Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm
Imants Liepiņš26.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV simboliku publicēti nepatiesi apvainojumi par Latvijas valsts nodokļu sistēmu, balstot apvainojumus Latvijai uz sen jau kā novecojušiem datiem.
Galerijā pie raksta redzamas KPV LV izplatītās bildītes, kurās pievienoti vēl klāt četri burti “OECD”, taču bildīšu autori manipulatīvos nolūkos ir paņēmuši... piecus gadus senus datus. Šeit aprakstītie attēli ņemti no KPV LV kandidāta Māra Darģa (12. numurs KPV LV Rīgas sarakstā) profila facebookā.
Tā vienā bildītē redzams grafiks, saskaņā ar kuru iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā 2013. gadā bijis 24%, taču aizmirsts tāds “sīkums”, ka šogad tas ir samazināts uz 20% itin visām algām par summu līdz 20 000 eiro gadā! Tikai tiem, kam algas gadā pārsniedz 20 un 50 tūkstošus, ir jāmaksā attiecīgās progresīvās likmes.
Visiem mazo algu saņēmējiem IIN ir samazināts. Turklāt arī pelnošākajiem ir jāsāk maksāt palielinātās IIN likmes tikai no tās algas daļas, kas pārsniedz 20 tūkstošus gadā — tas tāpēc, lai neiznāktu, ka labākie darbinieki tiktu “sodīti par sekmēm”.
Nākamajā bildītē redzams neapliekamais minimums, kas Latvijā uzrādīts tikai skait’la “
Bet par šodienu patiesība ir tāda, ka šogad Latvijā neapliekamais minimums ir 200 eiro mēnesī (turklāt par katru apgādājamo neapliekamais minimums pieaug par vēl 200 eiro), turklāt no pagājušā gada ir ieviests nevis ikmēneša, bet gan gada neapliekamais minimums. Pagājušogad tas bija 1380 eiro par visu gadu kopsummā, bet šogad pieaug līdz 2400 eiro gadā, plus vēl 600 eiro limits attaisnotajiem maksājumiem par izglītību, medicīnu utt.
Tātad, ja ģimenē ar diviem maziem bērniem tēvs strādā, bet sieva pa vidu bērnu audzināšanai piepelnās, tēva neapliekamais minimums gadā būs 7200 eiro, bet var sasniegt pat 9000 eiro gadā, ja tiek izmantots viss attaisnoto izdevumu limits trim personām, un arī sieva savu 2400 + 600 eiro neapliekamo minimumu (pat tad, ja viņa saņem kaut vai tikai autoratlīdzības) var izmantot tāpat kā jebkurš no mums.
Šādā veidā KPV LV savā interneta aģitācijā apzināti izmanto novecojušus un nepatiesus datus, kuri bija spēkā laikā, kamēr Latvija bija spiesta pārvarēt krīzi — taču kopš tā laika šie zemie krīzes laiku limiti ir daudzkāršoti, ko KPV LV apzināti noklusē.
Tāpat jāņem vērā, ka tagad neapliekamo minimumu rēķina uz visu gadu, ne pa mēnešiem: ja cilvēks vairākus mēnešus bijis bez oficiāliem ienākumiem, viņa limits automātiski pārvirzās uz citiem mēnešiem. Turklāt no nākamā gada neapliekamais minimums augs vēl par 30 eiro mēnesī — arī šis fakts tiek apzināti noklusēts, tracinot sabiedrību ar sen novecojušiem datiem.
Ir arī redzama bildīte “IIN īpatsvars ES valstīs 2015.g., %” ar absolūti neiespējamu 74 procentu rādītāju Latvijai, turklāt nepapūloties paskaidrot, tieši no kā šie 74% rēķināti (vai attiecībā pret ko).
Vienīgais, ko šeit varētu saskatīt, ir IIN iekasēšanas procents no teorētiski iespējamā maksimuma pie pilnas nodarbinātības, ja bezdarbs tiktu izskausts pilnībā un visi strādājošie regulāri strādātu vēl virsstundas (jāatzīmē, ka reālajā pasaulē, nevis interneta bildītēs 2015. gadā nodokļi Latvijā tika iekasēti ar plusa zīmi pret iepriekšējo gadu).
