Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada janvārī svinama pārbūves jeb „perestroikas” 30 gadu jubileja.* Par pārbūves sākumu oficiāli uzskata PSKP CK Plēnumu, kas notika 1987.gada 27.-28. janvārī.

Jubilejas datums, protams, ir 27.janvāris. Todien PSKP ģenerālsekretārs M.Gorbačovs nolasīja slaveno referātu „Par pārbūvi un kadru politiku”. Referāts tiek uzskatīts par „perestroikas” pamatdokumentu. Padomju sabiedrībā referāts ieguva simbolisku auru. Arī pēcpadomju laikā jebkura analītiskā saruna par „perestroiku” sākās ar Gorbačova referātu.

Gorbačova referātā nav nekas teikts par vēlākajiem notikumiem. Nav runa par „perestroikas” patieso mērķi un odiozo finālu. Referātā ir norādīta PSKP CK vēlēšanās valstī pārvarēt stagnāciju ekonomiskajā un sociālajā sfērā, garīgajā kultūrā un valsts kadru politikā. Gorbačovs gari un plaši runāja par partijas un valdības pieļautajām kļūdām, vadošo darbinieku aplamajiem subjektīvajiem risinājumiem.

Referātā detalizēti apskatīta atpalicība visās sfērās. Uzsvērta nepieciešamība paātrināt sociāli ekonomisko izaugsmi, prasmīgi savienojot zinātniski tehniskos jaunumus ar PSRS plāna ekonomiku. Lai to panāktu, esot jāiedarbina sociālisma potenciāls demokrātijas vispusīgai nostiprināšanai, sociālistiskās pašpārvaldes stimulēšanai, padomju darbaļaužu iniciatīvas atbalstīšanai, disciplīnas un kārtības uzlabošanai, katra cilvēka personības cienīšanai.

Pārbūve esot objektīva nepieciešamība. Cita ceļa neesot. Tas ir vienīgais ceļš valsts attīstības paātrināšanā. To saprotot PSKP CK, Politbirojs, padomju valdība. Turpmāk pats galvenais uzdevums esot panākt padomju tautas atbalstu „perestroikai”. Reāli padomju tautas zombēšana bija plašāka nekā konkrēti risinājumi ekonomikā. Padomju tautas zombēšanas avangards bija t.s. radošā inteliģence. Tā tas bija arī LPSR. Pie mums par to vislabāk lietas kursā ir Gorbunovs, Peters.

Diemžēl „perestroiku” joprojām nevar analizēt nopietni; t.i., bez personiskā viedokļa klātbūtnes. Tā tas ir bijušajās padomju republikās. Tā tas ir ārzemēs. Pagājuši tikai 30 gadi, un ļoti daudziem „perestroika” ir viņu mūža sastāvdaļa. Daudziem – mūža visnozīmīgākā sastāvdaļa. Notikums ir nesens. Arhīvi nav atvērti. Turklāt galvenais mērķis un taktiskie paņēmieni nemaz netika fiksēti uz papīra. Noteikti vēl kādu laiku „perestroika” būs t.s. gonzožurnālistikas priekšmets. Žurnālistikas šajā variantā autors vēsturiskos notikumus apraksta nevis emocionāli un leksiski distancēti, bet gan emocionāli kaismīgi un subjektīvā stilā, nekautrējoties pasvītrot savu līdzdalību attēlotajās norisēs.

Interesanti būs vērot „perestroikas” 30 gadu jubilejas atzīmēšanu Latvijā un citur. Tam ir kārdinošs iemesls. „Perestroika”, tās izraisītais PSRS un sociālisma sistēmas sabrukums Austrumeiropā, ir vēsturiski neordināra (neikdienišķa) izdarība. Tai nav precedenta cilvēces vēsturē.

PSRS bija impērija. Pagātnē sabruka daudzas impērijas. Vienmēr sabruka ārējo spēku ietekmē. Turpretī PSRS sabruka neparasti. PSRS sabrukumu noorganizēja tās valdošā kliķe, rafinēti izdomājot un rafinēti realizējot fantasmagorisku speckombināciju - „perestroiku”. Precīzi to savā laikā raksturoja Armēnijas prezidents Levons Terpetrosjans: „Centrs izdarīja pašnāvību.”

  „Perestroikas” autori faktiski apveda ap stūri visu cilvēci. Pasaules sabiedrība noticēja Gorbačovam. Viņš braukāja pa pasauli un lielījās, ka PSRS uzsāktas progresīvas reformas. Tāpēc ļoti drīz radikāli izmainīsies PSRS sociāli politiskā seja. PSRS turpmāk būs godīga un demokrātiska valsts. Rezultāts bija pretējs. PSRS vietā radās krimināli surogāti. Ar noziedzības dzemdētām valstīm cilvēce sastapās pirmo reizi.

