ar ģimenes ārstiem par turpmāko sadarbību.
Kaut arī decembris jau gandrīz pusē, nav pilnīgi nekādas skaidrības, kādi līgumi tiks piedāvāti slimnīcām, jo nav rasts risinājums dienas stacionāra regulējumam. Slimnīcās joprojām nav valžu pilnā sastāvā. NMPD un Donoru centrs ir bez vadītāja, bet apvienot divas slimnīcas VM, lūk, spēšot.
Valsts kontrole iesaka likvidēt mazās valsts iestādes, bet visas ministrijas pretojas un uzsver katras iestādes unikālās funkcijas, un neredz iespējas integrēt tās lielākās struktūras, bet VM iet pilnīgi pretējā virzienā.
Būs interesanti redzēt vai ZZS, arī tuvojoties vēlēšanām, ies Čakšas pavadā vai tomēr beidzot sāks prasīt reāli izdarītus darbus un reformas veselības jomā, jo citādi tas var būt kā akmens kaklā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
