Pasaule bez īpašuma un privātuma. Kādu "paradīzi" jau 2030. gadā mums gatavo globālisti?
Vija Beinerte29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Laipni lūgti 2030. gadā! Man nepieder nekas, un es esmu laimīga." Tā Ida Oukena ir nosaukusi savu eseju, kas vēstī par idillisku dzīvi pilsētā, kur privātīpašuma vietā ir pakalpojumi, tehnoloģijas apmierina pilsoņu vajadzības un par visiem rūpējas valdība.
Enerģija ir par brīvu. Nav jāmaksā ne par transporta pakalpojumiem, ne par dzīvokļa īri. Tiesa, kad neesi mājās, tur saimnieko citi, bet tas taču ir tik jauki, vai ne?
Plauktos nekas neglabājas, jo visu nepieciešamo tev īstajā brīdī piegādās drons. Ja gribi kur doties, pēc trim minūtēm pie tavām namdurvīm stāvēs bezpilota auto. Un arī iepirkšanos tavā vietā veiks algoritms, jo tas taču labāk zina, kas tev vajadzīgs.
Nekādu problēmu. Valdība visu nodrošina un arī uzņemas par visu atbildību.
Vienīgās bažas esot par tiem, kas nedzīvo šajā laimes pilsētā. Tiem, kas pazaudēti ceļā. Kas nolēma nepievienoties, kad roboti pārņēma lielāko daļu darbu. Tiem, kas "sadusmojās uz politisko sistēmu un vērsās pret to". Tagad viņi dzīvo ārpus pilsētas mazās kopienās vai tukšajās, pamestajās mājās.
Un vēl esejas autori reizēm kaitinot fakts, ka nav īsta privātuma. Nekur nevar aiziet nereģistrējoties. Katra kustība tiek ierakstīta, "viss, ko es daru, domāju un par ko sapņoju". Taču autore cer, ka neviens to neizmantos pret viņu.
"Kopumā šī ir laba dzīve. Daudz labāka nekā ceļš, pa kuru mēs gājām, kad ar mums notika visas tās briesmīgās lietas: slimības, klimata pārmaiņas, bēgļu krīze, vides degradācija, pārapdzīvotās pilsētas, ūdens piesārņojums, gaisa piesārņojums, sociālie nemieri un bezdarbs."
Protams, varētu teikt, ka šī eseja ir tik vien kā utopija, autores fantāzijas auglis. Ja vien Ida Oukena nebūtu politiķe, feministe un sociāldemokrāte, kas no 2011. līdz 2014. gadam ir bijusi Dānijas vides ministre. Turklāt šo eseju viņa ir uzrakstījusi 2016. gadā Pasaules ekonomikas forumam.
Patlaban saiti uz Oukenas eseju Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā vairs nevar atrast, taču 2016. gada 10. novembrī to pārpublicēja žurnāls "Forbes", un tā joprojām ir atrodama viņu rakstu arhīvā.
Tagad Ida Oukena ir Pasaules ekonomikas foruma Pilsētu un urbanizācijas padomes locekle.
Pieļauju, ka viņa ir cītīgi studējusi kreiso liberāļu garīgo tēvu Kārli Marksu, kas par visa ļaunuma skani vēl tālajā 1848. gadā pasludināja privātīpašumu. "Komunisma būtību var apkopot vienā teikumā: privātīpašuma atcelšana," tā rakstīja biedrs Markss.
Trīsdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Marksa un Engelsa "Komunistiskās partijas manifests" ASV koledžās ir visvairāk pieprasītā ekonomikas "mācību grāmata", kas izsniegta divreiz biežāk nekā jebkura cita ekonomikas grāmata.
Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem, kur netiek mācīti vēstures pamati – ja vēsture skar komunisma valstis.
Tāpēc par ASV studentiem, kas apjūsmo Marksu, es diemžēl nebrīnos. Bet Idai Oukenai kā eiropietei vēsture tomēr būtu jāzina. Ja vien ideoloģiska pārliecība neizrādītos svarīgāka par patiesību.
Lai gan pati eseja vairs nav atrodama Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā, 2018. gadā sadaļā "Globālā dienaskārtība" ir publicēts raksts "Astoņi nākotnes paredzējumi", kur pirmais punkts skan šādi: "Visu produktu vietā būs pakalpojumi." Tam seko citāts: "Man nekas nepieder. Man nepieder automašīna. Man nepieder māja. Man nepieder ne sadzīves tehnika, ne apģērbs." Un atsauce uz dāņu deputāti Idu Oukenu.
Starp citu sestajā no astoņiem paredzējumiem ir teikts, ka tie, kas patlaban ir bēgļi, 2030. gadā būšot plaukstošu uzņēmumu vadītāji. Un arī tas, ka tuvākajā laikā miljards cilvēku emigrēšot uz Ameriku un Eiropu.
Savukārt Apvienoto Nāciju organizācijas mājas lapā, sadaļā "Pasaules pārveidošana", varam lasīt stingru apņemšanos līdz 2030. gadam "likvidēt nabadzību un badu", nodibinot "taisnīgu, vienlīdzīgu, tolerantu, atvērtu un sociāli iekļāvīgu pasauli, kur tiek apmierinātas visneaizsargātāko cilvēku vajadzības".
Tādu, redziet, "paradīzi" mums ir ieplānojis Pasaules ekonomikas forums un Apvienoto Nāciju organizācija jau gluži tuvā nākotnē.
Starp foruma lūgtajiem viesiem pēdējā laikā ir arī Latvijas prezidents. Jautājums, ko uzdevu rakstā "Skaidrības gads jeb "Lielais restarts", ceturtā industriālā revolūcija, plāna vājais punkts un sestais eņģelis", joprojām ir palicis neatbildēts. Proti: kādu globālistu "jaunās pasaules" ainavā prezidents redz Latviju? Vai joprojām kā nacionālu valsti ar savu suverēnu valstsgribu?
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
