Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
21.08.2016.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par putnu medīšanas izpriecas stulbumu. Gribu uzsvērt, ka raidījums skan Latvijas Radio 1. programmā. Tātad sabiedriskajā medijā.

Sabiedriskā medija statuss un žurnālista ētika prasa objektīvi atspoguļot dažādus viedokļus. Diemžēl šajā gadījumā tas tā nenotika. Tā vietā tika pausts raidījuma vadītājas un īpaši šim mērķim izvēlēta raidījuma viesa personiskais viedoklis. Turklāt šis viedoklis tika pamatots, absolutizējot un vispārinot dažādus pieņēmumus un puspatiesības, kā arī 15 un vairāk gadus senus notikumus.

Kaut arī šis konkrētais raidījums bija veltīts putnu medībām, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir vērsts pret medībām kā tādām. Ar tieši tādiem pat argumentiem medību noliedzēji citos gadījumos ir vērsušies pret vilku, lūšu, bebru, āpšu, pārnadžu un citu dzīvnieku medībām.

Arī šajā, līdzīgi kā citos gadījumos, argumentācija bija bezgala prasta un sekla. No sērijas – „kas jūs badā esat”, „kāpēc šaujat, tos jau nevar ēst”, „vai tad cita nekā vairs nav ko šaut” un tamlīdzīgi. Visi mednieki tika iedalīti stulbajos, labi situētajos resnvēderos un slinkajos. Katrs pats var izvēlēties kurai no grupām sevi pieskaitīt.

Tāpat ne pirmo reizi medījamās sugas pēc nezin kādiem principiem, neatkarīgi no populācijas stāvokļa tiek dalītas tajās, ko drīkstētu, un tajās, ko nedrīkstētu medīt. Nezinātājiem gribu atgādināt, ka medījamās sugas Latvijā nosaka MK noteikumi „Medību noteikumi” un pamatojums kādas sugas iekļaušanai medījamo sugu sarakstā vai izslēgšanai no tā ir populācijas stāvoklim, nevis tam, vai konkrētais dzīvnieks ir ēdams vai saimnieciski nozīmīgs.

Diemžēl šis nav ne pirmais, ne arī vienīgais gadījums, kad medniekiem tiek ierādīta vienīgi dzīvnieku skaita kontrolētāja funkcija. Klausoties Viļņa Skujas prātuļojumos par to, kuras sugas tad mednieki drīkstētu medīt un kāpēc, prātā nāca aptuveni piecus gadus seni notikumi, kad līdzīgos prātuļojumos aizrāvās arī medību jomā krietni kompetentāki vīri. Pārlasot tā laika rakstīto, sapratu, ka tas gana labi atbilst arī šībrīža situācijai, tādēļ atļāvos negrozītu pievienot savu viedokli, kas savulaik tika publicēts žurnālā MMD.

Par dabas, tradīciju un cilvēku sabiedrības daudzveidību jeb, kas sagaida medniekus nākotnē – medīsim jeb nodarbosimies tikai ar „kaitēkļu kontroli”?

Pēdējā laikā man aizvien biežāk nākas saskarties ar dažādu cilvēku, pārsvarā nemednieku, viedokli par to, kāda tad ir medību vieta jeb nozīme mūsdienu sabiedrībā. Viena no šādām reizēm bija Medību likuma apspriešanā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kad kāds, ar dabas lietām saistīts deputāts, paziņoja, ka, viņaprāt, mūsdienās medības pieļaujamas vienīgi kā dzīvnieku skaita regulēšanas pasākums. Tajā pašā reizē no dzīvnieku aizsardzības organizāciju puses, attiecībā par medībām ar loku, izskanēja viedoklis, ka tas ir principa jautājums. Argumentu, kāpēc neatļaut, īsti nav, bet viņuprāt būtu jāaizliedz jebkuras medības. Ja to nevar izdarīt, tad uzdevums ir nepieļaut nekādu jaunu medību paņēmienu ieviešanu. Tas pats attiecībā uz mednieku vecumu – nedrīkst pieļaut, ka jaunieši aizraujas un sāk nodarboties ar medībām! Jo šādā gadījumā notiks, viņuprāt, ļaunākais – ar medībām joprojām nodarbosies pietiekami liela sabiedrības daļa. Pie kam ne tikai večuki, bet arī jauni, spēcīgi, aktīvi cilvēki.

