Pavļuta Vakcinācijas biroja „darba videi” - vismaz 34 tūkstoši eiro
PIETIEK24.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvija aizvien nav spējusi tikt pie Covid 19 vakcīnām, lai uzsāktu masveida potēšanu, tikmēr pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par) iniciatīvas ar gana dāsnu vērienu tiek iekārtota jaunizveidotā Vakcinācijas biroja darba vide. Lai arī sabiedrībā viļņošanos izraisījusi biroja veidošanas lietderība, papildus iespaidīgajām algām arī „darba vides” iekārtošanai no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti vismaz 34 tūkstoši eiro.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, jaunā biroja vajadzībām tiks pirkti 10 paceļamie darba galdi kopā par 4700 eiro (visas cenas ar PVN), desmit atviktņu bloki par 2100 eiro, desmit biroja krēsli par 2300 eiro. Tāpat birojam tiks pirkti divi drēbju skapji par 460 eiro, 20 starpsienas kopā par 6800 eiro, un vēl 4719 eiro plānots iztērēt pārrunu telpas izveidošanai.
Savukārt lielāko izdevumu posteni veido 10 portatīvo datoru iegāde, par ko plānots iztērēt 13 tūkstošus eiro kopā ar PVN, par katru datoru bez PVN maksājot 1074,38 eiro. Tādējādi kopumā Vakcinācijas biroja darba vides iekārtošanai paredzēti vismaz 34 079 eiro (ar PVN). Turklāt jau laikus paredzēts, ka, rodoties papildus izmaksām, tās tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim valdība Vakcinācijas birojam kopumā atvēlējusi aptuveni 640 tūkstošus eiro, taču nojaušams, ka ne visi valdibā ir apmierināti ar D.Pavļuta izlolotās jaunās iestādes izveidošanu, turklāt arī tās darbības laiks tiekot plānots ilgāks, nekā sākotnēji iecerētais gads. Līdz ar to biroja izmaksas no sākotnēji plānotajiem 640 tūkstošiem eiro, visticamāk, pieaugšot krietni virs miljona.
Avoti valdībā apliecina, ka D.Pavļuts esot pārliecināts – vēlētāji nepārmetīs Vakcinācijas biroja izveides lietderību un izmaksu pamatotību, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanas lielākā daļa iedzīvotāju jau būšot vakcinēti. Ministrs cerot uz vakcinācijas "veiksmes stāstu", ar kuru tad arī startēt nākamajās vēlēšanās.
Šo D.Pavļuta vīziju ar degsmi uzņemot un atbalstot arī Vienotības premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar jauno veselības ministru atradis kopīgu valodu. Premjeru nemulsinot arī fakts, ka tieši laikā, kad D.Pavļuts bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs pie ministres Helēnas Demakovas premjera Aigara Kalvīša valdībā, 2005.gadā pēc viņa iniciatīvas tika izveidots birojs Jaunie trīs brāļi, kurš vēlāk darbību beidza ar skandālu un aizdomām par naudas izšķērdēšanu.
Lauvas tiesu no D.Pavļuta veidotā Vakcinācijas biroja aptuveni 640 tūkstošu eiro izdevumiem veido darbinieku atalgojums, jo, kā zināms, jaunajā birojā algas noteiktas augstākas nekā citiem valsts pārvaldē. Vadītājam paredzēts maksāt līdz 4905 eiro, vakcinācijas procesa, loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikācijas koordinatoriem – 4247 eiro, digitālo mediju speciālistam – 3386 eiro, biroja administratoram – 2729 eiro, datu analītiķim – 2446 eiro, komunikācijas vadītāja asistentam – 2108 eiro, savukārt zem diviem tūkstošiem saņems tikai biroja sekretārs, kam alga noteikta līdz 1577 eiro.
Par Vakcinācijas biroja vadītāju izvēlēta Dziesmu svētku rīkotaja Eva Juhņēviča, kura iepriekš caurkrita konkursā uz Latvijas televīzijas vadītāja amatu. Neapmierinātību ar jauno biroju veselības nozares vidū izsaucis ne vien fakts, ka potēšanas biroju vadīs persona bez jebkādas pieredzes veselības aprūpē, bet arī apstāklis, ka ārstu un medmāsu algas ir krietni zemākas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
