Pats Rasnačs apprecējies ceturtoreiz, bet solītā ziņojuma par pirmslaulību mācību programmu joprojām nav
PIETIEK24.08.2016.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada nogalē, kad atklātībā nonāca vietumis atklāti komiskais Tieslietu ministrijas pasūtītais pirmslaulību uzziņas materiāls, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs apgalvoja, ka tā esot vienkārši veca brošūra, un solīja drīzumā sagatavot „īsto” materiālu. Šajā laikā pats Rasnačs paspējis apprecēties jau ceturto reizi, taču viņa vadītā ministrija, kas vēl maijā solīja jau līdz jūnija beigām iesniegt valdībai informatīvo ziņojumu saistībā ar pirmslaulību mācību programmu, nav spējusi pildīt arī šo solījumu.
Tieslietu ministrija jūnija beigās valdībā plāno iesniegt informatīvo ziņojumu saistībā ar pirmslaulību mācību programmu, - ar šādu paziņojumu maija beigās klajās nāca Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola.
Taču izrādās, ka vēl joprojām – divus mēnešus pēc solītā termiņa – nav ne tikai pašas programmas, bet pat ziņojuma. „Tieslietu ministrija vēlas izvērtēt pēc iespējas vairāk iespēju un viedokļu attiecībā uz programmas ieviešanu,” – šādi ministrija, kas nesen asi kritizēta par nespēju sagatavot vajadzīgās reformas maksātnespējas jomā, skaidro neizdarību pirmslaulību programmas jomā, nekādus plašākus komentārus gan nesniedzot.
Tā vietā Tieslietu ministrija sniedz šādu apjomīgu skaidrojumu par jaunās programmas iecerēm, kuru publicējam pilnībā:
"Saskaņā ar Rīcības plānā „Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 2016.-2017. gadā” noteikto Tieslietu ministrija kā atbildīgā institūcija, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas (Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un dzimtsarakstu nodaļas), ir izvērtējusi iespējas kā īstenot praksē apmācības programmu. Ziņojuma projekts saistībā ar pirmslaulību apmācību programmas ieviešanu ir izstrādāts, tomēr Ministru kabinetā vēl nav iesniegts.
Izstrādātā apmācības programma sastāv no četriem moduļiem:
1. modulis – Finanšu pratība.
Uzdevums - sniegt iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par naudas gudru pārvaldību: plānot, krāt, aizņemties, lai palīdzētu sasniegt ģimenes nākotnes mērķus.
2. modulis – Laulības tiesiskie aspekti.
Uzdevums - sniegt iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par laulības tiesiskajiem aspektiem.
3. modulis – Laulības psiholoģiskie un ētiskie aspekti. Laulāto un ģimenes attiecību veidošana.
Uzdevums - sniegt iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par emocionāli veselīgām, pilnvērtīgām, harmoniskām, uz savstarpējo cieņu balstītām attiecībām ģimenē, veicinot ģimenisko attiecību kvalitāti un katra individuālo labsajūtu;
4. modulis – Vecāku pienākumi un atbildība.
Uzdevums - sniegt iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par bērna attīstību, vecumposmus raksturojošām iezīmēm un vecāku lomu bērna attīstības veicināšanā.
Apmācību programmas kopējais apjoms ir 24 akadēmiskas stundas. Katrs modulis – 6 akadēmiskās stundas. Moduļa satura izklāsts tiek īstenots profesionāla lektora vadībā, kā pamata metodi izmantojot abpusējas diskusijas par tēmu, viedokļu apmaiņu, situāciju analīzi, pieredzes stāstus, praktiskus uzdevumus, refleksijas, respektējot katra pāra individuālo dzīves pieredzi un izpratni.
Darba grupas dalībnieki secināja, ka iespējami trīs apmācības programmas realizācijas varianti:
1) pašvaldības brīvprātīgi realizēts un finansēts projekts;
2) valsts atbalstīts un finansēts projekts;
3) valsts un pašvaldības realizēts un finansēts projekts.
Ievērojot to, ka 2017.gadā īstenot praksē apmācību programmu personām, kuras gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā”, varētu pilotprojekta veidā, ja valsts apmaksātu iespēju bez maksas apmeklēt mācības, lai gūtu ieskatu laulības institūcijas civiltiesiskajos, psiholoģiskajos, sadzīves, u.c. aspektos, Tieslietu ministrija papildus ir lūgusi arī sadarbības platformas "Demogrāfijas lietu centra" atbalstu pirmslaulību programmas ieviešanai. Vairāk informācijas par pirmslaulību apmācību programmas ieviešanas konkrētiem risinājumiem būs iespējams sniegt pēc tikšanās ar Demogrāfijas lietu centra ekspertiem.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
