Pārcentība datu regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc visvarenas represīvas institūcijas izveides
Andrejs Judins, Saeimas deputāts10.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos Datu aizsardzības regulas prasības, Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz ievērojami paplašināt Datu valsts inspekcijas pilnvaras, paredzot tai cita starpā arī tiesības ar tiesneša akceptu iekļūt personām piederošā īpašumā un piekļūt visa veida glabātajai informācijai, pēc būtības – veikt kratīšanas.
Nenoliedzot datu aizsardzības nozīmīgumu, manuprāt, tās nodrošināšanai ir jāizvēlas samērīgāki risinājumi. Likumprojektā piedāvātais ir virziens uz policejiskas valsts ar visvarenu datu inspekciju izveidi.
Ja kratīšanas ir patiesi nepieciešamas, lai aizsargātu fizisko personu datus, jau šobrīd ir un arī turpmāk būs iespējams problēmas risināšanā iesaistīt Valsts policiju, uzsākt kriminālprocesu un tā ietvaros veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības, t. sk. kratīšanas.
Ir jāņem vērā, ka Krimināllikuma 145. pantā jau ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, un Vispārīgā datu aizsardzības regulā nav noteikts, ka Datu valsts inspekcijas darbiniekiem būtu piešķiramas tiesības iekļūt neapdzīvojamās telpās, dzīvokļos, būvēs un citos nekustamos objektos un līdz pat 72 stundām bloķēt jebkuru telpu, lai veiktu tur apskates un piespiedu pārmeklēšanas, kā tas ir paredzēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā piedāvājumā.
Datu aizsardzība ir visur aktuāls jautājums. Ar personas datiem saskaras teju katras nozares pārstāvji. Tomēr uzraugošās iestādes pilnvarām ir jābūt samērīgām ar iespējamo likumpārkāpumu, turklāt personas datu apstrādes normu pārkāpšana nav nedz slepkavība, nedz miljonos vērtējama krāpšana.
Reja Bredberija antiutopijā “451 grāds pēc Fārenheita” ir aprakstīta sabiedrība, kurā ar likumu aizliegts glabāt un lasīt grāmatas, un ir izveidota “ugunsdzēsēju”, bet faktiski – dedzinātāju komanda, kas, pēc izsaukumiem dodas uz cilvēku mājām, kurās tiek glabātas grāmatas, lai šīs mājas iznīcinātu.
Līdzīga aina nāk prātā, domājot par iespējamiem rezultātiem nepamatotu pilnvaru piešķiršanai iestādei, kam ir jārūpējas par darbībām ar aizsargājamiem datiem. Nedomāju, ka mūsu sabiedrībai ir nepieciešama vēl viena valsts institūcija, kura personu datu aizsardzības nolūkā bez kriminālprocesa uzsākšanas varēs veikt darbības, kurām ir kriminālprocesuāls raksturs.
Ceru, ka kolēģi Saeimā ieklausīsies manā aicinājumā un atbalstīs priekšlikumu izslēgt šo normu no likumprojekta, bet Datu valsts inspekcija nākotnē efektīvāk sadarbosies ar Valsts policiju, nevis centīsies kļūt par neatkarīgu, ar plašām pilnvarām apveltītu represīvu institūciju.
Attēlā – pašreizējā Datu valsts inspekcijas vadītāja Daiga Avdejanova
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