Neviens neparedzēja, ka slepenais mērķis ir ļoti nelietīgs – savējo starpā privātīpašnieciski sadalīt PSRS kolosālās ekonomiskās, finanšu, dabas bagātības un baudīt greznu dzīvi Rietumos. Vēl Maskavas čekistu vadoņu un kompartijas vadoņu godkārīgais mērķis bija kopā ar baruhiem, rokfelleriem, rotšildiem, Rietumeiropas aristokrātiju apspriest pasaules pārvaldīšanas jautājumus.

Slepenie mērķi piepildījās tikai daļēji. Sabiedrības kolosālos īpašumus izdevās netraucēti izlaupīt. Taču Rietumi atsacījās kopā ar Krievijas kriminālajiem kadriem apspriest planetāri stratēģiskos jautājumus. Krievijas valdošajai spicei Rietumi to skaidri un nepārprotami lika saprast 2005.gada rudenī. Krievijai esot slēgts ceļš uz pasaules pārvaldīšanu.

No Rietumu ekspertiem „perestroiku” ļoti asi un objektīvi ir raksturojis Kolumbijas universitātes Zemes institūta direktors, slavenais ekonomists Džefrijs Saks (Jeffrey David Sachs). Viņš 1991.-1994.g. bija Krievijas valsts prezidenta ekonomisko padomnieku grupas vadītājs. Tātad bija lielās laupīšanas centrā. Krievijā „perestroika” beidzās 1995.gadā, - viss vērtīgākais bija sadalīts.

Lūk, ko Dž. Saks sacīja intervijā kādam krievu izdevumam 1998.gada 31.decembrī: „Visvairāk kaitināja grandiozā atšķirība starp reformatoru retoriku un viņu reālo darbību. Manuprāt, Krievijas vadība pārspēja marksistu pašus fantastiskākos priekšstatus par kapitālismu; viņi uzskatīja, ka valsts pienākums ir kalpot kapitālistu šauram lokam, viņu kabatās pēc iespējas vairāk un ātrāk sasūknējot naudu. Tā bija nekaunīga, ļauni apzināta un labi pārdomāta akcija, kuras mērķis bija bagātību pārdale visplašākajā apjomā ļoti šaura cilvēku loka interesēs”.

Dž. Saksa nesaudzīgais vērtējums nav vienīgais.  Amerikāņu medijos var izlasīt ne vienu vien publikāciju par „vēsturē vislielāko laupīšanu”, sākot ar Z.Bzežinska atklātajiem izteikumiem un beidzot ar žurnālistu atmiņām pēc Krievijas un citu bijušo padomju republiku apmeklēšanas 90.gadu sākumā.

Impērijas agri vai vēlu iet bojā. Tā ir vēsturiskā likumsakarība. Taču impēriju sabrukums vienmēr ir ārprātīgi bīstams proces ar neprognozējamu atbalsi tautu likteņos. Tas ļoti sāpīgi attiecās arī uz PSRS sabrukumu. Tā nebija tikai „ģeopolitiskā katastrofa”. PSRS sabrukums iezvanīja antropoloģisko katastrofu – tautu dzīves līmeņa pazemināšanos, nabadzību, morālo pagrimumu, izmiršanu un novecošanu. „Perestroika” sagādāja milzīgas ciešanas krievu tautai, latviešu tautai. Arī citām bijušās PSRS tautām.

„Perestroikas” mantojums ir griezīgi nepatīkams un griezīgi nepatīkami daudzpusīgs. Tas var būt patīkams vienīgi tiem, kuriem izdevās nelietīgi piesavināties sabiedrības bagātības. Tādus cilvēkus sabiedrība jau 90.gadu sākumā nosauca par „jaunajiem krieviem”, „jaunbagātniekiem”. Viena daļa no viņiem labu laiku ir atpūtusies kapos. Taču viena daļa 2017.gada janvārī varēs uzsaukt tostu par godu jubilārei „perestroikai”. Šie cilvēki, saprotams, sevi neuzskata par noziedzniekiem, tautas nodevējiem, krimināliem elementiem. Viņi neatzīst, ka „perestroikas” 30. gadadienu viņiem patiesībā vajadzētu sagaidīt cietumā.

