Iesaki rakstu: 
Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums un neziņa. Informācijas daudz, zināšanu daudz, bet vairums ir kļūdaini izprastas, un mēs tās neprotam pielietot, novērtēt, kā arī izdarīt secinājumus.
Apjukumā cilvēks nespēj atšķirt dievišķo no sātana darbiem. Cilvēks Dieva vietā ir iecēlis dažādus elkus, uz baznīcu viņš iet, lai pildītu rituālus, un ir pārliecināts, ka par centīgu rituālu pildīšanu viņam Dievs dos to, pēc kā viņš alkst. Viņš nealkst nokļūt Dieva valstībā vai paradīzē, viņš alkst paradīzi iekārtot šeit, kur ir apjukums un tumsa.
Elkdievībai ir to raksturojošs ekvivalents – nauda. Patiesībā cilvēks pielūdz un par vērtību uzskata tikai naudu, jo domā, ka par to var nopirkt visu – pat veselību un mīlestību. Viņš apzinās, ka ar naudas palīdzību nevar nopirkt biļeti uz Dieva valstību, bet viņš neatmet cerību iekārtoties zemes dzīvē kā Debesīs.
Bagātības
Patiesā bagātība ir tā, ar kuras palīdzību var pietuvināties Dievam, bet, ja Dieva nav, ja pēcnāves dzīves nav, tad zūd jēga krāt Dievišķās bagātības, un atliek aprobežoties ar taustāmiem zemes labumiem.
Viss, kas ir materiālas dabas, laikam ejot, iet bojā. Nauda sadeg, sapūst, monētas apsūbē un rūsē. Mūžīgs ir tikai tas, ko cilvēks pēc ķermeņa nāves var paņemt līdzi, dodoties uz Dieva valstību vai elli. Tas, kā nu kuram sanāk, ko nu kurš vēlas un pēc kā alkst.
Tas, kurš krāj garīgo, vienlaikus iegūst mūžīgo, bet tas, kurš koncentrējas uz laicīgām vērtībām, ātri vien tās zaudē, jo cilvēka dzīve, salīdzinot ar mūžību, ir ļoti īsa.
Cilvēks mēdz iluzori domāt, ka viņa sakrāto mantos bērni un vairos bagātības. Gadās, ka notiek arī tā, bet ļoti reti. Parasti bērni, kuri paši to nav radījuši un krājuši, nezina tā patieso vērtību un, cik viegli gūst, tikpat viegli palaiž vējā. Vecāku pūles un ieguldīto darbu bērni nenovērtē, un tas ir dabiski, jo kā lai novērtē, ja pats neesi strādājis?!
Nauda
Ir arī tāda galējība, kad tiek apgalvots, ka nauda ir ļaunums. Nauda ir tikai maiņas instruments un pati par sevi nav nedz laba, nedz ļauna. Nauda – tas ir veids, kā saskaitīt un novērtēt materiālos labumus un zaudējumus. Arī cirvis nav nedz labs, nedz slikts. Ar cirvi var cirst, var skaldīt, var pat kāpnes būvēt, bet ar cirvi un pat ceļmalā paceltu akmeni var arī nogalināt.
Par naudu var uzcelt un aprīkot speciālu vietu, kur netraucēti runāt ar Dievu, – Dievnamu. Par naudu var nopirkt zāles, samaksāt ārstam un nopirkt tankus. Vaina un problēma nav maksāšanas līdzeklī vai kādā citā priekšmetā. Problēma ir cilvēku dvēselēs un domāšanā. Problēma ir cilvēkā, jo visas problēmas cilvēks rada sev pats. Ne dzīvnieki, ne Dievs, nedz upes vai okeāni nav izraisījuši karu, nav rīkojušies nodevīgi un ļauni.
Cilvēks ir izdarījis izvēli starp garīgām bagātībām un laicīgām vērtībām. Šīs izvēles rezultāts ir redzams visur, kur vien skaties, un visur, kur vien ej.
