Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ojārs
19.08.2015. 04:06»
???
Nekas vēl nav sabrucis, pie tam Krievijas iebrukums Ukrainā nebija paredzams, arī tām sekojošās sankcijas. Bet uzņēmuma menedžments protams ļoti sūdīgs, ceru, ka Latraps pārņems, tad vismaz ir kāda cerība pozitīvam risinājumam, bet, ja interesi izrādīs ASV/Kanāda, tad noteikti nevienam citam netiks...
Vai tad citi piena pārstrādes uzņēmumi bija iepriekš informēti un zināja par gaidāmajām ģeopolitiskajām realitātēm?! Tie zināja tik pat daudz vai tikpat maz kā "Latvijas Piens". Vienkārši, kas viegli un ātri nāk, tas arī ātri zūd.
???
19.08.2015. 03:26Nekas vēl nav sabrucis, pie tam Krievijas iebrukums Ukrainā nebija paredzams, arī tām sekojošās sankcijas. Bet uzņēmuma menedžments protams ļoti sūdīgs, ceru, ka Latraps pārņems, tad vismaz ir kāda cerība pozitīvam risinājumam, bet, ja interesi izrādīs ASV/Kanāda, tad noteikti nevienam citam netiks.
Ojārs
19.08.2015. 02:44Rezultāts ar to "Latvijas Piena" biznesu ir vairāk nekā likumsakarīgs. Tā notiek praktiski vienmēr, kad fiksas idejas mēģina realizēt ar svešu naudu - šajā gadījumā ar nodokļu maksātāju naudu, kuru skaitā ir arī citi zemnieki un citi piena pārstrādes nozares uzņēmumi. Ar politiķu palīdzību tika atņemts pārējiem, lai iedotu vienam superstāram. Kas no tā ir sanācis? Vai tas, patiešām, kādam ir pārsteigums, ka šī mākslīgi radītā neloģiskā konstrukcija, "Latvijas Piens" sabruka pirmā?! Diletanti...
iz pagātnes
18.08.2015. 11:41Kad to LP dibināja un dabūja valsts garantijas, tad gan dziedāja par to, ka beidzot būšot īsts zemneku uzņēmums, kas ierobežošot pārstrādātāju patvaļu un mainīšot nozari (kā mazs uzņēmums to taisījās izdarīt?). labticīgiais MK noticēja un iedeva garantijas/
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