Šodien var novērot, ka pret vēsturiski neordināro izdarību tikpat neordināri izturās. Piemēram, PSRS likvidēšanas 25 gadu jubileju 2016.gada 8.decembrī svinēja nevis Krievijā, bet ASV. Baltkrievijas mednieku namā „Viskuļos” 1991.gada 8.decembrī PSRS likvidācijas dokumenta parakstītāji G.Burbulis, S.Šuškēvičs, L.Kravčuks 2016.decembrī lidoja uz ASV, lai kopā ar amerikāņiem iedzertu par godu PSRS likvidēšanai un par godu savai līdzdalībai šajā aktā. Tāpēc, iespējams, arī „perestroikas” jubilejas gadā tiksimies ar neordināru izturēšanos pret šo fantasmagorisko speckombināciju.

2017. gadā tāpat kā līdz šim „perestroika” saglabāsies kā atsevišķa intelektuālā industrija – polemiskas interpretācijas industrija. Tās galvenais ražošanas spēks ir inteliģences divas grupas. Tās polemizē savā starpā, un katra grupa savā labā tiecas noskaņot pārējo sabiedrību.

Inteliģences polemika danco ap divām maģistrālām tēzēm: 1) „perestroika” bija laba cilvēkiem un 2) „perestroika” cilvēkiem atnesa lielu ļaunumu. Inteliģences katras grupas kritērijus nosaka konkrētā saistība ar „perestroiku”. Vieni kritēriji ir tiem, kuri dzīvoja sociālisma iekārtā un viņiem vienmēr bija darbs, bezmaksas medicīna, bezmaksas izglītība, bet pats galvenais – viņi nepiedalījās sabiedrības bagātību izlaupīšanā („prihvatizācijā”). Citi kritēriji ir tiem, kuri ir dzīvojuši tikai „kapitālismā” ar tās konkurenci darba tirgū, maksas medicīnu, maksas izglītību, kā arī piedalījās sabiedrības bagātību izlaupīšanā.

Loģiski, ka inteliģences abu grupu antagonisms (naidīgu spēku cīņa) ir neizbēgams. Arī tas ir loģiski, ka inteliģences antagonisms atsaucās uz pārējo sabiedrību, to sašķeļot divās idejiskajās nometnēs. Tajā pašā laikā morālā loģika māca, ka „prihvatizētāji” nekad nekļūs sabiedrības  leģitīmi locekļi. Viņi vienmēr sabiedrības acīs būs cilvēciskās padibenes, noziedznieki.

PSRS bijušajās nacionālajās republikās (to tautām kādreiz bija sava valsts) inteliģences un pārējās sabiedrības antagonismu nosaka ieskats par „perestroiku” kā valstiskās suverenitātes atjaunotāju. Tāds ieskats par nelaimi var būt tikai mīts. Arī Latvijā ir svēts mīts par neatkarības izcīnīšanu „perestroikas” gados. Proti, mīts par to, ka LTF vadībā tika izcīnīta neatkarība un atjaunota suverenā valsts.

Šo mītu visiem spēkiem cenšas saglabāt cilvēki, kuriem tas ir izdevīgi. Viņi ir gatavi uz jebkuru noziegumu un svaigiem meliem, lai saglabātu mītu par savu varonīgo ieguldījumu valsts atjaunošanā. Viņi neko negrib dzirdēt par savu kriminālo līdzdalību „prihvatizācijā” un ģeopolitiskajā tirgū, nacionāli nodevīgi atbalstot amerikāņu saimniekošanu Latvijā.

Specdienestu atlasītā LTF spice patiesībā ir vainīga katastrofā, kas sākās demogrāfijā, sociālajā nevienlīdzībā, tautas aizceļošanā, zinātnē, ekonomikā, mākslā, izglītībā, paaudžu attiecībās, etnisko grupu attiecībās, valsts suverenitātes zaudēšanā, starptautiskās reputācijas zudumā, pataisot latviešus par kukuļņēmēju un zagļu tautu, bet Latviju par visatpalikušāko zemi Eiropā.

„Perestroikas” rezultātā LTF spice kļuva valdošā kliķe, savai nacionāli noziedzīgajai darbībai operatīvi konsolidējot Lielo Bandu, organizētās noziedzības Astoņkāji, kā arī iemanoties iepīt savā barā morāli un intelektuāli nevērtīgas inteliģences svaigu slāni. LTF pirmais priekšnieks Dainis Īvāns 1994.gada 29. aprīlī laikrakstā „Известия» žēlojās, ka Latvijā varu sagrāba muļķi un nelieši. Kā zināms, tas Īvāna kungu netraucē par naudu (MK naudas balvu u.tml.) muļķiem un neliešiem regulāri laizīt pederastiem visdārgāko ķermeņa daļu. Īvāns nav spējīgs saprast, ka pats pieder muļkiem un neliešiem, kurus specdienesti atlasīja savās interesēs. Mūsu īvāniem pārbūves jubileja ir līksms notikums.

*Jubilejai tiek veltīts vismaz sešu eseju cikls.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...