Īpašības
Pareiza izvēle būtu, ja cilvēks dzīves laikā sevī izkoptu un pilnveidotu tās īpašības, kuras piemīt arī Dievam. Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērni būtu viņam līdzīgi, lai tie no viņa paņemtu tās labākās īpašības, bet sliktākās ne. Klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem!
Dievs vēlas, lai mēs būtu viņam līdzīgi ne tikai vaigā, bet arī īpašībās. Lai mēs būtu dievi ar mazo burtu.
Atšķirībā no cilvēka, Dievam nav trūkumu un slikto īpašību, tāpēc atdarināt Dievu var droši. Dievs vēlas, lai mēs būtu žēlsirdīgi, lai mēs būtu pacietīgi, pazemīgi, strādīgi, atsaucīgi un lai mēs cits citu, viens otru mīlētu.
Bet ja Dieva vietā ir ielikts kāds elks, tad gan no elka var iemācīties daudz ļauna, kaitīga un slikta. Tad cilvēks tiecas tikai pēc naudas, visu vērtē tikai naudā un pat kalpo naudai, sakot: ko neizdarīsi par miljonu.
Tiecoties tikai pēc naudas, cilvēkam šai nodarbē paiet viss garīgo bagātību krāšanai atvēlētais laiks – tas ir, dzīve. Tā vietā, lai gatavotos mūžībai, cilvēks rūpējas tikai par īso ķermeņa dzīvi šeit.
Vērtības
Naudas dēļ cilvēks ne tikai strādā, bet arī izdara noziegumus. Materiālo vērtību dēļ tūkstošiem gadu cilvēki karo, materiālo vērtību dēļ pastāv nodevība, un cilvēks pat labprātīgi pārdod dvēseli, lai gūtu taustāmu labumu. Gūtos labumus nozog, tie noslīkst plūdos, bet dvēsele jau ir atdota kalpībā, un to vairs atgūt nevar.
Ilūzija, ka par naudu var nopirkt visu un radīt paradīzi šeit, cilvēkam rada aplamus priekšstatus par citiem, sevi, sabiedrību, valsti un cilvēci kopumā. Izrādās, ka arī bagātie raud un izbeidz savu dzīvi pašrocīgi.
Viens no iemesliem Dieva atnākšanai pirms diviem tūkstošiem gadu bija atgādināt par patiesajām vērtībām, jo arī tad pasaulē valdīja elkdievība un naudas kāre bija aizmiglojusi cilvēkiem prātus.
Atceries nāvi!
Jēzum Kristum bija ļoti grūti dzīvot uz zemes, jo viņš bija vienīgais kristietis. Viņam nebija, ar ko parunāt, jo viņu neviens nesaprata. Viņu nesaprata nedz māte, nedz brāļi, nedz mācekļi, un tomēr Viņš tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka par tiem mira krusta nāvē un izveidoja baznīcu, kura pastāv vēl šodien.
Arī romieši uzsvēra, atgādināja un brīdināja: «Memento mori» «Atceries nāvi!» vai «Neaizmirsti, ka tu esi mirstīgs un mirsi!»
Ja uzmanīgi un dziļāk ielūkojas cilvēkos, tad izrādās, ka vairums ir izdarījuši izvēli par labu laicīgajām vērtībām. Šāda domāšana un šai virzienā iešana to novedusi pie tā, ka patiesībā cilvēks cilvēkam ir nevis brālis un cilvēks cilvēku nevis mīl, bet neieredz un pat alkst cita nāvi. To pierāda lielais skaits tādu, kam pieņemams ir nāves sods. Kādi tik nav attaisnojumi un skaidrojumi, bet patiesais iemesls ir tas, ka cilvēks ir izdarījis izšķirīgu izvēli par labu laicīgajam.
Tāpēc pastāv atriebība un zobu pret zobu. Atdarīt ar labu piemirst, bet atdarīt ar ļaunu uzskata par goda lietu.
Tie, kuri tiecas pēc amatiem un varas, patiesībā tiecas pēc naudas un labklājības, bet ne, lai kalpotu cilvēkiem.
Vairāk ir šeit: https://www.youtube.com/watch?v=-KO4TNpn0Mk
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
