Iesaki rakstu: 
Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados).
Rīga 304 km² liela ar ~644 000 iedzīvotājiem jeb vidēji ≈ 472m² katram
Jelgava 60,32 km² liela ar ~57 000 iedzīvotājiem jeb vidēji ≈ 1058m² katram
Jelgavas novads 1,319 km² liels ar ~27 103 iedzīvotājiem jeb vidēji ≈ 48 666m² katram jeb ~4,8ha
Daugavpils novads 1,878 km² liels ar ~28 211 iedzīvotājiem jeb vidēji ≈ 66 570m² katram jeb ~6,65ha
Zilupes novads 308.9 km² liels ar ~3 271 iedzīvotāju jeb vidēji ≈ 94 436m² katram jeb ~9,4ha
Rēzeknes novads 2,524 km² liels ar ~31 600 iedzīvotājiem jeb vidēji ≈ 79 900m² katram jeb ~8ha.
Tā kā Dieva un Likuma priekšā esam vienlīdzīgi no dzimšanas, tad visiem mūsu/valsts ierobežotajiem resursiem būtu jābūt attiecināmiem uz katru vienlīdzīgi!
Šoreiz runa par Zemi, uz kuras dzīvoja mūsu senči, dzīvojam mēs un dzīvos mūsu bērni!
Manuprāt, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas ilgtermiņa mērķiem jābūt:
1) ilgtermiņā veicināt taisnīgāku zemes pārdali nepieļaujot pārlieku tās koncentrāciju
2) veicināt vienmērīgu Latvijas apdzīvotību, gan nepieļaujot "ūdens galvas" veidošanos vai pierobežas depopulāciju
3) samērīgu un efektīvu zemes izmantošanu (ražošanai).
Pamatojoties uz šiem mērķiem, būtu jānosaka:
A) Zemei tiek noteikts neapliekamais minimums, kas vienāds ar vietējās pašvaldības vidējo zemes platību uz vienu tās iedzīvotāju (piemērus minēju iepriekš). Neapliekamo platību aprēķina un nosaka pašvaldība vienu reizi 5 - 10 gados, ja tās apmērs atšķiras vairāk nekā par 10%.
- neapliekamais minimums netiek aplikts ar NĪN, jeb tā likme ir 0%
- ģimenes locekļiem pienākošais zemes neapliekamais minimums tiek attiecināts uz īpašnieku par:
a) aizgādībā esoši nepilngadīgi bērni, laulātais
b) radinieki līdz 3 pakāpei, ja viņi vai viņu pilngadīgie aizgādņi to īpaši norāda (deklarē zemesgrāmatā).
c) ja ģimenes locekļiem vai radiniekiem pašiem pieder zeme uz kuru attiecināts zemes neapliekamais minimums, tad aprēķina attiecina starpību līdz zemes neapliekamajam minimumam.
B) Īpašniekiem - juridiskām personām piemēro neapliekamo minimumu tādā apjomā, kādā tas pienāktos tās īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem.
C) Zemei, kas pārsniedz zemes neapliekamo minimumu, nosaka progresīvu NĪN likmi (piem. 0.1%):
- apjomā no 1 līdz 3 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 1 likme (t.i. 0.1%)
- apjomā no 3 līdz 5 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 2 likmes (t.i. 0.2%)
- apjomā no 5 līdz 10 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 5 likmes (t.i. 0.5%)
- apjomā no 10 līdz 100 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 10 likmes (t.i. 1.0%)
- apjomā no 100 līdz 1000 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 20 likmes (t.i. 2.0%)
- apjomam virs 1000 zemes neapliekamo minimumu apmērā - 30 likmes (t.i. 3.0%)
D) NĪN zemei aprēķina no tirgus vērtības (TV), kuru aprēķina pašvaldība un apstiprina Valsts zemes dienests (VZD):
- pašvaldība reizi 5 gados aprēķina vidējo tirgus vērtību (TV) atbilstoši VZD apstiprinātai vienotai metodikai, neņemot vērā 10% lētāko un 10% dārgāko darījumu. TV aprēķinā ņem vērā tādu periodu, kurā vidējais TV izmaiņas nepārsniedz vidējo inflāciju + 10% (lai izslēgtu, piemēram, banku spekulāciju ietekmi).
