Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada jūlija sākumā administratīvā tiesa noraidīja žurnālista Rituma Rozenberga pieteikumu, nospriežot, ka Latvijas sabiedrībai nav tiesību uzzināt, ka bijusī KNAB darbiniece, tagadējā Saeimas deputāte Juta Strīķe savulaik, dzīvojot Krievijas galvaspilsētā Maskavā, ir saukusies Anna Potapova. Pietiek šodien publicē Augstākās tiesas Senātam iesniegto kasācijas sūdzību, kurā aprakstīts – kāpēc nu jau bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes nevēlēšanās atklāt šo informāciju ir prettiesiska un sabiedrības interesēm neatbilstoša.

2019.gada 5.jūlijā Administratīvā rajona tiesa taisīja spriedumu lietā Nr.A420146519, ar kuru noraidīja Pieteicēja pieteikumu. Pieteicējs pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem un argumentiem.

Izskatot pieteikumu, tiesa ir izvērtējusi pušu likumiskās intereses, kas izriet no LR Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Pieteicēja gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 100.pantā un 104.pantā. Trešās personas gadījumā tās ir tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 96.pantā. Izlemjot lietu, tiesa devusi priekšroku trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi. Šādā veidā, pamatojoties uz Satversmes 116.pantu, tiesa ir ierobežojusi Pieteicēja pamattiesības. Minētais ierobežojums ir īstenots uz likumīga pamata, ievērojot leģitīmu mērķi, bet nepareizi izlemjot ierobežojuma samērīgumu.

Sprieduma nepareizība izpaužas tajā apstāklī, ka tiesa nav pareizi piemērojusi Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu (tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.

Izskatot lietu, tiesa nav objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus, jo nav iepazinusies ar Iestādes rīcībā esošo informāciju (kaut gan arī Pieteicējs lūdza izprasīt no Iestādes tās rīcībā esošos dokumentus), kā dēļ nav izvērtējusi to, kāda informācija vispār ir Iestādes rīcībā un kā tās izsniegšana varētu radīt Trešās personas pamattiesību aizskārumu.

Tikai iepazīstoties ar Iestādes rīcībā esošo informāciju, tiesa var izvērtēt Pieteicēja un Trešās personas pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgumu, kā arī izvērtēt to, cik lielā apjomā tomēr ir iespējams izsniegt Pieteicēja pieprasīto informāciju un kādi ierobežojumi ievērojami informācijas izsniegšanā (piemēram, aizkrāsojot izsniedzamo dokumentu kopijās atsevišķus datus, vai izsniedzot dokumentu daļējus norakstus). Tāpat, tikai iepazīstoties ar konkrētiem dokumentiem, tiesai ir iespējams izvērtēt to, vai sabiedrības intereses iepazīties ar informāciju prevalē (vai nē) pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi.

Lai arī Pieteicēja prasījums ir pamatots ar to, ka sabiedrībai ir nepieciešams zināt to, vai Trešā persona savulaik nav mainījusi vārdu no Anna uz Juta, tiesa ir izvairījusies noskaidrot to, vai Iestādes rīcībā vispār ir dokumenti, kas saturētu informāciju par šāda fakta esamību.

Pieteicējs uzskata, ka tiesa nav noskaidrojusi (vismaz tas nav atspoguļots tiesas spriedumā) par to, vai Iestādes rīcībā esošā informācija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi 4.panta 6.punktā norādītajai kartotēkas definīcijai, kas arī ir atzīstams par Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpumu.

Minētais, Administratīvā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpums ir novedis pie situācijas, kad tiesa nav piemērojusi šo materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Tāpat tiesa nav pareizi iztulkojusi un tāpēc arī nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu. Minētajā punktā ir ietverts nosacījums: “datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm”.

Kā redzams no minētās normas, tad tajā ir ietverts pienākums izvērtēt datu subjekta intereses, bet tikai tādas intereses, kurām nepieciešama aizsardzība. Minētais nozīmē, ka izvērtējot iespējamo datu apstrādi, jāvērtē nevis jebkuras datu subjektu intereses, bet gan tikai tādas, kurām nepieciešama aizsardzība, turklāt, šīs intereses (kurām nepieciešama aizsardzība) ir svarīgākas par sabiedrības interesēm. Tātad jebkura datu subjekta interese nevar būt par pamatu liegumam apstrādāt personas datus. Tāda interese var būt tikai tāda, kurai nepieciešama aizsardzība. Pretējā gadījumā normas formulējums būtu lakoniskāks: “[..] un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.

Savukārt intereses, kurām nepieciešama aizsardzība, ir tādas personas intereses, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi, un kurām ir nepieciešama aizsardzība. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir vērtējusi to, vai sabiedrības nepieciešamība uzzināt patiesību prevalē pār Trešās personas tiesībām uz privāto dzīvi, bet nav vērtējusi to, vai Trešās personas interese slēpt no sabiedrības patiesību ir tāda interese, kurai ir nepieciešama aizsardzība. Tiesa spriedumā nav atspoguļojusi šo Trešās personas interesi slēpt patiesību no sabiedrības, kā arī nav motivējusi, kāpēc ir nepieciešams aizsargāt šādu interesi.

Līdz ar to tiesa nav pareizi piemērojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, kā dēļ, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Pieteicējs uzskata, ka šai lietai ir nozīme judikatūras veidošanā, jo par minēto normu iztulkošanu tiesu prakse nav nostabilizējusies.

Turklāt, ir jāņem vērā, ka par vispārzināmu faktu ir atzīstams Trešās personas paziņojums, ka viņa vienmēr ir bijusi Juta un nekad nav bijusi Anna. Līdz ar to sabiedrības interese ir ne tik vien uzzināt patiesību, bet uzzināt to, vai Trešā persona nav publiski melojusi. Ja ir iespējams atzīt par aizsargājamu interesi Trešās personas tiesības uz privāto dzīvi, tad par aizsargājamu interesi nedrīkst atzīt vēlmi slēpt sabiedrībai publiski paustus melus.

Gadījumā, ja stāsies spēkā pirmās instances spriedums, tas būs negatīvs vēstījums plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem viņu centienos noskaidrot valsts augstāko un augsto amatpersonu patiesās biogrāfijas un noskaidrot, vai viņi sabiedrībai nemelo par savu pagātni.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu, 325.- 352.pantu,

lūdzu:

izskatīt lietu kasācijas kārtībā, atcelt spriedumu pilnībā un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...