Visbeidzot, absolūti aplams ir grafiks “Tiešo darbaspēka nodokļu īpatsvars neto darba algai 1000 eiro ES valstīs 2013. gadā”. Te tiek apgalvots, ka Latvijā darbaspēka nodokļi esot sasnieguši 43% no neto algas, kas esot vislielākais skaitlis Eiropā.
Salti meli: šobrīd darbaspēka nodokļi veido 31% no neto algas (20% IIN + 11% sociālais nodoklis), bet iepriekšējos gados bija tikai par 3% vairāk (pirms IIN samazināšanas). Gan 31%, gan 34% likmes ar darbaspēka nodokļiem atbilst Eiropas vidējam līmenim, ierindojot Latviju kaut kur starp Itāliju, Poliju, Nīderlandi un Austriju.
Iespējams, grafikus gatavojušie nejēgas ierindojuši starp darbaspēka nodokļiem arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr VSAOI nav nodokļi: VSAOI mēs maksājam sev, savām individuālajām vajadzībām, jo no tām nepieciešamības gadījumā tiek finansēti mūsu bezdarbnieku pabalsti, māmiņalgas, veselības aprūpe utt. Apdrošināšana (pat ja to administrē valsts iestādes) nav nodoklis, bet gan mūsu pašu nodrošinājums nebaltām dienām.
Nupat jau astoņus mēnešus spēkā ir nodokļu reforma, kuras laikā paceltas minimālās algas, vienlaikus samazinot IIN likmi, reformējot UIN samaksas atpakaļrāpulīgo kārtību, paralēli apkarojot čaulas kompānijas, moikbanku shēmas u.tml. Pirmo reizi vēsturē no valsts budžeta medicīna šogad finansēta vairāk nekā miljarda eiro apmērā (un tas — pat neieskaitot privāto veselības apdrošinātāju maksājumus slimnīcu kasēs un daudzo privātklīniku apgrozījumu).
Rezultāts: pirmajā pusgadā nodokļos Latvijā iekasēts par 15% vairāk, nekā bija plānots, un bezdarbs turpina lēnām sarukt. IKP pieaudzis par vairākiem procentiem, bet inflācija vienlaikus neaug līdzi, paliekot normas robežās. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka valsts budžetā pirmo reizi vēsturē izveidojies 2/3 miljarda eiro tīrais pārpalikums. Un gads vēl nav beidzies!
Tā kā tukšrunātājiem KPV LV nav nekādi, nu pavisam nekādi taustāmi darba rezultāti, ar kuriem palepoties vēlētāju priekšā (ne kā partijai kopumā, ne tās biedriem individuāli — ja neskaita 5000 eiro mēnesī saņemšanu no Rūdolfa Meroni sagrābtajiem uzņēmumiem Ventspilī vai vēl 2000 eiro pieprasīšanu no kāda atkritumu uzņēmuma), tad jāfabricē propagandas bildītes internetā, kurās redzami tīšuprāt nepatiesi un sen jau kā novecojuši dati.
“Valstij jāsāk ar sevi” — pat KPV LV reklāmas sauklis cenšas novelt atbildību no šīs partijas par nepieciešamību rīkoties, no tās vēlētājiem, kandidātiem vai “līderiem” pārliekot prasību pēc rīcības uz Latvijas valsti (tātad mūsu sabiedrību kopumā — ieskaitot tos cilvēkus, kuri nekad nebalsos par populistu balamutēm).
Tā nu valsts tiešām ir sākusi ar sevi, tā ir rīkojusies, tā ir sākusi samazināt nodokļus visiem darba ņēmējiem un pelnošajiem uzņēmumiem, vienlaikus uzsākot nodokļus iekasēt sekmīgāk — un ir guvusi ievērības cienīgus rezultātus. Patiesībā tik labus rezultātus, ka tai sīkpartijai, kas pieprasa rīcību no valsts (un nevis no sevis), tagad atliek vienīgi apmelot Latviju ar tīšuprāt aplamiem un sen kā novecojušiem cipariem.
Bet pat to viņi neprot tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm.
Oriģinālā saite: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=2442763412616850&set=a.1386161048277097&type=3&theater
301 Moved Permanently
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