- VZD apstiprina pašvaldības noteikto TV, ja tam piekrīt īpašnieks, nepiekrišanas gadījumā VZD iesniedz tiesā, visas puses tiesīgas iesniegt savus pierādījumus, lēmumu pieņem tiesa.
- Lai īpašnieks piekristu TV apstiprināšanai, pašvaldība var noteikt, ka NĪN pieauguma apmērs nepārsniedz 10% gadā, ja īpašnieks tomēr nepiekrīt noteiktai TV, tas ir tiesīgs atkāpties no īpašumtiesībām uz šo zemi vai tās daļu par labu pašvaldībai, bet pašvaldībai ir pienākums samaksāt aprēķināto TV! Īpašnieks, ja to vēlas, turpina apsaimniekot īpašumu, līdz pašvaldība to pārdod izsolē.
- Iegūto īpašumu pašvaldība izliek izsolē un nosolīto/samaksāto cenu iekļauj TV turpmākā noteikšanā. Iepriekšējam īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības!
- par labu pašvaldībai atsavināto īpašumu, ja īpašnieks to vēlas turpina apsaimniekot par maksu, kas vienāda ar iepriekš spēkā esošo NĪN (jo mainoties īpašniekam, iepriekšējais NĪN vairs nemaksā).
Piezīmes - kāpēc tā:
1. dzīvošanai zeme daudz nav nepieciešama, un tā aptuveni atbilst zemes neapliekamajam minimumam.
2. jo vairāk zemes virs neapliekamā minimuma, jo vairāk jāmaksā NĪN, tā kā pilsētās zeme ir vērtīgāka un tās
3. Rīgā 1000 zemes vienību atbildīs ~470 000m² jeb 4,7ha, virs kuras jau būs jāmaksā 30 reizes lielāks NĪN nekā par 1416m², bet Zilupes novadā tie būs
4. Kā risināt NĪN aplikšanu, ja vienam īpašniekam pieder vairāki zemes gabali dažādos novados – vienkārši: salīdzināt zemes vienības atbilstoši zemes neapliekamam minimumam, piemēram:
Ja Rīgā pieder 200m² (42% no neapliekamās zemes vienības - Rīgā 470m² - piem. dzīvokļa domājamā zemes daļa) un Rēzeknē 4ha (50% no neapliekamās zemes vienības - Rēzeknes novadā 8ha – piemēram, mantotās tēva mājas), kas nozīmē, ka īpašniekam nav jāmaksā NĪN, jo no sev pienākošā neapliekamā minimuma attiecinājis vien 92% un var iegādāties papildus 8% - Rīgā 37.6m² vai 6400m² (0.64ha) Rēzeknes novadā, joprojām nemaksājot NĪN!
5. Lai nepieļautu voluntārus amatpersonu lēmumus:
- nekādas NĪN atlaides netiek piemērotas
- NĪN aprēķina no vidēji svērtās (TV) tirgus vērtības (izslēdzot spekulatīvos darījumus)
- ja ir straujš TV kāpums (piemēram, banku spekulāciju gadījumā - jauni "treknie gadi"), TV noteikšanai jāņem vērā lielāks periods, kad šīs spekulācijas nebija - pieļaujamā robeža 10% virs inflācijas.
- strīdu gadījumā par TV - lemj tiesa, uzklausot visus, arī īpašnieka argumentus.
- Ja īpašnieks nepiekrīt noteiktai TV - viņam ir tiesības par šo cenu pārdot zemi pašvaldībai.
- Ja pašvaldība, nosakot nekorektu TV, iegūst īpašumu, tai tas jāizliek izsolē, un pārdošanas cena jāiekļauj pārējo īpašumu TV noteikšanai. Iepriekšējam īpašniekam šādas izsoles gadījumā ir pirmpirkuma tiesības - t.i. nekorektu TV noteikšanas gadījumā īpašniekam ir iespēja atgūt savu īpašumu, protams, ja viņš to vēlas.
Kā jūs domājat, vai šāds zemes NĪN regulējums sasniegs sākumā nospraustos mērķus?
Pārpublicēts no Twitter konta @viedis
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
