Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parādās aizvien vairāk faktu, kas apliecina, ka Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins patiešām gadiem ilgi uzskatījis par savu un savas ģimenes personisko kabatas uzņēmumu, - Pietiek rīcībā nonākušie Zaharjina personiskā vērtspapīru konta izraksti liecina, ka arī tā apkalpošanas izdevumus viņam kompensējis Liepājas metalurgs.

Pietiek rīcībā esošie Zaharjina personiskā vērtspapīru konta izraksti rāda, ka jau vismaz kopš 2005. gada Liepājas metalurgs savam saimniekam veicis komisijas atmaksas par vērtspapīru konta apkalpošanu.

Sākotnēji no Liepājas metalurga līdzekļiem Zaharjinam apmaksāti 350 latu mēnesī, bet vēlākajos gados summa pieaugusi līdz 700 latiem mēnesī, reizēm maksājumi sasnieguši arī 2000 latu mēnesī.

Kopā šajā laikā, pēc Pietiek aprēķiniem, Zaharjinam no uzņēmuma līdzekļiem papildus atalgojumam tikuši vēl aptuveni 70 tūkstoši latu.

Ne Zaharjins, ne uzņēmuma preses pārstāve Simona Laiveniece ne apstiprināja, ne noliedza konta izrakstu apliecināto faktu, ka Liepājas metalurgs apmaksā viņa vērtspapīru konta apkalpošanas izdevumus.

Ne viens, ne otrs neatbildēja uz jautājumu, uz kāda pamata tas notiek un kāda ir apmaksātā summa par 2012., 2011. un 2010. gadu.

„Zaharjins vienkārši no sava konta maksā komisiju, taču neuzskata to par savu pienākumu, jo ir pieradis līst iekšā metalurga kabatā, un Liepājas metalurgs viņam to kompensē ar komisijas atmaksu,” Pietiek šo situāciju vienkāršos vārdos paskaidroja kāds ar uzņēmuma grāmatvedību saistīts avots.

Savukārt Biržas NASDAQ OMX Riga un Latvijas Centrālā depozitārija komunikāciju vadītājs Āris Dreimanis Pietiek sniedza vispārēju informāciju par standarta praksi, kādā tiek segtas vērtspapīru glabāšanas un konta apkalpošanas maksas dažādos gadījumos:

„Prakses ir atšķirīgas, - Lietuvā un Igaunijā glabāšanas maksu par biržā kotētiem vērtspapīriem maksā vienlaicīgi gan uzņēmums, gan paši akcionāri.

Latvijā biržā kotētajām akciju sabiedrībām pārsvarā ir uzrādītāja akcijas, kas glabājas banku kontos, un maksu par vērtspapīru glabāšanu un konta apkalpošanu bankas piestāda akcionāram.

Latvijā ir arī tādas akciju sabiedrības, kurām vēsturiski ir izveidotas gan publiskas emisijas (uzrādītāja) akcijas, kuras tiek glabātas banku kontos, gan slēgtas emisijas (vārda akcijas). Šādā gadījumā par uzrādītāja akciju glabāšanu bankas vērtspapīru kontā bankai maksā akcionārs, savukārt izdevumus par slēgtās emisijas akcionāru reģistra vešanu sedz uzņēmums.

Ir arī gadījumi, kad šādu uzņēmumu akcionāru sapulcēs tiek nolemts slēgtās emisijas vārda akcijas konvertēt par uzrādītāja akcijām, kas rada iespēju ikvienam akcionāram tās brīvi bez pirmpirkuma tiesībām sev ērtā laikā par sev tīkamu cenu pārdot biržā vai citādi.

Šādos gadījumos procedūra ir sekojoša: uzņēmums konvertē vārda akcijas par uzrādītāja akcijām, kopējā konvertētā emisija tiek iegrāmatota depozitārijā, un akcionāri, kas to vēlas, var dereģistrēt jeb pārvest akcijas no sākotnējā reģistra uz savu vērtspapīru kontu bankās vai brokersabiedrībās.

Šie akcionāri tad maksā bankai glabāšanas un konta apkalpošanas maksu pēc bankas noteiktā tarifa. Savukārt vērtspapīru glabāšanas maksu par tām akcijām, kas netiek dereģistrētas, maksā emitents - uzņēmums.”

Pietiek jau informējis, arī transportlīdzekļus personiskajām vajadzībām Zaharjinu ģimenes pārstāvji iegādājušies uz uzņēmuma rēķina, - Sergejs Zaharjins brauc ar Mercedes Benz S500, kura cena salonā ir virs 100 tūkstošiem eiro, bet viņa dēls Aleksejs Zaharjins – ar vismaz 60-80 tūkstošus eiro vērtu BMW X6, ko Liepājas metalurgs iegādājās jau krīzes sākuma – 2008. gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...