Pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu
Guntis Berelis12.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekad neesmu publiski izteicies par Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) konkursu rezultātiem, jo savulaik pats pāris gadus esmu tupējis komisijā un lieliski zinu, ka laimīgā loze ļoti bieži atkarīga arī no zvaigžņu stāvokļa, no vērtētāju gara un veselības stāvokļa un tamlīdzīgām būšanām, kam ar literatūru ļoti pastarpināts sakars.
Tāpat prātā palikusi viena grāmatiņa, kurai es biju projekta pieteicējs, virzītājs un kaut kādā mērā izdevējs un kura, liekas (sen bija, īsti neatceros), trīs reizes tika izbrāķēta, ceturtajā dabūja mazu naudiņu, bet beigu galā tika aplaimota ar Literatūras gada balvu.
Bet šoreiz saņēmu kārtējo atteikumu un nu man tiešām cemme. Apmēram gada laikā četras reizes man atmesti atpakaļ pieteikumi stipendijai (plus vēl divi atteikumi, kur es pats nebiju pieteicējs, bet, nu, sacīsim, centrālais personāžs, plus viens atteikums pagājušogad pilnībā formāla iemesla dēļ).
Varu iedomāties situāciju, kad rakstošais tips sagājis mērenā sviestā un nemitīgi dod vienu un to pašu pilnīgi murgaino ideju, pārmēru pārliecināts par savu ģenialitāti, tak nē. Man bija trīs atšķirīgi projekti: divi romāni, viens – aptuveni to varētu definēt kā “diloģiju”. Rezultāts – absolūtā nulle. Viena atteikuma formulējumu es atturēšos te reproducēt, jo tas savā komiskumā ir pilnīgi absurds, bet pārējie – klasiskie: “nepārliecina ideja”.
Zinu, ka KKF atteikumos izmanto “formulas”, t. i., iepriekš sagatavotus tekstus, ar kuriem ērti atrakstīties, kas arī saprotami, jo KKF komisijas uzdevums ne tuvu nav nodarboties ar iesniegto fragmentu recenzēšanu. Tomēr nenovēršami rodas jautājums – vai manas desmit publicētās grāmatas (plus kādas 700 publikācijas periodikā) vēsta par to, ka es kaut ko rakstītu “nepārliecinoši” (strīdīgi – tas jā) vai zem kādas diezgan augstas kvalitātes latiņas? (Ja vēl pievelk klāt arī visas oficiālās atzinības, divas Literatūras gada balvas un vienu tās nomināciju ieskaitot, tad jautājums drusku saasinās.)
Vēl jau varētu turpināt – par beidzamā gada laikā dažādu iemeslu dēļ nepublicētajiem tekstiem, nekur nerakstītu un neformulētu aizliegumu publicēties un tamlīdzīgi. Beigu galā – nekādā gadījumā neesmu visādu konspiroloģijas teoriju entuāzists – pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu.
Pret to man nav nekādu iebildumu, jo tas ir tāds interesants koks ar diviem galiem, un, kad otrs gals kancelētājiem nāk atpakaļ, tad ir tiešām uzjautrinoši. Bet nelaime tā, ka tas smagi uzbliež finansiālā ziņā un tālāk – arī pa literatūru, jo kancelētajam nākas piestrādāt gan par sētnieku, gan par naktssargu (abi jau noieti etapi) gan utt., uz ko nu profesionāls rakstnieks ir spējīgs, tik drusku smieklīgi, ka ar to nākas nodarboties nevis studenta vecumā, bet jau drusku pēc sešdesmit.
Ui, bet man sanāca saskarties ar profesionāliem sētniekiem un profesionāliem naktssargiem, un profesionālām apkopējām – tur acis uz kātiņiem, kādu naudu viņi pelna, kaut kas tāds letiņu rakstniekiem ne sapņos nerādās ar vai bez stipendijām. Pašlaik tāds noskaņojums, ka tiešām jāmet teksti pie malas, jānokārto parādi, ko esmu sasolījis, un jāpārkvalificējas par normālu naktssargu. Nu i nafig, literatūra iztiks bez manis. Apnicis.
Attēlā - KKF direktors Edgars Vērpe.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