Pēdējais piliens, kas arī izprovocēja šo manu pārdomu uzlikšanu uz papīra, bija raksts „Bebrs – neaizsargātais aizsargātais kašķu avots” MMD oktobra numurā, kurā Didzis Pakalns sarunājās ar VMD Medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu. Kaut arī labi pazīstu un patiesi cienu abus minētos kungus, šajā gadījumā man nebija pieņemams tas, kā tika spriests par beru medībām. Un proti, tikai un vienīgi no viena aspekta – postījumu novēršana. Rakstā gandrīz neparādās vārds „medības”, bet ik pa brīdim skan „postījumu kontrole”, „bebraiņu vai apmetņu likvidēšana”, „dambju jaukšana”, „efektīva postījumu samazināšana” utt..

Lai cik skumji tas nebūtu, bet sarunas tēma patiesībā atbilda nevis tematam medības, bet gan angļu valodas terminam „pest control” jeb kaitēkļu ierobežošana. Šajā gadījumā par bebru tika runāts tāpat kā par peļu vai žurku izķeršanu mājā vai kūtī. It kā jau sarunas iemesls bija bebru medīšana pavasarī jeb precīzāk aprīlī. Tomēr atzīstot, ka jautājums patiesībā vairāk ir ētiskas dabas un šādas medības populācijai nekādu būtisku ietekmi nenodara, sarunas biedri šo medību laiku pasludina kā nepieņemamu jo tas lūk neesot visefektīvākais no postījumu ierobežošanas viedokļa.

Šobrīd pasaulē aizvien populārāk kļūst runāt par daudzveidību. Visdažādāko – bioloģisko, dabas, sabiedrības, kultūras un citu. Un vienmēr tiek uzsvērts, ka tieši daudzveidība ir tā, kas dara stipru, bagātu un nodrošina ilgtspēju. Šajā gadījumā es saskatu, ka ir cilvēki, kas visādi cenšas samazināt tieši medību daudzveidību. Kā tas izpaužas? Kaut vai šis, iepriekš minētais raksts par bebru medīšanu. Man visiem spēkiem tiek potēts, ka vienīgais pareizais bebru medīšanas veids ir vasaras beigās ar suņiem alās, jo tas lūk esot visefektīvāk. Bet ko darīt upēs vai ezeros, kur ar suņiem medīt nav iespējams? Vai ja man nav šāda apmācīta suņa? Vai tādā gadījumā, ja man ar mietu nosist no alas izraktu suņu noturētu bebru šķiet vēl krietni neētiskāk nekā aprīlī ar ieroci nomedīt pērno jaunuli?

Un kā rīkoties, ja manā medību iecirknī nav pēc kāda „speciālista” domām likvidējamu bebru apmetņu? Vai šādā gadījumā man bebru medības ir liegtas vispār? Un vai medību efektivitāte jāvērtē tikai no likvidēto apmetņu viedokļa? Varbūt šeit jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, tas, ka augustā nomedīta bebra ādai faktiski nav nekādas kažokādas vērtības atšķirībā no ziemas beigās nomedītā? Medības ar slazdiem tiek aizmirstas vispār. Šobrīd visā pasaulē tiek uzsvērts, ka medības ir dažādu tautu kultūras un tradīciju mantojums. Manuprāt, medības kā šī kultūras un tradīciju sastāvdaļa, tieši ar to ir bagātas, ka mums ir šī daudzveidība un katram medniekam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko medību veidu un paņēmienu.

Diemžēl aizvien biežāk šāda pati attieksme („pest control” medību vietā) parādās arī runājot par meža cūkām, staltbriežiem, aļņiem un citiem dzīvniekiem. Un ne tikai no īpašnieka puses, kuram, iespējams, kādreiz nodarīti postījumi, bet arī no valsts institūciju, „dabas speciālistu” un citu vidus. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka medniekiem medību iecirknī ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Tomēr, ja tiek mēģināts visu nonivelēt vienīgi līdz pienākumu līmenim, man tas nav pieņemams. Ja tas tiešām ir „sabiedrības vairākuma” viedoklis un tas, kā nākotnē izskatīsies medības, tad es palieku pie savas pārliecības, kuru paudu arī minētajā Saeimas komisijas sēdē – tādā gadījumā mednieki sabiedrībai sniedz dzīvnieku skaita regulēšanas pakalpojumu jeb servisu. Un par jebkuru servisu ir jāmaksā. Tādēļ aicinu medniekus aizstāvēt savas tiesības medīt sugas, kuru populāciju stāvoklis to atļauj, ar visiem atļautajiem medību paņēmieniem. Savukārt tos, kuri cenšas panākt dažādus medību ierobežojumus, padomāt, vai tas tiešām ir tas, kas mūsu sabiedrībai ir visvairāk vajadzīgs un vai beigās necietīs pati sabiedrība. Jo spēks un bagātība taču ir daudzveidībā, nevis vienlaidus pelēkā masā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...