Pārdomas par Onkoloģijas centra situāciju medicīniskās ētikas aspektā
Dr.med. Gunta Ancāne*03.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no kursiem, kuru lasu ārstiem rezidentiem, ir medicīnas ētika, tādējādi man ir radušās dažas pārdomas par Latvijas Onkoloģijas centra situāciju medicīniskās ētikas aspektā.
Vakardienas intervijā televīzijas žurnālistes Anetes Bērtules raidījumā centra valdes ilggadējs priekšsēdētājs Paeglīša kungs kritizēja ārstu viedokli, "ka, ja šis ultimāts netiks izpildīts, no tā cietīs pacienti".
Ārsti reti izsaka ultimātus, parasti tikai krīzes gadījumos. No medicīnas ētikas viedokļa ārsti šai gadījumā rīkojas ētiski, pat pēc vairākiem Pasaules Ārstu asociācijas Ētikas kodeksa punktiem, un Paeglīša kungs ļoti kļūdās, acīmredzot zināšanu trūkuma dēļ par ārsta darba sarežģīto, komplicēto būtību, augsto stresa līmeni darbā.
Medicīnas kodekss šajā sakarā uzsver vairākas lietas:
1) protams, to, ka katra ārsta pirmais uzdevums ir veicināt katra individuāla pacienta veselību, sniedzot ne tikai kompetentu un līdzjūtīgu, bet arī laicīgu (angļu valodā – timely) aprūpi. Tas Latvijā nenotiek. Veselības aprūpes sistēma nav tā sakārtota, lai nodrošinātu savlaicīgu, neielaistas slimības stadijā esoša pacienta piekļuvi ārstam. Pret to cita starpā arī ārsti onkologi protestē.
2) Lai pacienta aprūpe atbilstu augstākajiem standartiem, ārstam ir pienākums rūpēties par savu labsajūtu un darba spējām. Citiem vārdiem - ja ārsts ir pārguris, izdedzis, viņš nespēj strādāt pēc augstākajiem standartiem un tādējādi apdraud pacienta veselību. Viens no galvenajiem medicīnas ētikas likumiem noli nocere! - nekaitēt pacientam! - tādējādi ir pārkāpts.
Onkocentra ārsti grib strādāt atbilstoši medicīnas ētikas augstākajiem standartiem un par to viņiem pienākas gods. Uzbrauciens ar "ultimātu" ir nevietā, jo atpūta prasa atbilstošu naudu (koncerti, ceļojumu, grāmatas, labas pusdienas kopā ar ģimeni, u.tml.). Tas ir jautājums par algas lielumu.
3) Ētikas kodeksā ir minēti arī ārsta pienākumi pret sabiedrību – piemēram, ārsts atbalsta godīgu un līdzvērtīgu veselības aprūpes līdzekļu sadalījumu. Tas ir arī jautājums, vai administrācijas algas nepārsniedz pašu darba veicēju algas. Slimnīcā un jebkurā ārstniecības iestādē galvenie darba darītāji un bieži administrācijas kļūdu labotāji ir ārsti un viss ārstniecības personu kopums - medicīnas māsas, fizioterapeiti, u.c.,
4) Ārstiem ir nepieciešams atbalstīt vienam otru šo Ētikas prasību izpildē, un jāpalīdz novērst nacionālā un internacionālā līmenī tās juridiskās, ētiskās, administratīvās u.c. prasības, kuras grauj Ētikas kodeksā minētās prasības.
5) Ir jāpārskata jautājums par ārstu toleranci pret vardarbību no pacientu, piederīgo, administrācijas u.c. pusēm.
Lai mums, kolēģi, visiem ir spēks un veiksme, lieliski darot savu darbu, un lai beidzot sākas veselības sistēmas kārtošanas darbi arī Latvijā. Paldies Onkoloģijas centra kolēģiem, kuri šo problēmu aktualizēja. Un paldies arī jaunajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, kura, jau pirmajās darba dienās kļūstot par krīzes menedžeri, nekavējoties un ar pilnu nopietnību sāk risināt gadu desmitiem ieilgušu problēmu. Izturības un veiksmes vēlējumi ministrei!
* RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
