Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešo dienu atrodos COP21 – globālajā klimata pārmaiņu konferencē Parīzē. Parīzē pašlaik ir vairāk nekā 20 000 delegātu, bet konferenci apmeklēšot vairāk nekā 40 000. Baraks Obama no milzu ekrāna man pirmdien paziņoja, ka šī konference ir pavērsiena punkts pasaules pārkaršanā. Telpā, kurā viņš uzstājās, es netiku, patiesībā netiku pat līdz šīs telpas durvīm. Klausījos vienā no blakusesošajām auditorijām, kur varēja sēdēt ērti pie galda, pieslēgties elektrībai un Wi–Fi un Amerikas prezidentu novietot arī uz sava datora ekrāna.

Man blakus sēž Tafta universitātes profesors Antonijs Robbins, ietekmīgākā Sabiedrības veselības politikas žurnāla redaktors, kurš savulaik piedalījies Ela Gora slavenās Kioto konferences runas rakstīšanā (un šī runa bija galvenais iemesls, kāpēc Els Gors 2007. gadā kopā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi saņēma Nobela miera prēmiju).

Viņš ar pilnu pārliecību atzīst, ka Parīzes COP21 konferencē no valsts vadītāju runām pārliecinoši uzvarējusi Daļa Gribauskaite. Nezinu kāpēc, bet Eiropas vienīgais „zaļais” prezidents, vienīgais vides speciālists prezidentu vidū Raimonds Vējonis ar runu neuzstājās. Kad tad, ja ne Parīzē?

Patiesībā sirdī esmu to jauniešu pusē, kas stāv ar plakātiem un skaļā balsī kliedz, ka Parīzes konference ir lielvalstu atrakstīšanās, starpnacionālo kompāniju atmesti graši un pseidodarbība. Un tomēr 195 valstu pārstāvji šurp sabraukuši ar vienu vektoru – glābt savu planētu.

2015. gads ir karstākais novērojumu vēsturē uz zemeslodes, un oglekļa dioksīda daļiņu koncentrācija gaisā pārsniegusi 400 uz miljonu, kas iepriekšējo reizi uz zemeslodes bijis pirms 400 miljoniem gadu. Ledus cepures ziemeļpolā un Antarktīdā izkūst, tuksneši palielinās, dzīvnieku sugas izmirst.

Kā tas attiecas uz mums? Ļoti vienkārši – 200 miljoni Subsahāras iedzīvotāju, kam tuksnesis atņēmis iztikas iespējas, dzīvo tikai no humānās palīdzības milzu nometnēs, bet viņu bērni cenšas pārcelties uz Eiropu.

COP21 notiek Leburžē, bijušās lidostas teritorija pārvērtusies par izstāžu centru, milzu paviljoni atgādina teltis. Lielāko daļu no teltīm aizņem stendi – visas pasaules organizācijas, kas vēlas klimata pārmaiņas apstādināt vai pasildīt rokas pie šo apstādināšanu finansējuma, ir šeit ar saviem stendiņiem un milzu stendiem (tie nav bez maksas).

Esmu iepazinies ar vismaz 14 dažādām globālām aliansēm, kam nosaukumā ir ietverti vārdi „veselība” un „klimats”. Iespaidīgākais stends ir Indijai, kura šeit ieradusies lūgt naudu attīrīšanas iekārtām un siltuma emisijas ierobežošanai. Latvijai, kas ir donorvalsts, stenda nav. Milzīgs stends arī Facebook, kas apņēmusies izglītot visas zemeslodes iedzīvotājus par globālās sasilšanas draudiem un iespēju šos draudus mazināt.

Milzīgajam stendu haosam pa vidu mazi ūķīši, kuros tirgo kafiju plastmasas glāzēs (jānodod atpakaļ, tad atpakaļ saņemsi arī 1 eiro), burgeriem līdzīgu ēdmaņu un rozīņmaizes. Eiropas Savienības stendā šo burgeri apēst ir vistīkamāk – miers, jo nav apkārtesošās darbības imitācijas.

Milzum daudz, vismaz 100 noslēgtu dažāda lieluma sēžu zāļu, kas paviljonos iekārtotas norobežojoties ar biezām skaidu platēm, Tiesa, akustika iekšā laba, ārējais ņudzeklis netraucē.

Latviju COP21 pārstāv 7 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības, Finanšu ministriju pārstāvji, kas uz Leburžē ierodas pusastoņos, bet labākajā gadījumā prom brauc ap 11 vakarā. Paralēli notiek vismaz 10 darba grupas, kur katra valsts katrā dokumentā cenšas ieviest kaut ko savu. Mūsējie cenšas pagūt visur, kur nepieciešams būt. Delegācijas vadītāja, ekonomikas doktore Ilze Prūse lēš, ka, sākot no piektdienas, darbi notiks diennakts režīmā, tādēļ vismaz daļai no delegācijas nākšoties tepat arī nakšņot.

