Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem
Inga Rudzīte*12.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
"Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 745 euro) ar 2022.gada 1.janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām."
Turpinot izrādīt labo gribu un izpratni par situāciju, LVSADA izteica priekšlikumu prasības izpildes termiņu no 2022. g. 1. janvāra pārcelt uz 1. jūliju. Pēc iepazīšanās ar LVSADA priekšlikumu Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) š. g. 21.aprīlī uzdeva Veselības ministrijai sasaukt NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi un izskatīt LVSADA streika prasību. VANA sēde notika š. g. 12.maijā. Diemžēl veselības ministrs Daniels Pavļuts atteicās piekrist LVSADA kompromisa priekšlikumam.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 "Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu". Atbilstoši rīkojumam, 2022.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam - 2 327 (realitāte - 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1 396 (realitāte - 1 183) eiro un māsu palīgiem - 931 (realitāte - 745) eiro pirms nodokļu samaksas. Kā redzams, rīkojumā noteiktais joprojām nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: "Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017.gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No veselības aprūpes kvalitātes viedokļa tas ir bīstami."
* LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