Vēl nedaudz par sadzīvi Parīzē. Ap Leburžē tiešām savākti lieli policijas spēki, puiši un meitenes bruņoti ar automātiem. Šie ļaudis ik pa brīdim spēj radīt haosu, apjukumu un sastrēgumu. Trīs ar automātiem bruņotas glītas blondīnes aptur mazu mašīnīti ar tādu pašu blondīni pie stūres krustojuma vidū un 15 minūtes (nepārspīlējot) ar viņu žestikulējot diskutē.

Speciālais autobuss, kas pārvadā konferences dalībniekus no vilciena stacijas uz konferences paviljoniem, piebāzts tā, ka ļaudis nevar pakustēt, šo laiku pacietīgi stāv, pie kam aiz tā sastājusies visa satiksme. Ieeja lielajā priekšpaviljonā ir tikai pa vienām šaurām durvīm, pie kurām drūzmējas simtiem cilvēku, savukārt iekšpusē drošības kontrolei izvietoti aptuveni 50 stendi, kādus pazīstam lidostās – nekādas aizķeres. Parīzi šodien varētu raksturot kā policistu, kas lāga nezina, pret ko un kur cīnās, bet dara to ar patiesu misijas apziņu.

Jautājums – ko mēs sagaidām no Parīzes konferences? Vienkāršoti – zemeslode mums ir viena, uz citu planētu pārsēsties mums nav lemts. Mums nav iespējas izkāpt no viena piešmucēta, pārkarsēta autobusa un pārkāpt uz citu. Katram zemeslodes iedzīvotājam ir iespējas cīnīties ar globālo sasilšanu. Būtiskā doma, ko dzirdēju valsts vadītāju diskusijās, bija – mēs taču saprotam, ka (ja globālā sasilšana turpināsies pašreizējos tempos) reāli draudi cilvēku dzīvībai uz zemeslodes iestāsies tikai ap 2100. gadu. Vai Jūs vēlaties, lai nosmok Jūsu mazbērni un nedzimušie mazmazbērni?

Ko var darīt Latvijas iedzīvotājs? Iestādīt koku. Katrs koks samazina emisiju. Vai Jūs esat braukuši pa jauno Tīnūžu – Kokneses šoseju? Šai šosejai tuvākajos 20 gados nedraud kļūt par šoseju ar četrām joslām, bet šosejas būvnieki pamanījās atpirkt zemi arī iespējamai paralēlai šosejai un nocirst 70 km garumā un 50 metru platumā mežu (protams, par finanšu aspektiem neviens nerunā). Tieši šādi rīkojas cilvēki, kas grib pazudināt mūsu planētu.

Meža atjaunošana ir planētas iedzīvotāju būtiskais uzdevums. Visa pirmā konferences diena bija veltīta mežu zudumam uz mūsu planētas. Otrā diena bija veltīta lauksaimniecībai. Es nerunāšu par milzu liellopu fermām un to radīto neticamo ogļskābās gāzes emisiju, par cūku fermām okeāna tuvumā un mēsliem, kas vienkārši tiek iepludināti okeānā.

Bet mūsu lauksaimniekiem tik pazīstamais amonija nitrāts kā nesabalansēti minerālmēsli uz visas zemeslodes rada milzumu šādu emisijas problēmu. Tiesa, lielākie pasaules piesārņotāji ir piecas kompānijas – Chevron, ExxonMobil, Shell, BP un ConocoPhilips – kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12,5% no kumulatīvās vēsturiskās globālās rūpnieciskās emisijas. Izskatās, ka šīs kompānijas bailēs no pasaules iedzīvotāju nepatikas sākušas sadarbību ar mazāko no ļaunumiem– valdībām, ļaujot tām iet zemeslodes atjaunošanas ceļu.

Rīt sāksies lielās demonstrācijas un zaļo domu pausme, cik zinu, no Latvijas ieradīsies citi zaļi domājošie. Parīt sākas globālās konferences (vairākas, jo vairākas globālas organizācijas cenšas kļūt par medicīnas līderiem klimata pārmaiņās) par klimata ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Kopā ar PVO sabiedrības veselības, vides veselības un sociālās determinances departamenta direktori Mariju Neiri vakar meklējām ārstu vietu zemeslodes veselībā, šovakar pulcēsies Eiropas mediķi no dažādām delegācijām. Šeit, Parīzē, dzīve kūsā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...